“Kāpēc visiem būtu jāmaksā, ka kāds liels valsts uzņēmums nolēmis ziedot kādam fondam, bet pieprasa augstākus tarifus”

– Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis

Foto: A.F.I.

Lai sniegtu izvērtējumu par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos, kā arī iepazīstinātu ar Finanšu ministrijas (FM) paveikto, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis trešdien, 16.jūlijā, rīkoja preses konferenci. Ministrijas informatīvajā materiālā kā svarīgākās atziņas minētas 2003.gada pirmā pusgada valsts konsolidētā kopbudžeta sabalansētība, salīdzinoši ar aizvadīto gadu kopbudžeta ieņēmumu pieaugums par 8%, lielākā valsts speciālā budžeta — sociālā budžeta, kā arī degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanas veiksmīgie rādītāji. Tas panākts, sakārtojot nodokļu sistēmu un būtiski uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Ministrijas nozīmīgāko veikumu klāstā minēts arī valsts finanšu izlietojuma caurskatāmības uzlabojums, Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļu apguve un konsekventa gatavošanās struktūrfondu izmantošanai.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atzina, ka 2003.gada pirmo pusi valsts konsolidētais kopbudžets beidzis ar ļoti labu fiskālo bilanci – tajā izveidojies tikai 169 tūkstošu latu fiskālais deficīts. Tas nozīmē, ka pusgadā budžets ir sabalansēts. Valsts kopbudžeta ieņēmumi, kas laikā no janvāra līdz jūlijam ir bijuši 1,006 miljardi latu, ir par 80 miljoniem latu jeb 8% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Aprēķināts, ka valsts naudas tēriņi bijuši 1,008 miljardu latu.

Salīdzinājumam tika sniegti arī divu aizvadīto gada šā laika posma kopbudžeta rādītāji: 2001. gadā ieņēmumi bijuši 838,437 lati, budžeta deficīts 29,606 miljoni latu, savukārt 2002.gadā ieņēmumi 924,902 miljoni latu, bet deficīts 3,82 miljoni. Apskatot trīs gadu valsts kopbudžetu savstarpējo korelāciju, jāatzīst, ka šogad ir sasniegti vislabākie rādītāji. V.Dombrovskis, neraugoties uz optimistiskajiem rādītājiem pirmajā pusgadā, kas pēc iepriekšējo gadu pieredzes ir arī sezonāla rakstura, atzina, ka, viņaprāt, gada beigās tomēr budžeta deficīts saglabāsies.

Taču, ja sekmīgais ieņēmumu pieaugums turpināsies, valdībai būs jāizšķiras par papildus iekasētu naudas līdzekļu pārdali — vēl vieniem valsts budžeta grozījumiem — vai valsts budžeta deficīta samazināšanu.

Ministrs norādīja, ka valdības sāktā cīņa ar aplokšņu algām ir palēnām nesusi rezultātus un tas atspoguļojas nodokļu iekasēšanā. Gan kopējais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto ieņēmumu apjoms, gan atsevišķi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir redzami pārsniegušas iepriekšējā gada un arī šajā pusgadā plānotos rādītājus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopējie ieņēmumi šā gada sešos mēnešos ir sasnieguši 866,45 miljonus latu, kas pārsniedz pārskata periodam plānoto līmeni par 30 miljoniem latu un pērnā gada attiecīgā laika posma ieņēmumus – par 78 miljoniem latu.

V.Dombrovskis atgādināja, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir palielinājušās, neraugoties uz gada sākumā valdības apstiprināto ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumu uzņēmumiem. Šī pusgada laikā strauji pieaudzis nodarbināto personu skaits. Tas vairāk liecina nevis par ekonomisko pamatojumu, bet gan par to, ka daļa nodarbināto ir legalizējušies. VID aktivitātes devušas vērā ņemamus rezultātus kontrabandas samazināšanā. To apliecina arī no NVS valstīm ievesto preču apjomu būtisks palielinājums, kas iepriekš ieplūda nelegālā ceļā.

Kā veiksmīgs tika atzīts arī naftas produktu akcīzes nodokļa iekasējums, līdz ar to lielākais ieguvējs būs autoceļu fonds. Fonds jau saņēmis 43,2 miljonus latu, kas ir par 1,1 miljonu vairāk, nekā plānots, bet salīdzinājumā ar pērno gadu – par 8,5 miljoniem latu vairāk.

Stāstot par Finanšu ministrijas veikumu nodokļu sistēmas sakārtošanā, ministrs atgādināja, ka ir atcelti vairāki iepriekšējās valdības gatavotie nodokļu palielinājumi. Saeima ir atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN) un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Pieņemtie priekšlikumi par PVN iekasēšanas izmaiņām ir vērsti uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Tas palīdz ierobežot dažādu reāli neesošu firmu darījumus, kas valsts kasē neienes līdzekļus. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa palielinājuma no nākamā gada atcelšana ir saistīta ar sociālās spriedzes mazināšanu sabiedrībā, jo īpaši maznodrošināto iedzīvotāju vidū.

Nodokļu iekasēšanu skar arī apstiprinātie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu un mantas izšķērdēšanu”, kas ierobežo iespējas valsts un pašvaldību uzņēmumiem saņemt nodokļu atlaides par ziedojumiem. “Kāpēc visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmaksā par to, ka kāds liels valsts uzņēmums nolēmis ziedot kādam fondam, bet tai pašā laikā pieprasa tarifu paaugstināšanu,” kā piemēru minēja V.Dombrovskis.

Vēloties redzēt daudz lielāku plašsaziņas līdzekļu aktivitāti dažādu VID akciju laikā, kad tiek iznīcinātas kontrabandas preces, kā arī aicinot biežāk ieskatīties Valsts kases interneta mājaslapā, kur ir pieejama informācija par valsts budžeta iestāžu maksājumiem, V.Dombrovskis stāstīja par ministrijas veikto darbības caurskatāmības veicināšanā.

Finanšu ministrijas veikums ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļu piesaistei, kā arī gatavošanās integrācijai ES, pēc finanšu ministra domām, norit sekmīgi. No Eiropas Komisijas ir saņemts iesniegtā Latvijas Attīstības plāna pozitīvs novērtējums.

FM ir valstī vadošā institūcija ES finanšu līdzekļu administrēšanā. Patlaban ir jau noteiktas ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas prasības, kā arī izstrādāts turpmāk veicamo pasākumu plāns visām iesaistītajām institūcijām. Līdztekus ir uzsākts darbs pie sekundārās likumdošanas sagatavošanas – Ministru kabineta noteikumu projektu par ES struktūrfondu vadības, uzraudzības un kontroles institucionālo sistēmu. Šī ir viena no ES noteiktajām prasībām, lai Latvija varētu strādāt ar ES struktūrfondu līdzekļiem. Dokumentā kā svarīgākais tiks noteikta iesaistīto institūciju atbildība un funkcijas.

Lai apmācītu, rosinātu piedalīties ES finanšu piesaistē, ministrija turpmāk vēl vairāk pievērsīsies uzņēmēju, pašvaldību apmācībām reģionos.

Mācību pasākumi un semināri jau šobrīd notiek visā Latvijā, un to mērķis ir ne vien izpratnes par struktūrfondiem palielināšana reģionos, bet arī sadarbības veicināšana starp reģioniem, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju iesaistīšana.

Preses konferences otrajā daļā ministrs Valdis Dombrovskis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Jautāts par ieņēmumu prognozēm nākamā gada valsts budžeta sastādīšanā, ministrs atbildēja, ka ieņēmumu prognozes jānosaka piesardzīgi reālas. Pārlieku optimistiskas ieņēmumu prognozes ir lielākā kļūda, ko var pieļaut budžeta sastādīšanā. Tad pusgadā nākas nodarboties nevis ar papildus iekasēto līdzekļu sadali, bet izdevumu samazināšanu. Valdība strādā pie tautsaimniecības attīstības un fiskālās politikas scenārija, kurā tiks noteikts, ka valsts budžeta deficīts nākamajā gadā nedrīkst pārsniegt 2%. Runātājs norādīja — lai nodrošinātu nākamā gada valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu ne lielāku par 2% no iekšzemes kopprodukta, ministrijām būs jāsamazina izdevumi, ko tās uzņem nelabprāt.

V.Dombrovskis apliecināja valdības izteikto nostāju speciālo budžetu iekļaušanai pamatbudžetā, norādot, ka tik liels speciālo budžetu skaits, kāds ir Latvijā, neveicina pilnvērtīgu budžeta funkcionēšanu. Ministrs atzina, ka tas nav populārs solis, taču par to bija jāizšķiras. Runājot par bažām saistībā ar valsts autoceļu fonda likvidēšanu, V.Dombrovskis pauda pārliecību, ka arī nākamajā gadā līdzekļi ceļiem tiks piešķirti ne mazāk kā šogad. Tāpat naudas samazinājums neskars Kultūrkapitāla fonda un Vides un investīciju fonda budžetus. Savukārt par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm valdībā nosaukto integrāciju NATO un ES V.Dombrovskis komentēja kā neatliekamu. “Ne vien līdzfinansējuma jautājums ES strukturālajiem fondiem ir jārisina, bet arī daudzi citi ar ES saistīti iekšzemes jautājumi, piemēram, robežbūves problēmas. Kā finanšu ministru mani nebūt neiepriecina NATO noteiktais finansējums 2% apjomā no IKP, paredzot to integrācijai, taču tā ir alianses strikta nostāja,” teica V.Dombrovskis.

Nekādus konkrētus atzinumus finanšu ministrs neizteica par Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta sākšanu nākamgad. Taču tika norādīts, ka viens no būtiskākajiem ir būvlaukuma zemes īpašumtiesību jautājums. “Līdz šim šīs problēmas nav risinātas. Daļa zemes pieder privātīpašniekiem, un šī zeme ir jāatsavina. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka šis būs dārgākais zemes gabals valstī,” teica ministrs, piebilstot, ka gadu gaitā nauda projekta realizācijai jau ne mazums iztērēta, taču paveikto vērtēt ir grūti.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore