Pusgads uz Latvijas robežas

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes amatpersonu preses konferencē

Mareks Petrušins, Ivars Zālītis un Robežsardzes, Jānis Zeps   Foto: Aksels Tuklers

Šā gada pirmajos sešos mēnešos palielinājies Latvijas robežu šķērsojušo personu skaits, pieaudzis arī nelegālo imigrantu skaits un to personu skaits, kas aizturēti par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar robežas šķērsošanu. Par to vakar, 17. jūlijā, žurnālistus informēja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes amatpersonas.

Ivars Zālītis, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks, informēja, ka 2003. gada pirmajā pusē robežkontrolei pakļautas kopumā 4 256 866 personas, kas ir par 143 tūkstošiem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Pēdējo divu gadu laikā nedaudz samazinās Latvijas iedzīvotāju skaits, kas šķērsojuši robežu, bet vismaz tikpat strauji palielinājies ārzemnieku skaits, kuri šķērsojuši Latvijas robe?as.

Par robežas šķērsotājiem

Pirmajā pusgadā Latvijas robežu šķērsojusi 1 891 921 automašīna, bet Latvijas ostās iebraucis vai izbraucis 8 341 kuģis, liecina Valsts robežsardzes darbības pārskats par 2003. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Robežu šķērsojušo kuģu un it īpaši automašīnu (+ 8,2 %) skaits arvien turpina pieaugt. 2002. gada pirmajā pusgadā robežsargi veikuši robežkontroli 7 839 kuģiem, bet sauszemes robežu šķērsojušas 1 736 128 automašīnas. I. Zālītis norādīja, ka tas izskaidrojams ar faktu, ka Latvijā ierodas arvien vairāk tūristu, kā arī caur Latviju tranzītā brauc arvien vairāk kravas automašīnu.

Atšķirībā no 2001. un 2002. gada pirmajiem mēnešiem, šogad ievērojami audzis arī Latvijas robežas šķērsojušo kuģu skaits. Kuģu robežkontrole veikta kopumā 8341 kuģim, kas ir lielākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā attiecīgajā laika posmā.

Gadu no gada turpina pieaugt arī Latvijas robežu šķērsojušo vilcienu skaits. No janvāra līdz jūnija beigām robežkontrolei pakļauti 9491 vilciens, tostarp 1744 pasažieru un 8320 kravas vilcieni. J. Zālītis norādīja, ka, pateicoties VAS “Latvijas dzelzceļš” realizētajai politikai, jau vairākus gadus arvien samazinās robežu šķērsojušo pasažieru vilcienu skaits (vēl 2000. gadā to bija uz pusi vairāk — 3502), bet kravas vilcienu skaits turpina pakāpeniski augt.

Vienīgi robežu šķērsojušo gaisakuģu skaits gada pirmajos sešos mēnešos bijis mazāks nekā pērn. Šogad robežkontrolei pakļauti 7 992 gaisakuģi, pagājušajā gadā 8516 lidaparāti.

I. Zālītis informēja, ka pirmajā pusgadā Latvijas robežu atsevišķi lidaparāti šķērsojuši arī nelegāli. Tomēr, noskaidrojot lietas apstākļus, tie nav bijuši nopietni robežpārkāpēji, bet gan nelieli privāti lidaparāti, kuru piloti tikko apguvuši lidošanas māku un nav zinājuši par robežu līniju atrašanās vietu un to šķērsošanas procedūru. Pie kriminālatbildības neviena no personām nav saukta, bet ticis veikts profilaktisks darbs, lai nākotnē šādus gadījumus izskaustu.

Par aizturētām personām

Ņemot vērā arvien pieaugošo robežšķērsotāju skaitu, palielinās arī robežsardzes darba apjoms un intensitāte. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks pastāstīja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos ievērojami pieaudzis arī uz robežas konstatēto pārkāpumu skaits. Kopā pirmā pusgadā par dažādiem pārkāpumiem aizturētas 11 337 personas, kas ir par 6579 personām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā pašā laika periodā.

Šāds tik straujš pārkāpēju skaita pieaugums skaidrojams ar jaunā Imigrācijas likuma (un tam pakārtoto MK noteikumu) spēkā stāšanos šā gada 1. maijā. Saskaņā ar to Valsts robežsardzei tika piešķirtas lielākas pilnvaras migrācijas procesa kontrolēšanai valstī un Latvijas valsts interesēm atbilstošas migrācijas politikas īstenošanai. Proti, saskaņā ar jauno likumu Valsts robežsardzei ir tiesības veikt personu aizturēšanu un izraidīšanu, tiesības uzlikt aizliegumu ieceļošanai Latvijā, aizturēt ārzemnieku līdz 10 dienaktīm, ja tas pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijā.

Pēc Imigrācijas likuma spēkā stāšanās robežsargi izsnieguši vīzas un tranzītvīzas 387 personām, 3133 personas aizturētas bez dzīvības un apdrošināšanas polisēm, bet 674 personām pases derīguma termiņš bijis īsāks par 3 mēnešiem (ar šādu pasi liegts šķērsot robežu).

Valsts robežsardzes Robežapsardzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Mareks Petrušins aicināja visus Latvijas iedzīvotājus pirms došanās ceļojumā uz ārvalstīm laikus pārliecināties par savas pases derīguma termiņu. Ņemot vērā, ka lielai daļai Latvijas pilsoņu pases tika izdotas 1992. un 1993. gadā, šobrīd tām beidzas derīguma termiņš, bet iedzīvotāji to nereti atklāj, tikai nonākot uz robežas, kad plānoto ceļojumu diemžēl nākas vismaz uz laiku atlikt.

Pēdējā pusgada laikā pieaudzis arī to personu skaits, kas centušās valsts robežu šķērsot ar viltotiem dokumentiem (pasēm, obligātajām apdrošināšanas polisēm, automašīnu reģistrācijas apliecībām u.c.). Kopumā 2003. gada pirmajos sešos mēnešos robežsargi atklājuši 50 dažādu dokumentu viltojumus.

Par nelegālo migrāciju

I. Zālītis atzina, ka līdz ar Latvijas tuvošanos iestājai Eiropas Savienībā mūsu valsts kļūst arvien pievilcīgāka kā tranzītvalsts dažādu valstu imigrantiem, kuru galamērķis ir nokļūt kādā no Rietumeiropas valstīm. Visvairāk imigrantu ar mērķi caur Latviju nokļūt kādā no ES dalībvalstīm nākuši no Ukrainas (8), Lietuvas (4), Gruzijas (2), Krievijas (2). Bet 280 personas aizturētas par to, ka Latvijā ieradušās legāli, bet pārkāpušas uzturēšanās noteikumus un vīzu režīmu.

Ievērojami pieaudzis arī to personu skaits, kas Latvijā aizturētas par strādāšanu bez darba atļaujas. Šā gada pirmajā pusē tāda bijusi 131 persona, bet pagājušā gada šajā pašā laika posmā – 72 personas.

Visvairāk nelegālo strādnieku 2003. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā ieradies no kaimiņvalsts Lietuvas (87), kam seko Ukraina (13), Krievija (9), Baltkrievija (8), Igaunija (5) un Vācija (3). Kā preses konferencē pastāstīja Valsts robežsardzes Imigrācijas pārvaldes priekšnieks Jānis Zeps, lielākā daļa nelegālo strādnieku nodarbināti celtniecībā. Populāra profesija ir arī pavāri, bet konstatēti arī vairāki nelegāli strādājoši cirka mākslinieki un pāris zīlnieču. Starp uzņēmumiem, kuri nodarbinājuši ieceļotājus bez darba atļaujas, galvenokārt ir celtniecības firmas, kā arī lielveikali “Rimi” un “Maxima”.

J. Zeps informēja, ka pavisam drīz sagaidāms ievērojams progress cīņā ar nelegālo imigrāciju un nelegālajiem strādniekiem imigrantiem. Proti, tuvākajā laikā spēkā stāsies grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz krietni bargākus līdzekļus cīņā pret šīm problēmām. Būs iespējams piespriest ievērojamu sodu par apzinātu nelegālo imigrantu uzturēšanās nodrošināšanu. Ļoti bargs sods (līdz pat Ls 10 000) sagaida personas, kuras apzināti transportē nelegālos imigrantus. Tāpat reālu sodu varēs piemērot arī ieceļotājiem, kas nelegāli strādā Latvijā, līdz šim par šādu likumpārkāpumu draudēja tikai izraidīšana no valsts un liegums iebraukt. Būtiski, ka reālu sodu turpmāk varēs piespriest arī darba devējam, kurš nodarbinājis darbiniekus bez darba atļaujas Latvijā.

Par budžeta samazinājumu

Tomēr, neraugoties uz robežsardzes pirmā pusgada pozitīvajiem darba rādītājiem, zināmas bažas par sekmīgu un kvalitatīvu robežkontroli nākotnē rada robežsardzei atvēlētie finanšu resursi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu par darba samaksas paaugstināšanu un štata amatu skaitu ir samazināts Valsts robežsardzes štata amatu skaits (par 89 štata vietām) un no maija Valsts robežsardzes štatu sarakstā ir 3312 štata vietas.

Bet daudz lielākas bažas ir par ko citu. Kā preses konferencē atzina I. Zālītis, pašreizējais valsts finansējums neļauj pildīt Ministru kabinetā pieņemto koncepciju par Valsts robežsardzes attīstību 2003.- 2005.gadam, kas paredz ar katru gadu palielināt darbinieku skaitu. Līdz nākamajai nedēļai dienestam valdībai jāiesniedz projekts, kā samazināt Valsts robežsardzes budžetu par vienu miljonu latu. Zālītis uzskata, ka tas ir neiespējami, jo vājināsies robežkontroles punktu darba rezultāti. Ja šo samazinājumu veiktu tikai uz štata darbinieku rēķina, tad nāktos no darba atbrīvot aptuveni 200 cilvēku. Tomēr robežsardze centīsies šo finanšu samazinājumu izlīdzināt arī uz dažādu citu pozīciju rēķina, piebilda I. Zālītis.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors