“Šī zeme, mūsu dzimtene, visiem jāmīl, patiesi jāmīl, tad viņa pastāvēs.”

— Kārlis Ulmanis

Otrdien, 22. jūlijā, Rīgā tiks atklāts Kārļa Ulmaņa piemineklis.

Monumenta autori ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks un arhitekts Agnis Lukševics. Kārlis Ulmanis bronzas skulptūrā attēlots ar platmali rokā, kas piespiesta krūtīm, it kā sveicinot. Vieta piemineklim izraudzīta parka stūrī iepretim pašreizējai Rīgas domes mītnei. Tas ir Latvijas Ārlietu ministrijas nams, kas ilgus gadus bija Kārļa Ulmaņa darba un dzīves vieta. Par to, kā notiks pieminekļa atklāšana, vakar žurnālistus informēja Rīgas Latviešu biedrības Atbalsta fonda direktore Mirdza Stirna, RLB valdes locekis Ojārs Celle un ceremonijas mākslinieciskais vadītājs Imants Kokars. Uz svinīgo notikumu jau ieradušies Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Emīls Dēliņš no Austrālijas un tautsaimnieks Dainis Rudzītis no ASV. Viņi, tāpat kā rīdzinieks Gunārs Meierovics, ir Kārļa Ulmaņa krustdēli.

Dainis Rudzītis preses konferencē ieradās tieši no lidlauka un steidzās nodot RLB Atbalsta fondam pēdējās ziedojumu aploksnes no Kalamazū Latviešu biedrības un vairākām privātpersonām. Visi trīs krustdēli labprāt dalījās atmiņās par Kārli Ulmani un izteica savas domas par pieminekli. Emīls Dēliņš: “Kārlis Ulmanis bija izcils Latvijas valsts veidotājs un tautas vienotājs. Mans tēvs Roberts Dēliņš bija skolotājs un publicists, “Sējēja” redaktors. Ar Kārli Ulmani viņi bija kopā Liepājas reidā, kur Latvijas valdība sēdēja uz tvaikoņa “Saratov” un gaidīja brīnumu. Kā vēlāk rakstīja vēsturnieks Edgars Andersons, toreiz Latvija bija Ulmanis. Visiem bija dūša papēžos, bet Ulmanis esot teicis: “Nebēdājiet, rīt mums būs lielā diena!”

Kārlis Ulmanis mums ir daudz ko labu darījis un daudz ko labu mācījis. Mani vienmēr visvairāk ir aizrāvis viņa optimisms. Viņš teica: “Ja tu, mana tauta, aizmirsīsi priecas mācību, tas būs tavs gals!” Viņš cilvēkos modināja ticību, sēja gaismu.

Dainis Rudzītis ir pirmā Latvijas Republikas Valsts kancelejas direktora Dāvida Rudzīša dēls, un arī viņa ģimenei bijušas ļoti tuvas attiecības ar Kārli Ulmani. “No viņa varēja mācīties neatlaidību, bezgalīgu uzticību savai valstij, savam darbam. Viņš izaudzināja to paaudzi, kas ir spējusi piecdesmit garus gadus noturēt Latvijas ideju, iznest to cauri okupācijai, trimdai un izsūtīšanām. Viņš bija ļoti uzmanīgs pret cilvēkiem, nekad neaizmirsa pateikt paldies par labu darbu. Kaut viņam laika nebija nemaz, krusttēvs arī mani vienmēr svētkos apsveica. Mūsu Rīgas dzīvoklis tika izlaupīts un gandrīz viss ir zaudēts, bet vēl atradās divas grāmatas ar viņa ierakstu: “Krustdēlam Dainim. Esmu tās atvedis līdzi un tuvākajās dienās nodošu Dauderu muzejam.”

Visi ir vienisprātis, ka piemineklim atrasta vispiemērotākā vieta. Gunārs Meierovics: “Bija runa par pili, bet viņam daudz labāk patika uzturēties šai namā. Pie pils varbūt būtu īstā vieta Jāņa Čakstes piemineklim. Ir vēl sacīts, ka labāk būtu bijis izvēlēties Pikšas. Bet tur jau neko nevajag ne celt, ne uzstādīt. Pikšas pašas ir piemineklis.”

Kā teica Mirdza Stirna, pa latam, pa santīmam no Latvijas pilsētām un pagastiem, no latviešu mītnes zemēm visā pasaulē ir saziedoti 74 992 lati un 26 santīmi. “Latvijas iedzīvotāji simtus nav ziedojuši, bet atsaucība bijusi liela. Savu artavu devuši latvieši, krievi, ebreji, poļi – dažādu tautību cilvēki. Bērni, nākot biedrības namā uz mēģinājumiem, vienmēr iemet kādu santīmu ziedojumu kastītē. Pieminekļa atklāšanas dienā mēs visiem pateiksim paldies.”

Svinīgais pasākums sāksies desmitos rītā ar svētbrīdi Rīgas Domā, ko vadīs prāvests J.Ginters un Bērzes mācītājs G.Dimants. Muzicēs ērģelnieks A. Kalējs, kamerkoris “Ave Sol” un soliste D. Kalniņa. Skanēs Jurjānu Andreja “Tēvijai”, Jāzepa Vītola “Ziemeļblāzma”, Lūcijas Garūtas “Lūgšana”. Pusdivpadsmitos sāksies gājiens: no baznīcas uz Rīgas pili, kur paredzēts nolikt ziedus, un tālāk -- garām Arsenālam pa Jēkaba ielu līdz Valdemāra ielai un pa to – līdz Kārļa Ulmaņa pieminekļa laukumam. Atklāšanas ceremonijā muzicēs Dobeles skolotāju koris “Sidrabe”, sieviešu koris “Ausma” un vīru vokālais ansamblis “Arājs”. Paredzētas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Ministru prezidenta Einara Repšes un Zinātņu akadēmijas prezidenta prof. Jāņa Stradiņa uzrunas. Septiņos vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks svētku koncerts, uz kuru tiek aicināti ziedotāji. Gan lielie, gan mazie.