"Latvijas veiksmīgā attīstība un panākumi ir arī Vācijas panākums"

Šodien, 7. jūnijā, noslēdzas Vācijas Federatīvās Republikas kanclera Gerharda Šrēdera divu dienu vizīte Latvijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, pieņemot Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu Rīgas pilī 2000.gada 6.jūnijā, pl.13.00

Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders Rīgas saulē un viesmīlībā, 2000.gada 6.jūnijā

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders Saeimas namā 6.jūnijā	Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Rīgas lidostā, sagaidot Vācijas kancleru	Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders valdības namā 2000.gada 6.jūnijā, pl.15.20
	Valsts prezidentes rīkotajās pusdienās (attēlā no kresās): Latvijas vēstnieks Vācijā Andris Teikmanis, Gerhards Šrēders, Vaira Vīķe–Freiberga

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka Vācijas kanclera vizīte Latvijā notiek nozīmīgā laikā, kad mūsu valsts uzsākusi sarunas par iestāšanos ES un NATO, un tas nebūtu iespējams bez Vācijas atbalsta. Desmit gados pēc neatkarības atjaunošanas Vācija bijis viens no svarīgākajiem Latvijas partneriem Eiropā. J.Straume sacīja, ka abu valstu savstarpējie kontakti gan politikā, gan ekonomikā attīstījušies veiksmīgi. Liela loma sekmīgajā sadarbībā bijusi arī abu valstu parlamentārajām attiecībām.

Vācijas kanclers G.Šrēders akcentēja Baltijas valstu lomu Baltijas jūras valstu reģionā un pauda cerību, ka nākotnē reģiona attīstība veidosies dinamiskāk, tādējādi sekmējot ekonomisko augšupeju un drošību.

Runājot par ES paplašināšanas procesu, G.Šrēders uzsvēra, ka starpvaldību konferencei būs jāatrisina jautājumi, kas skar ES institucionālo reformu. Savukārt no Latvijas tiks gaidīts reformu turpinājums, un, līdzko tā būs gatava iestāties ES, nekādiem šķēršļiem nevajadzētu to kavēt. G.Šrēders uzsvēra, ka Vācija pilnībā atbalsta Latvijas integrāciju ES. Arī NATO durvis Latvijai ir atvērtas, un ir svarīgi turpināt darbību konkrētajās programmās.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 6. jūnijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Federālo kancleru Gerhardu Šrēderu.

Tikšanās sākumā Ministru prezidents pateicās Vācijai par konsekvento atbalstu Latvijai Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas procesā. Kā nozīmīgu Ministru prezidents vērtēja Latvijas sadarbību ar Vācijas federālajām zemēm, ko apliecina Šlēsvigas–Holšteinas Ministru prezidentes Heides Simonis piedalīšanās Federālā kanclera vizītē Latvijā.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saitīti ar ES un NATO paplašināšanos. G.Šrēders izteica atbalstu Latvijas virzībai uz Eiropas un transatlantiskajām struktūrām.

Pārrunāta arī abu valstu ekonomiskā sadarbība. Ministru prezidents un Federālais kanclers izteica nepieciešamību aktivizēt vācu uzņēmēju iesaistīšanu Latvijas ekonomikā. A.Bērziņš izteicās par nepieciešamību attīstīt reģionālo sadarbību Baltijas jūras valstīs, paužot pārliecību, ka Baltijas jūra nākotnē kļūs par ES "iekšējo jūru" un Baltijas jūras reģions — par visdinamiskāko ES attīstības reģionu. G.Šrēders savukārt apliecināja, ka Vācija, ar šī gada 1. jūliju pārņēmusi Baltijas jūras valstu padomes prezidentūru, pievērsīs šim jautājumam īpašu nozīmi.

Valdības preses departaments

— pusdienās par godu Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam vakar, 6. jūnijā:

Federālā kanclera kungs,

Ministru prezidentes kundze,

Ekselences,

Dāmas un kungi!

Priecājos jūs sveikt Rīgā kā labus un uzticamus Latvijas draugus un partnerus. Esmu dziļi gandarīta par Latvijas un Vācijas attiecību attīstību. Uzņemot Jūs, Federālā kanclera kungs, pirmajā divpusējā vizītē Latvijā, vēlos paust pateicību par Vācijas atbildīgo politiku iepretim Baltijas valstīm, par stingro Vācijas atbalstu Latvijas pilntiesīgajai dalībai Eiropas Savienībā un NATO.

Latvijas Republika neatkarības atgūšanas desmitajā gadadienā un jaunā gadu tūkstoša sākumā ir valsts ar dinamisku attīstību, kas strauji veidojas par modernu Eiropas valsti. Latvija ir dziļi uzticīga Eiropas vienotības idejai. Latvija meklē risinājumus un sniedz savu ieguldījumu nākotnes Eiropas izaicinājumiem, tostarp piedaloties miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Kosovā.

Latvijas veiksmīgā attīstība un panākumi ir arī Vācijas panākums. Lielā mērā tieši Vācijas tālredzīgā politika pēc Berlīnes mūra krišanas noteica visu Eiropas valstu atbalsta politiku Baltijas valstīm, sekmēja Latvijas reintegrāciju Eiropas organizācijās. Raksturojot līdzšinējo Vācijas un Latvijas kooperāciju, gribētu to izcelt kā sadarbības paraugu, kas piemīt valstīm, ko vieno kopīgas vērtības un ideāli, un kas tos īsteno gan savā valstī, gan arī saskarsmē ar citām. Mūsu valstu sadarbību kā paraugu vērtēju arī prasmē lasīt vēstures grāmatā, kurā ne visas lappuses ir saules apspīdētas. Tas ir paraugs, kā tautas pārvar negatīvo pagātnē, veidojot ilglaicīgas, sirsnīgas attiecības, kas vērstas nākotnē un ir simbols jaunai vienotai Eiropai.

Vāciju un Latviju saista cieša vēsturiskās kopības izjūta. Tās ir kultūras un garīgās tradīcijas, kas mūs savstarpēji bagātina un vairo interesi vienai par otru . Nevar nepieminēt vācbaltiešus, kas daudzās paaudzēs snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras un saimnieciskajā dzīvē. Vācbalti arī šodien kā tilta cēlēji uztur saikni ar bijušo dzimteni.

Baltijas jūras reģions pamatoti atzīts par visdinamiskāko reģionu Eiropā. Pārkāpjot XXI gadsimta slieksni, mēs izmantojam jaunas iniciatīvas reģionālajai un pārrobežu sadarbībai, iesaistot konkrētajos projektos visas valstis Baltijas jūras telpā, ieskaitot Krieviju. Latvija atzinīgi vērtē kanclera Šrēdera nesenos paziņojumus par Vācijas vēlmi nostiprināt reģionālo sadarbību, un mēs saistām lielas cerības ar Vācijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē.

Latvijas un Vācijas saimnieciskie sakari strauji vēršas plašumā. Esmu pārliecināta, ka jūsu vizīte pavērs jaunas iespējas Vācijas iesaistei gan nozīmīgos projektos Latvijā, gan Baltijas jūras reģiona attīstībā, piemēram, projektos par vienota enerģētikas tīkla izveidi apkārt Baltijas jūrai.

Mana visdziļākā vēlēšanās un cerība, lai pirms desmit gadiem aizsācies process ar Vācijas vienības īstenošanu, vienotu Baltijas valstu ceļu neatkarības atgūšanā noslēgtos jaunā vienotā Eiropā. Jaunā vienotā Eiropa — tas ir vienots nākotnes redzējums, tas ir Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās konsekvents un neatlaidīgs turpinājums, tas ir kopējs darbs mūsu tautu interesēs.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders Rīgas pilī vakar, 6.jūnijā

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Valdības namā vakar, 6.jūnijā

Latvijas Valsts prezidente un Vācijas kanclers preses īssaietā

Vakar, 6.jūnijā, Rīgas pilī pēc pusdienām, ko Latvijas Valsts prezidente bija rīkojusi par godu Vācijas Federālajam kancleram, Vaira Vīķe–Freiberga un Gerhards Šrēders tikās ar presi. Vaira Vīķe–Freiberga, uzrunājot žurnālistus, teica:

— Kā Latvijas Valsts prezidente es vēlos izteikt savu sevišķo prieku par to, ka pie mums pirmo reizi kopš mūsu neatkarības atjaunošanas divpusējā vizītē ir atbraucis Vācijas Federālais kanclers.

Latviju ar Vāciju vieno ļoti senas vēsturiskas un kultūras saites. Ar Vāciju mūsu zemes liktenis vēsturē bijis saistīts gan pozitīvos, gan arī negatīvos aspektos. Abas mūsu valstis ir spējušas pārvarēt savas pagātnes tumšākos posmus, pārdzīvot un pārvērtēt vēstures vissmagāko mantojumu, lai tagad stāvētu jaunas Eiropas un jauna NATO veidošanas priekšā.

Vācija, kas Otrā pasaules kara beigās bija pilnīgi sagrauta, kādu arī es kā bērns to redzēju savās bēgļu gaitās, apbrīnojami ātri kā Fēnikss pacēlās no pelniem un ar savu darba brīnumu kļuva paraugs ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei ar savu attīstības tempu un attīstības līmeni, ko tā īsā laikā spēja sasniegt.

Vācija kopā ar Franciju pieder pie modernās Eiropas pašiem svarīgākajiem balstiem, un Vācijas ieguldījums Eiropas Savienības izveidošanā ir neatsverams. Vācija pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuvusi par nozīmīgāko mūsu saimnieciskās sadarbības partneri, un mēs ceram, ka šī Federālā kanclera vizīte — līdz ar delegāciju, kas viņu pavada, — pavērs iespējas radīt pavisam jaunu pavērsienu mūsu gan tautsaimnieciskajās, gan politiskajās, gan kultūras saitēs. Es vēlos pateikties Vācijai par tās politisko atbalstu Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā. Par to, ka Vācija bija pirmā valsts, kas uz šejieni atsūtīja savus diplomātus. Par to, ka visu šo gadu garumā Vācija mūs atbalstījusi mūsu centienos. Vācijas atbalsts ir un būs ārkārtīgi svarīgs mūsu valsts galvenajos ārpolitiskajos mērķos, mūsu virzībā uz Eiropas Savienību. Un mūsu sarunā tika pausts atbalsts šiem mūsu centieniem, un Federālais kanclers uzsvēra, cik svarīgi mums ir izvirzīt šo prioritāti savas valsts ārpolitikā. Kad būs mūsu pašu pūles un mūsu sasniegumi, tad tas būs arī garants mūsu uzņemšanai ES, kam patlaban no ES puses nav nekādu principiālu šķēršļu. Latvija ir apņēmusies turpināt sarunas ar ES paātrinātā tempā un darīt visu, lai pilnveidotu reformas, lai mēs varētu beigt visas sarunu sadaļas jau 2002. gada 31. decembrī. Tad viss būs vairs tikai ES rokās, un ES būs gatava uzņemt Latviju līdz ar citām kandidātvalstīm, kuras tai brīdī būs sarunas beigušas.

Tai pašā laikā un paralēli šim procesam, vienam neizslēdzot otru, Latvija ir pilna apņēmības sagatavoties nākamajai NATO paplašināšanas kārtai, un paliek spēkā mūsu ciešā politiskā apņemšanās līdz 2003. gadam palielināt valsts ieguldījumu mūsu aizsardzības spēkos līdz 2 procentiem no mūsu nacionālā kopprodukta.

Mūsu mērķi ir pilnīgi skaidri. Mūsu apņēmība ir nelokāma, un mēs rēķināmies ar savu sabiedroto un savu draugu atbalstu, lai šos mērķus pēc iespējas ātrāk un efektīvāk sasniegtu. Mēs uzskatām Federālā kanclera vizīti kā zīmi šādam atbalstam no Vācijas puses.

Vācijas Federatīvās Republikas Federālais kanclers Gerhards Šrēders, vēršoties pie žurnālistiem, sacīja:

— Mums patiešām bija ļoti intensīva saruna, un šīs sarunas laikā es iepazinos ar ļoti gudru, tālredzīgu un, es atļaušos teikt, arī šarmantu sievieti. Tāpēc vien jau šī vizīte ir bijusi īsts ieguvums. Mums par galvenajiem politiskajiem jautājumiem bija praktiski vienādi viedokļi. Vācija vienmēr ir uzsvērusi, ka atbalsta Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Pašreizējo piecpadsmit ES dalībvalstu uzdevums ir līdz 2002. gadam sasniegt tādu līmeni, lai spētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Pie šī uzdevuma mēs pašlaik strādājam, un mums tas ir īpašs uzdevums kopīgi ar Franciju un citām ES dalībvalstīm — starpvaldību konferences uzdevums.

No otras puses, arī pašām kandidātvalstīm jāsagatavojas iestāties ES, ieguldot šajā darbā nepieciešamās pūles un atdevi. Un šajā ziņā es par Latviju varu teikt, ka tās darbība ir priekšzīmīga. Par to, kā abi šie virzieni savienosies, lems Eiropas Komisija, jo tā ir sarunu vadītāja. Jebkurā gadījumā Vācija atbalsta šo Latvijas vēlmi, par to vispār nav nekādu jautājumu. Šeit arī nav runas ne par kādiem politiskiem šķēršļiem, bet vienīgi par ekonomisku priekšnoteikumu izpildīšanu. Jo politiskā griba un vēlēšanās jau ir skaidri formulēta.

Es arī saprotu Latvijas vēlmi paralēli iet ceļu uz NATO paplašināšanos. NATO valstu vadītāju Vašingtonas apspriedē tika noteikts konkrēts paplašināšanas ceļš un akceptēta Latvijas un citu kandidātvalstu vēlme iestāties šajā organizācijā, kā arī noteikta procedūra šī iestāšanās ceļa īstenošanai — gan izmantojot NATO sadarbības padomi, gan NATO programmu "Partnerattiecības mieram". Domāju, ka šī procedūra ir izvēlēta veiksmīgi. (Es atvainojos, ka nedevu laiku manis teiktā pārtulkošanai, jo mēs ar prezidentes kundzi visu laiku runājām vāciski, un man jau likās, ka tā varēšu visu laiku turpināt.) Vēl es gribu piebilst, ka mani pavada liela Vācijas uzņēmēju delegācija, jo mēs vēlamies arī tālāk padziļināt mūsu valstu ekonomisko sadarbību. Vēlamies to attīstīt tā, lai šī sadarbība būtu izdevīga abiem partneriem. Mēs vēlamies redzēt vēl lielāku ekonomisko aktivitāti un lielākas investīcijas. Tā ir mūsu kopīgā vēlme.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Latvijas Ministru prezidents un Vācijas kanclers preses konferencē

Vakar, 6. jūnija pēcpusdienā, Ministru kabineta ēkā notika Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Vācijas Federatīvās Republikas Federālā kanclera Gerharda Šrēdera preses konference, kurā abi valstsvīri bija visnotaļ lakoniski. Pirmais žurnālistus uzrunāja Andris Bērziņš:

"Es gribu teikt tikai vienu: mēs pārrunājām ļoti daudzus Latviju interesējošus jautājumus, un es ar prieku konstatēju, ka mūsu viedokļi visos šajos jautājumos pamatā saskan. Tāpēc, ņemot vērā īso laiku, kas mums ir atvēlēts, es labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem, un došu vārdu savam kolēģim."

Gerhards Šrēders: — Lūdzu, kādi ir jūsu jautājumi?

— Jautājums Vācijas kancleram: NATO kandidātvalstis maija vidū Viļņā pieņēma aicinājumu NATO uzņemt tās savās rindās 2002. gadā. Vai Vācija ir gatava atbalstīt šo aicinājumu?

Gerhards Šrēders: — NATO valstu vadītāju Vašingtonas apspriedē 1999. gadā pieņēma konkrētu programmu. Tajā, pirmkārt, teikts, ka NATO principā ir gatava uzņemt jaunas dalībvalstis. Otrkārt, mēs apsveicām arī Latvijas vēlmi iestāties NATO. Treškārt, tika pieņemta konkrēta procedūra, gan izmantojot NATO programmu "Partnerattiecības mieram", gan arī Eiroatlantisko koordinācijas padomi, un tika izstrādāta arī konkrēta programma. Šajā lēmumā nekādi gada skaitļi netika pieņemti, tāpēc šis lēmums ir spēkā bez konkrētu gada skaitļu nosaukšanas. Es vēl gribētu papildināt, ka, tiekoties ar jūsu Ministru prezidentu, es arī skaidri pateicu, ka tieši Vācija, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturisko pieredzi šeit, Latvijā, un arī abās pārējās Baltijas valstīs, labi saprot, ka jums ir īpaša nepieciešamība pēc drošības, ko iespējams iegūt procesā. Tādēļ šis process ir jāīsteno, un Vācija ļoti skaidri pauž Latvijai atbalstu šajā procesā un būs tai laba partnere.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Ministru prezidentam un Federālajam kancleram: vai pēc šīs vizītes var sagaidīt jaunus sadarbības projektus un vai jūsu sarunās tādi tika izvirzīti?

Gerhards Šrēders: — Sarunā ar Ministru prezidenta kungu mēs runājām par Latvijas vēlēšanos iestāties NATO. Mēs runājām arī par Vācijas attieksmi pret Latvijas gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā. Es akcentēju arī to, ka mēs, Vācija, no savas puses kā viena no piecpadsmit pašreizējām ES dalībvalstīm cenšamies radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. To mēs kopīgi ar saviem partneriem darīsim arī turpmāk. Mēs runājām arī par abu valstu divpusējo sadarbību un par Vācijas atbalstu Latvijai, lai tā varētu īstenot savus mērķus. Runājot par eventuālo jūsu iestāšanās laiku ES — mēs vēlamies, lai tas būtu laiks, kad Latvija pati būs izpildījusi savus mājas darbus un pati būs gatava iestāties ES. Mēs runājām arī par mūsu sadarbību Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Runājām arī — mūsu uzņēmēju delegāciju kontekstā — par to, lai mūsu valstis ne vien tirgotos, bet lai augtu arī Vācijas investīciju apjoms Latvijā.

Andris Bērziņš: — Man nav ko piebilst pie Federālā kanclera teiktā.

— Federālā kanclera kungs, jūs visai atturīgi izteicāties par Latvijas eventuālo dalību uz NATO. Vai nākotnē Vācija tāpat turpinās sniegt Latvijai atbalstu, vai varbūt pastiprinās šo atbalstu virzībā uz NATO?

Gerhards Šrēders: — Mēs sniedzam Latvijai palīdzību un turpināsim to sniegt gan policijas sadarbības jomā, gan arī organizētās noziedzības apkarošanas un terorisma apkarošanas jomā. Ja jūs jautājat par militāro palīdzību, tad es esmu pateicis to, kas ir sakāms.

— Jautājums Ministru prezidentam Bērziņa kungam: vai jūs esat apmierināti ar Vācijas nostāju jautājumā par Latvijas vēlmi iestāties NATO, un vai esat apmierināti ar tempu, kādā notiek sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?

Andris Bērziņš: — Mums pamatā ir kopīgs viedoklis par Latvijas līdzdalību transatlantiskajās drošības struktūrās. Mums pašiem ir jāizdara ļoti daudzi mājas darbi. Process ir iezīmēts, durvis ir vaļā. Mums pašiem ir vairāk jāstrādā. Kas attiecas uz ES, tad Latvijas virzība ir pietiekami strauja, tomēr mēs Francijas prezidentūras laikā gaidām nedaudz vairāk, jo Latvija ir gatava atvērt sarunām vairāk sadaļu. Jo mūsu gatavības pakāpe ir lielāka, nekā mēs to šodien īstenojam.

— Kanclera kungs, vai jūsu atturība paust savu viedokli attiecībā uz NATO paplašināšanos Baltijā ir saistāma ar Vācijas nevēlēšanos sarežģīt savas attiecības ar Krieviju?

Gerhards Šrēders: — Vācija pārstāv politiku, kas balstās uz saprātīgiem pamatiem, un allaž izsaka suverēnus lēmumus.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš iepazīstina Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu ar Vecrīgu

Valsts prezidentes rīkotajās pusdienās

Latvijas Ministru prezidents un Vācijas kanclers kopīgajā preses konferencē

Kanclers Gerhards Šrēders un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Gerhards Šrēders, parakstoties Rīgas pils Zelta viesu grāmatā, vakar, 6.jūnijā

Foto: Māris Kaparkalējs, Arnis Blumbergs, "LV"