Lai Rīgā šai vasarā var sanākt visas pasaules finansistu ceļi

1.–2. februārī Rīgā uzturējās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas delegācija, ko vadīja ERAB ģenerālsekretārs Antonio Maria Kosta

Ministru prezidents Andris Šķēle un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ģenerālsekretārs Antonio Maria Kosta

Pie Ministru prezidenta

Ministru prezidents Andris Šķēle vakar, 2. februārī, tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) delegāciju, ko vada bankas ģenerālsekretārs Antonio Maria Kosta.

Kā izteicās ERAB ģenerālsekretārs, Latvijas šībrīža ekonomisko procesu aktivizācija liecina, ka izdevies pārvarēt Krievijas ekonomiskās krīzes sekas.

Šī gada 20.–22. maijā paredzētā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku kopsapulce Rīgā būs nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī visa reģiona finansu un saimniecisko aktivitāšu veicināšanā un paplašināšanā.

Tikšanās laikā pārrunāta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku kopsapulces darba programma un ar to saistīto pasākumu perspektīvā norise. Ministru prezidents un ERAB ģenerālsekretārs izteica atziņu, ka gatavošanās ERAB pilnvarnieku kopsapulcei, kā arī Baltijas biznesa konferencei, kas notiks pirms pilnvarnieku kopsapulces, norisinās sekmīgi.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

Aizvakar ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar ERAB ģenerālsekretāru Antonio Maria Kostu. Tikšanās laikā pārrunāta gaidāmā pilnvarnieku gada sanāksme.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka šī tikšanās ir ārkārtīgi svarīga mūsu valstij, jo tā dos lielisku iespēju potenciāliem investoriem saņemt pareizu un nepastarpinātu informāciju par Latviju.

A.M.Kosta uzsvēra, ka šīs tikšanās laikā Rīga uz dažām dienām kļūs par pasaules finansu galvaspilsētu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Vakar, 2. februārī, preses īssaietā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ģenerālsekretārs Antonio Maria Kosta un Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) ģenerāldirektors Jānis Naglis informēja žurnālistus par gatavošanos ERAB pilnvarnieku valdes sanāksmei 2000. gada maijā Rīgā.

Vispirms žurnālistus uzrunāja Antonio Maria Kosta:

— Bez vilcināšanās gribu šo ERAB pilnvarnieku sanāksmi nosaukt par tikšanos, kas notiek pareizā vietā un pareizā laikā. Jo tā notiek pēc 1998. gada finansu krīzes, un tā vairs nenotiek tajā eiforiskajā noskaņojumā, kāds valdīja 1997. gadā pirms šīs krīzes. Sanāksmei ir pareizs konteksts, kas balstīts uz finansiālu atjaunošanos. 1998. gads bija finansiālas atjaunošanas gads tajos reģionos, kuros ERAB darbojas, un atļaušos jums atgādināt, ka banka darbojas Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un arī bijušās PSRS valstīs. Ekonomikas atjaunotne turpinājās vēl aktīvāk 1999. gadā, un tas nozīmē — vairāk investīciju, kas rada labvēlīgu vidi šāda veida sanāksmei šajā gadā. Investoru uzticības atjaunošana patiesi ir labs iemesls, lai ERAB pilnvarnieku sanāksme notiktu tieši šajā reģionā, šajā valstī.

Gadskārtējā ERAB pilnsapulcē parasti ir no divi galvenie notikumi. Pirmais no tiem ir oficiāla bankas pilnvarnieku valdes tikšanās, otrs — biznesa forums, kurā tiek pārrunāta investīciju vide un investīciju iespējas konkrētajā reģionā.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV" 2.02.2000

Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ģenerālsekretārs Antonio Maria Kosta

Pilnvarnieku tikšanās notiks svētdien, 21. maijā, un turpināsies pirmdien, 22. maijā. Tajā piedalīsies 60 pilnvarnieki no visām valstīm, kurās ERAB ir pārstāvēta, un akcionāri, piedalīsies arī valstu premjerministri un vairāku valstu prezidenti. Pasākumā piedalīsies arī vairāk nekā 600 oficiālu delegātu no visām ERAB pārstāvētajām valstīm. Biznesa forumā savukārt piedalīsies vairāk nekā 1000 biznesa pārstāvju. Šis forums sāksies agrāk, jau sestdien, 20. maijā, un turpināsies visu pirmdienu. Tajā piedalīsies cilvēki, kas gribēs pārrunāt attīstības jautājumus Baltijas reģionā un ar to saistītās investīciju iespējas. Biznesa foruma programmā iekļauti apmēram 40 semināri, apaļie galdi, simpoziji, valstu prezentācijas, kas varētu interesēt potenciālos investorus. Šajos pasākumos uzstāties aicināti svarīgi banku sektora, korporatīvā sektora pārstāvji, ministri un arī citas personas.

Jūs varētu man jautāt, kāds ir šīs sanāksmes mērķis. Un es atbildēšu — uz dažām dienām pārvērst Rīgu par mazo Dallasu, par pasaules finansu centru. Kāds televīzijas operators pirms preses brīfinga man jautāja, ko no šīs sanāksmes iegūs Rīga un tās iedzīvotāji. Man jāteic, ka Latvijai bija jāiztur sīva sacensība, lai iegūtu tiesības uzņemt 2000. gada ERAB pilnvarnieku sanāksmi Rīgā. Latvijai bija jākonkurē ar ļoti daudzām valstīm — lielākām un spēcīgākām valstīm, lielākām pilsētām. Tas nozīmē, ka ieguvumi ir ļoti būtiski — šis ir ienesīgs pasākums. Ieguvumi ir divu veidu. Pirmais — tiešais ieguvums no šā pasākuma būs tāds, ka Latvijā ieradīsies vairāki tūkstoši ārzemnieku, kuri šeit atstās savus finansu līdzekļus. Bet lielākais ieguvums būs otrais, ilgtermiņa. Tā būs atpazīstamība, ko Latvija iegūs kā valsts, kas sekmīgi risina pāreju uz tirgus ekonomiku un ar to saistītās reformas, ar veiksmīgajiem demokrātijas procesiem, piesaistot investorus.

Beidzot esmu nonācis līdz trešajam savas īsās uzrunas punktam — secinājumiem, ko esam ieguvuši, konsultējoties šeit, Latvijā, kopā ar saviem kolēģiem no ERAB, tiekoties ar Latvijas premjerministru, finansu ministru, ārlietu ministru, iekšlietu ministru un, protams, Robertu Zīli. Mēs esam guvuši pārskatu par pasākuma organizāciju, un jāsaka — esam apmierināti ar procesu norisi. Nav nevajadzīgas vilcināšanās, viss notiek pēc plāna, un gan bankas, gan Latvijas partneru gatavošanās pilnsapulcei noris sekmīgi. Es īpaši gribētu pateikties Latvijas premjerministram par viņa personisko iesaistīšanos pasākuma rīkošanā un lielo atbalstu. Īpaši par skaistajām telpām, kas būs sanāksmes dalībnieku rīcībā — namiem, kas tiek atjaunoti Rīgā. Jums būs jauns kongresu centrs, kas būs aprīkots moderni un pēc starptautiskajiem standartiem, Latviešu biedrības nama un Latvijas Universitātes ēka arī tiek atjaunota par godu šim notikumam. Un tas nebūs tikai sanāksmes vajadzībām, tās būs ēkas, ko vēl pēc tam gadsimtiem ilgi lietos Rīgas iedzīvotāji.

Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis teica:

— Sirsnīgs paldies ERAB ģenerālsekretāram Kostas kungam par atzinīgiem vārdiem un ļoti pilnīgo informāciju, ko sniedza par sagatavošanās gaitu šim pasākumam un par iespējām, ko no šā pasākuma gūs mūsu valsts. Bet es mazliet gribētu pakavēties pie dažām tehniskām un sīkākām lietām, kas, manuprāt, ir atzīmēšanas vērtas. Pirmkārt, ļoti precīzi un laikus tiek īstenoti visi līguma punkti, kas ir parakstīts starp Finansu ministriju un ERAB. Jo abām pusēm ir ļoti daudz pienākumu un arī atbildības. Šajā sakarā no Latvijas puses vislielāko smagumu iznes "Birojs 2000" Selgas Laizānes vadībā. Tas nelielais birojs, kurā 1997. gadā sāka strādāt tikai pāris cilvēku, pašlaik jau ir sasniedzis pienācīgus apjomus, un projekta realizēšanā ir iesaistīts vairāk nekā 20 cilvēku. Tieši tāpat darbojas banka. Kostas kungs, kurš koordinē visus šos darbus, ir ļoti atsaucīgs, un tiek piemeklēti visprecīzākie partneri dažādās jomās. Teiksim, informācijas tehnoloģijas sakārtošanā, loģistikas plānošanā utt. Šeit varētu atzīmēt ļoti kvalificētu speciālistu piesaistīšanu. Gribētu minēt arī Jozefu Horvatu, kurš, lai darbi labāk veiktos, pašlaik strādā kā bankas pārstāvis tikšanās sagatavošanai un diendienā atrodas ciešā kontaktā ar "Biroju 2000".

Šī Rīgas pārvēršana par mazo Dallasu — par pasaules finansu centru, kaut vai uz īsu laiku, no 19. līdz 22. maijam, protams, nepaliks bez pēdām. Un nav runa tikai par vienu šo ERAB pilnsapulci. Ir runa arī par vienošanos, ko mēs esam panākuši ar banku, un par vēl vienu ļoti nozīmīgu pasākumu, reģionālas kooperācijas iezīmi, t.i., — Baltijas biznesa konferenci, kas tiek rīkota 19. maijā Rīgā ar vispārēju pārskatu pirmajā dienas pusē un otrajā dienas pusē ar darbu sekcijās, kur notiks iepazīšanās ar konkrētiem projektiem tādās jomās kā bankas, finanses, informācijas tehnoloģija, rūpniecība utt. Un svarīgi ir tas, ka ne tikai mutiski šie projekti tiks stādīti priekšā, bet būs iespēja gan ERAB pilnsapulces dalībniekiem, gan viesiem, gan investoriem un citiem interesentiem arī apmeklēt konkrētas vietas Liepājā, Ventspilī, Rīgā un iepazīties jau ar īstenotiem projektiem, kuros ir ieguldīta arī ERAB nauda. Tas ir jauninājums un ļoti laba lieta, ko mēs esam panākuši, — bankas vadības absolūta izpratne. Svarīgi ir atzīmēt, ka šajos pasākumos nav pārklāšanās ziņojumos, tēmās. Un no abiem šiem pasākumiem mēs gūsim enerģiju mūsu Baltijas reģiona tālākai attīstībai.

Nevarētu neminēt arī Rīgas domes atbalstu, ko tā sniedz šā pasākuma sagatavošanā — gan savedot kārtībā telpas, gan arī plānojot savu palīdzību pasākumu sekmīgai norisei. Jāmin arī viens jauninājums, kas nāk kā ideja no ERAB un tiks realizēts šās sanāksmes laikā — ERAB organizē pašvaldību vadītāju sanāksmi, uzaicinot pārstāvjus no tām reģiona pilsētām, kurās banka ir investējusi naudu un kur no investīcijām jau ir konkrēta atdeve. Savukārt mēs biznesa foruma laikā stādīsim priekšā atsevišķu pilsētu investīciju projektus, vienalga, vai tā ir Liepāja, Ventspils vai Jūrmala, vai, teiksim, Klaipēda utt. Ļoti svarīga iezīme ir tā, ka uzsvars ir ne tikai atsevišķai valstij, bet kopā reģioniem, reģionu kooperācijai, stabilitātes nodrošināšanai, investīciju drošuma nodrošināšanai.

Nobeigumā gribu pateikties visai delegācijai Kostas kunga vadībā, kas ļoti precīzi norādīja uz atsevišķām lietām, pie kurām mums ir jāpiestrādā un kuras mēs šodien uzraudzības komitejā izskatījām. Tās būtu divas lietas, kurām mums jāpievērš uzmanība. Viena — cilvēkiem, kuri ierodas mūsu valstī un šķērso lidostā mūsu valsts robežu, izejot pases kontroli, šo laiku ir jāmēģina saīsināt, jāatrod risinājumi un varbūt jāatsakās no kāda veca paraduma, kas kādam smadzenēs ir iesēdies. Otra lieta, kurai mums, kopumā ņemot, jāpievērš īpaša uzmanība, ir pasākumu norises drošība. Lai arī šajā ziņā mēs neesam nekādi nepieredzējuši, esam uzņēmuši Bilu Klintonu, esam uzņēmuši Romas pāvestu, un drošības lietas ir bijušas augstā līmenī. Bet modrību zaudēt nedrīkst nekad.

— Kuri ir konkrētie realizētie projekti, ko domāts apmeklēt Rīgā un ārpus Rīgas?

J.Naglis: — Ventspilī ir runa par investīcijām ostā, dažādās stividorkompānijās, kas darbojas. Tāpat arī Liepājā potenciālie investīciju projekti Speciālajā ekonomiskajā zonā. Rīgā savukārt jau ir realizēti projekti ar ERAB, bet šis jautājums par Rīgas projektu apmeklējumu vēl tiks saskaņots un precizēts, un tad mēs to darīsim zināmu sabiedrībai.

— Kāds ir Kostas kunga viedoklis par Jāņa Nagļa apstiprināšanu LPA ģenerāldirektora amatam arī pēc pilnvaru beigšanās maija vidū?

A.M.Kosta: — ERAB nav atbildīga par Nagļa kunga nozīmēšanu vai atstāšanu amatā, vai darbības pārtraukšanu. Tādēļ es nevēlētos komentēt šo jautājumu. Taču katrā ziņā mūs no biznesa nepārtrauktības viedokļa interesē sadarbība ar Nagļa kungu, jo mēs ar viņu un viņa komandu esam sadarbojušies ļoti veiksmīgi kā partneri jau pāris gadu. Un mēs ceram, ka viņš varēs uzņemties galvenā un atbildīgā organizatora lomu no Latvijas puses šajā pasākumā.

— Tas nozīmē, ka Nagļa kungs var palikt galvenais organizators, arī neesot LPA ģenerāldirektors?

J.Naglis : — Domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts tādā veidā, lai nekavētu ERAB tikšanās sekmīgu sagatavošanu un norisi. Jebkuras personīgās ambīcijas es pakļaušu tam, lai šis pasākums notiktu rezultatīvi un tā, lai visiem viesiem, kas apmeklēs Latviju, paliktu vislabākās atmiņas par ERAB sanāksmi Rīgā 2000. gadā.

— Kur notiks nākamās ERAB pilnvarnieku sanāksmes?

A.M.Kosta: — Jā, tas, protams, ir zināms, ERAB savas tikšanās jau ir ieplānojusi vairākus gadus uz priekšu: 2001. gadā sanāksme notiks Londonā, 2002. gadā — Rumānijā, Bukarestē, 2003. gadā — Uzbekistānā, Taškentā, un 2004. gadā atkal Londonā, Apvienotajā Karalistē. Gribu piebilst, ka Taškenta ļoti sīvi cīnījās par tiesībām uzņemt gadskārtējo ERAB pilnsapulci.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore