Zemkopības ministrijas ziņojumā par agroklimatisko faktoru radīto zaudējumu kompensāciju lauksaimniecībā uzsvērts, ka graudu ražotājiem dabas stihijas dēļ faktiskie zaudējumi ir 2,5 miljoni latu. Maijā vairākos rajonos gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz -7°C, dažviet pat līdz -11°C. Tas ievērojami bojājis sējumus. Pēc speciālistu atzinuma, ziemājiem maija sākumā strauji palielinājās veģetatīvā masa un sākās vārpu veidošanās. Aukstais laiks pastiprināja salnu negatīvo ietekmi un daudzviet sējumi gāja bojā. Savukārt vasarājiem pastiprināti apsala lapas.

Pēc Zemkopības ministrijā apkopotās informācijas, salnas pilnīgi nopostījušas aptuveni 18 tūkstošus hektāru sējumu, no tiem — 9474 hektārus ziemāju un 8931 hektāru vasarāju, radot 1,317 miljonu latu zaudējumu par ziemājiem un 1,15 miljonus latu — par vasarājiem. Pavasarī stipri cietuši arī augļu dārzi. Tie pilnīgi bojāti 310 hektāru platībā. No tiem — 20 hektāru ķiršu stādījumu, 50 hektāru — aveņu, 110 hektāru — ābeļu, 120 hektāru — upeņu. Ar augļaugu stādījumu atjaunošanu saistītie zaudējumi lēšami vairāk nekā miljons latu apjomā. Zemkopības ministrijas prognozes liecina: gadījumā, ja lauksaimnieki nesaņems kompensācijas par nodarītajiem postījumiem, tad radīsies grūtības ar sējumu atjaunošanu. Tādējādi samazināsies graudaugu sējumu platības, graudu kopievākums. Savukārt augļkopības saimniecībām, zaudējot vienīgo ieņēmumu avotu, iespējams pat bankrots.

Faktisko zaudējumu atlīdzināšanai būtu nepieciešams 3,5 miljoni latu. Lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju sadarbības padome izteikusi priekšlikumu par 1,45 miljonu latu atlīdzību zemkopjiem (805 tūkstoši latu — par ziemāju sējumiem, 536 tūkstoši latu — par vasarājiem, 108 tūkstoši latu — augļkopjiem). Zemkopības ministrija, izvērtējot situāciju tīrumos un finansiālās iespējas, ieteica kompensēt sēklas materiāla iegādes izmaksas, kā arī daļēji augsnes apstrādes izmaksas. Šis ieteikums attiecas uz tiem sējumiem, kas simtprocentīgi nosaluši. Tādējādi nepieciešams 920 250 latu graudaudzētājiem un 139 500 latu augļkopjiem. Vidējā atlīdzība — 50 latu par sējuma hektāru un 450 latu — par ilggadīgo stādījumu hektāru.

Ministru kabinets, izvērtējot Zemkopības ministrijas sagatavoto informāciju, nolēma piešķirt šim mērķim 1,06 miljonus latu no Latvijas līdzfinansējuma strukturālā fonda SAPARD programmas. Šī summa — 4,42 miljoni latu — bija plānota valsts budžetā un iekļauta valsts subsīdiju programmā kā 2000.gada pirmsiestāšanās pasākumu lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD līdzfinansējums). Jau zināms, ka SAPARD finansējums kavēsies. Iespējams, ka Latvijas līdzfinansējums nebūs nepieciešams uzreiz pilnā apmērā. Līdz ar to valdība devusi atļauju kompensēt salnu radītos zaudējumus no šīs summas. Jau tuvākajā laikā lauksaimniecības reģionālajām pārvaldēm tiks dots rīkojums veikt sējumu apsekošanu, bet zemniekiem — deklarēt sējumus. Ja tiks sniegta neprecīza informācija un sējumu postījumi tiks uzskaitīti vairāk, nekā to ir, tad zemniekam jārēķinās ar stingrām soda sankcijām.

Nepatieso ziņu sniedzējam būs liegts saņemt valsts subsīdijas. Varbūt šobrīd paredzētā kompensācija — 50 latu par sējuma hektāru — mainīsies. Tas būs atkarīgs no tā, kādā apjomā tiks deklarētas nopostītās sējumu platības. Vēlākais rudenī, pēc valsts budžetā veiktajiem grozījumiem, tiks izmaksātas kompensācijas.

Zemkopības ministrs Atis Slakteris atzīst, ka zemniekiem laikus ir jādomā par sekām, ko nodara dabas stihijas. Tas iespējams, apdrošinot sējumus. Pēc ministra domām, jāievieš apdrošināšanas sistēma, tai jākļūst par normu katrai zemnieku saimniecībai. Šajā pavasarī saskaņā ar noteikumiem vēl nevarēja apdrošināt vasarāju sējumus, taču arī ziemāji apdrošināti niecīgā platībā — 2165 hektāri. Valstī kopā šī graudaugu kultūra iesēta vairāk nekā 150 tūkstošos hektāru.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

a