Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 5

Rīgā 2003. gada 14. jūlijā

Par instrukcijas “Par tautas nobalsošanas sarīkošanu ārvalstīs” apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

1. Apstiprināt instrukciju “Par tautas nobalsošanas sarīkošanu ārvalstīs”.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Centrālās vēlēšanu komisijas 1999.gada 21.oktobra sēdē ar lēmumu Nr. 50 apstiprināto instrukciju “Par tautas nobalsošanas sarīkošanu ārvalstīs”.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre K.Kurzemniece

 

Apstiprināta

Centrālās vēlēšanu komisijas

2003.gada 14.jūlija sēdē ar lēmumu Nr. 5

Instrukcija

“Par tautas nobalsošanas sarīkošanu ārvalstīs”

 1. Vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošana

un darbības organizācija

1.1. Saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 1. panta piekto daļu tautas nobalsošanai ārvalstīs Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (turpmāk — pārstāvniecība), kā arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. Ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām, tad balsošana ārvalstīs notiek visos vēlēšanu iecirkņos, kuri izveidoti likumā noteiktajā kārtībā.

1.2. Saskaņā ar likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” 5. panta trešo un ceturto daļu vēlēšanu iecirkņu komisijas ārvalstīs ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija no attiecīgo pārstāvniecību ieteiktajiem Latvijas pilsoņiem. Par vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) skaitlisko sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija vienojas ar attiecīgo pārstāvniecību, tomēr iecirkņa komisijā nedrīkst būt mazāk par trim un vairāk par septiņiem locekļiem.

1.3. Priekšlikumus par iecirkņa komisijas skaitlisko sastāvu un komisijas locekļu kandidātiem pārstāvniecība ar Ārlietu ministrijas starpniecību iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 50 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas.

1.4. Par iecirkņa komisijas locekļa kandidātu var pieteikt vēlētāju:

1.4.1. kurš nav Saeimas deputāts;

1.4.2. ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām, — kurš nav izvirzīts par deputāta kandidātu un nav pilnvarots iesniegt deputātu kandidātu sarakstu;

1.4.3. kurš prot latviešu valodu;

1.4.4. kuram ir vismaz vidējā izglītība;

1.4.5. kurš piekritis darboties iecirkņa komisijā.

1.5. Iecirkņa komisijas locekļa kandidāta pieteikums iesniedzams attiecīgās pārstāvniecības vadītājam. Pieteikumā norādāms iecirkņa komisijas locekļa kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs, darbavieta un profesija (nodarbošanās), kā arī ziņas par piedalīšanos vēlēšanu un tautas nobalsošanu sagatavošanā un sarīkošanā agrāk. Pieteikumam pievienojams kandidāta parakstīts rakstveida paziņojums, ka viņš:

1.5.1. iepazinies ar Saeimas vēlēšanu likumu, likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” un likumu “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un piekrīt savas kandidatūras pieteikšanai, kā arī savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šīs instrukcijas prasībām;

1.5.2. iecelšanas gadījumā iecirkņa komisijas locekļa pienākumus pildīs saskaņā ar likumiem, Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām, lēmumiem un rīkojumiem.

1.6. Kandidatūras iesaka pārstāvniecība gan pēc savas iniciatīvas, gan arī ņemot vērā to vēlētāju priekšlikumus, kuri pārstāvniecības noteiktajā termiņā izteikuši vēlēšanos darboties iecirkņa komisijā. Priekšlikumu par iecirkņa komisijas sastāvu pārstāvniecība ar Ārlietu ministrijas starpniecību iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, norādot arī šīs instrukcijas 1.5. punktā minētās ziņas par katru kandidātu.

1.7. Iecirkņa komisijas sastāvu Centrālā vēlēšanu komisija ar Ārlietu ministrijas starpniecību paziņo attiecīgajai pārstāvniecībai.

1.8. Pirmo iecirkņa komisijas sēdi sasauc pārstāvniecības vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Tajā tiek ievēlēts iecirkņa komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Par iecirkņa komisijas priekšsēdētāja un sekretāra ievēlēšanu, norādot viņu vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru (faksa numuru, e-pasta adresi), pārstāvniecības vadītājs ar Ārlietu ministrijas starpniecību paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

1.9. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas darbu un balsošanas procesa norisi atbilstoši likumam, balsošanas rezultātu pareizu noteikšanu un attiecīgās komisijas rīcībā nodoto materiālo vērtību saglabāšanu.

1.10. Iecirkņa komisijas sekretārs ir atbildīgs par iecirkņa komisijas protokoliem un pārējo dokumentāciju.

1.11. Iecirkņa komisijas loceklis pilda pienākumus, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

1.12. Iecirkņa komisijas darbības organizāciju nosaka likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” III un V nodaļas attiecīgie noteikumi un šī instrukcija.

 

 

2. Tautas nobalsošanas sagatavošana

2.1. Iecirkņa komisija tautas nobalsošanas sagatavošanu un sarīkošanu nodrošina atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” un šai instrukcijai.

2.2. Pēc vēlēšanu iecirkņa izveidošanas un līdz tā darbības uzsākšanai saņemtie iesniegumi balsošanai pa pastu uzkrājami tās iestādes lietvedībā, kur izveidots vēlēšanu iecirknis.

2.3. Iecirkņa komisija, uzsākot darbu,  saņem balsošanas materiālus no Centrālās vēlēšanu komisijas un vienlaikus pārņem no iestādes, kur izveidots vēlēšanu iecirknis, tai pienākušos iesniegumus balsošanai pa pastu un citu korespondenci, ja tāda ir.

2.4. Uzsākot darbību, iecirkņa komisijas sekretārs vai viņa prombūtnes laikā cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta balsošanas gaitas protokolu, izdarot tajā šādas atzīmes:

2.4.1. par Centrālās vēlēšanu komisijas atsūtītajiem balsošanas materiāliem;

2.4.2. par balsošanas pa pastu norisi (3.punkts — saņemto iesniegumu balsošanai pa pastu skaits, pasta aplokšņu ar balsošanas aploksnēm skaits un saņemšanas laiks u.tml.);

2.4.3. par balsošanas kastes aizzīmogošanu (4.4. punkts);

2.4.4. par to balsošanas zīmju skaitu, kuras apzīmogotas ar komisijas zīmogu (2.6. punkts);

2.4.5. par atkārtoti izsniegtajām balsošanas zīmēm (4.14. punkts);

2.4.6. par balsotāju sūdzībām par balsošanas norisi un viņiem sniegto atbildi (4.19. punkts);

2.4.7. par ziņām, ko iecirkņa komisija sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā par balsotāju sarakstos reģistrēto balsotāju skaitu (4.20. punkts);

2.4.8. par visiem starpgadījumiem un traucējumiem, protestiem un sakarā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem;

2.4.9. par citām darbībām, kas saistītas ar balsošanas gaitu.

2.5. Centrālā vēlēšanu komisija ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta attiecīgajai pārstāvniecībai dokumentus (balsošanas zīmes, balsošanas aploksnes balsošanai pa pastu, veidlapas utt.), kas nepieciešami iecirkņa komisijai balsošanas sarīkošanai. Pārstāvniecības vadītājs ir atbildīgs par dokumentu savlaicīgu nodošanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam.

2.6. Saņēmusi balsošanas zīmes, iecirkņa komisija tās apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu (otrā pusē), saskaita un izdara vēlēšanu gaitas protokolā atzīmes par balsošanas zīmju skaitu un apzīmogošanu. Balsošanas zīmes jāpārskaita vismaz divas reizes.

2.7. Ja vēlēšanu iecirknis izveidots pārstāvniecībā, vēlēšanu iecirknī saņemto balsošanas zīmju un citu balsošanas materiālu uzglabāšanu līdz vēlēšanu dienai nodrošina attiecīgās pārstāvniecības vadītājs.

2.8. Ja vēlēšanu iecirknis izveidots citās šim nolūkam piemērotās telpās, vēlēšanu iecirknī saņemto balsošanas zīmju un citu balsošanas materiālu uzglabāšanu līdz balsošanas dienai nodrošina iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

2.9. Balsošanas zīmes un citi balsošanas materiāli vēlēšanu iecirknī uzglabājami piemērotās telpās.

2.10. Iecirkņa komisija nodrošina, lai balsošanas telpas būtu pienācīgi iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu.

2.11. Balsošanai vēlēšanu iecirknī jāsagatavo viena vai vairākas balsošanas kastes. Tām jābūt cieši noslēdzamām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.

2.12. Vismaz 10 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas iecirkņa komisija izliek redzamā vietā paziņojumu par komisijas darba laiku.

 

 

3. Balsošanas pa pastu organizēšana

3.1. Balsotājs, kas uzturas ārvalstīs un vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms tautas nobalsošanas dienas (pasta zīmogs) šīs instrukcijas pirmajā nodaļā noteiktajā kārtībā izveidotajai iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, uz kuru nosūtīt balsošanas materiālus. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase. Ārvalstīs dzīvojošie balsotāji, kuri līdz tautas nobalsošanas dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, iesniegumam pievieno Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu (turpmāk — pilsonības reģistrācijas lapa) ar balsotāja personas kodu.

3.2. Saņēmusi šādu iesniegumu, iecirkņa komisija:

3.2.1. pārbauda, vai iesniegums nosūtīts šīs instrukcijas 3.1. punktā noteiktajā termiņā;

3.2.2. pēc Latvijas pilsoņa pases (pilsonības reģistrācijas lapas) pārbauda, vai iesniedzējs ir balsotājs, kas nav saņēmis balsošanas dokumentus balsošanai pa pastu;

3.2.3. reģistrē balsotāju sarakstā balsošanai pa pastu;

3.2.4. izdara balsotāja pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) atzīmi par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā;

3.2.5. ne vēlāk kā 15 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas nosūta balsotājam uz iesniegumā norādīto adresi:

3.2.5.1. pasi (pilsonības reģistrācijas lapu);

3.2.5.2. vienu balsošanas zīmi, kuras otra puse apzīmogota ar iecirkņa komisijas zīmogu;

3.2.5.3. balsošanas aploksni (par balsošanas aploksni izmantojama speciāla vēlēšanu aploksne);

3.2.5.4. balsotāja reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana. Balsotāja reģistrācijas lapā jāieraksta balsotāja vārds, uzvārds, personas kods un kārtas numurs, ar kādu balsotājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

3.3. Ja iesniegums par balsošanu pa pastu nosūtīts, neievērojot noteikto termiņu un kārtību, vai iesniedzējs nav vēlētājs, vai arī iesniedzēja pasē (pilsonības reģistrācijas lapā)  jau ir atzīme par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsakās nosūtīt balsošanas dokumentus un izdara par to atzīmi balsošanas gaitas protokolā. Šo lēmumu kopā ar pasi (pilsonības reģistrācijas lapu) nosūta iesniedzējam uz viņa norādīto adresi.

3.4. Pēc 3.2.5.punktā minētā termiņa beigām reģistrāciju balsošanai pa pastu slēdz un balsošanas gaitas protokolā ieraksta balsotāju skaitu.

3.5. Pāri palikušās balsošanas zīmes pārskaita vismaz divas reizes, ieraksta to skaitu balsošanas gaitas protokolā un līdz tautas nobalsošanas dienai uzglabā iesaiņotas 5.2.4.punktā noteiktajā kārtībā.

3.6.  Balsotājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izdara balsošanas zīmē vienu no šīs instrukcijas 4.13. punktā minētajām atzīmēm, ieliek balsošanas zīmi balsošanas aploksnē un aploksni aizlīmē.

3.7. Aizlīmēto balsošanas aploksni balsotājs ievieto pasta aploksnē kopā ar balsotāja reģistrācijas lapu un nekavējoties nosūta tai iecirkņa komisijai, kas viņam piesūtījusi balsošanas dokumentus balsošanai pa pastu. Uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir balsošanas aploksne, un norādāms balsotāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.

3.8. Visas saņemtās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka tajās ir balsošanas aploksne, līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī neatver.

 

 

4. Balsošanas kārtība balsošanas dienā

4.1. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam, tai skaitā:

4.1.1. pārliecinās, vai balsošanas telpās atrodas visi nepieciešamie balsošanas materiāli;

4.1.2. izsaiņo balsošanas zīmes (3.5.punkts), pārskaita tās vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta balsošanas gaitas protokolā;

4.1.3. pārbauda, vai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli.

4.2. Balsošanas dienā iecirkņa komisija atver balsošanas telpas pulksten 8.00 un ielaiž tajās balsotājus līdz  pulksten 20.00 pēc vietējā laika.

4.3. Netraucējot komisijas darbu,  balsošanas norisi iecirknī var novērot Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotas personas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī vienlaikus ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības. Pilnvarotajiem novērotājiem ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un attiecīgs rakstveida pilnvarojums. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu dokumentu.

4.4. Pulksten 8.00 pēc vietējā laika pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas, kā arī 4.3. punktā minēto personu (ja tās ir ieradušās) klātbūtnē pārliecinās, vai balsošanas kastes, kurās paredzēts iemest balsošanas zīmes, ir tukšas. Pēc tam balsošanas kastes aizzīmogo un par to izdara atzīmi balsošanas gaitas protokolā. Balsošanas kastes ar saviem zīmogiem ir tiesīgi aizzīmogot (parakstīties) arī pilnvarotie novērotāji.

4.5. Pēc vēlēšanu kastes aizzīmogošanas iecirkņa komisija nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai pa elektronisko pastu vai faksu par vēlēšanu iecirkņa darba uzsākšanu.

4.6. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina rakstīt balsošanas gaitas protokolu.

4.7. Iecirkņa komisija pārliecinās, vai atnākušās personas ir vēlētāji, kuru Latvijas pilsoņa pasē (4.10.punkts) vai pilsonības reģistrācijas lapā nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā.

4.8. Balsotāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. Ārvalstīs dzīvojošie balsotāji, kas personīgi ierodas vēlēšanu iecirknī, uzrāda Latvijas pilsoņa pasi vai pilsonības reģistrācijas lapu ar vēlētāja personas kodu, kā arī attiecīgo citas valsts pasi vai citu attiecīgās valsts noteikto personu apliecinošu dokumentu.

4.9. Kopā ar balsotāju, kuram ir fiziski trūkumi un kurš tādēļ personiski nevar izdarīt atzīmes balsošanas zīmē, balsošanas telpās tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai balsotājs uzticas. Šī persona nedrīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis. Pēc balsotāja norādījumiem attiecīgā persona izdara atzīmes balsošanas zīmē, kā arī parakstās balsotāju sarakstā. Par to iecirkņa komisija balsotāju sarakstā ailē “Piezīmes” izdara atzīmi, ierakstot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai (ja attiecīgā persona nav Latvijas pilsonis) vārdu, uzvārdu, personu apliecinošā dokumenta nosaukumu, numuru un valsti, kurā dokuments izdots, kā arī attiecīgā balsotāja kārtas numuru balsotāju sarakstā.

4.10. Iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, balsotāju sarakstā ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī izdara balsotāja Latvijas pilsoņa pasē (pilsonības reģistrācijas lapā) atzīmi par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā:

4.10.1. Latvijas pilsoņa pasē atzīme tiek izdarīta 14.lappusē;

4.10.2. ja pases 14. lappusē nav vietas minētās atzīmes izdarīšanai, tā tiek izdarīta 12. vai 13. lappusē;

4.10.3. jaunā parauga pasēs, kas izdotas pēc 2002. gada 1. jūlija, atzīme par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā izdarāma 9. lappusē.

4.11. Katram balsotājam iecirkņa komisija izsniedz vienu balsošanas zīmi, kuras otra puse apzīmogota ar iecirkņa komisijas zīmogu.

4.12. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā par balsošanas zīmes saņemšanu.

4.13. Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē balsošanas zīmē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles atzīmējot ar atzīmi “+” vēlamo atbildi “PAR” vai “PRET”.

4.14. Ja balsotājs balsošanas zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunu balsošanas zīmi (saņemot atpakaļ sabojāto) un izdara attiecīgu atzīmi balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu balsošanas zīmju izsniegšanu”, norādot attiecīgā balsotāja kārtas numuru. Turpat balsotājs parakstās par jaunas balsošanas zīmes saņemšanu. Sabojātā balsošanas zīme nekavējoties dzēšama, nogriežot tās labo augšējo stūri, un novietojama atsevišķi. Par atkārtoti izsniegtajām balsošanas zīmēm izdarāma atzīme balsošanas gaitas protokolā.

4.15. Kad balsotājs ir izdarījis savu izvēli un salocījis balsošanas zīmi, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet balsošanas zīmi balsošanas kastē.

4.16. Balsošanas zīmes balsošanas dienā var saņemt un nodot tie balsotāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz pulksten 20.00 pēc vietējā laika.

4.17. Iecirkņa komisijai aizliegts aģitēt.

4.18. Balsošanas laikā kārtību balsošanas telpās uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

4.19. Sūdzības par balsošanas norisi balsotāji iesniedz iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tās tiek reģistrētas balsošanas gaitas protokolā. Jebkura sūdzība par balsošanas norisi jāizskata un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet tās saturs jāieraksta balsošanas gaitas protokolā.

4.20. Ziņas, ko iecirkņa komisija sniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai, tai skaitā ziņas par balsotāju sarakstos reģistrēto balsotāju skaitu, ierakstāmas balsošanas gaitas protokolā.

4.21. Balsošanas dienā pulksten 20.00 pēc vietējā laika iecirkņa komisija slēdz balsošanas telpas un uzsāk balsu skaitīšanu šīs instrukcijas 5. punktā noteiktajā kārtībā.

 

 

5. Balsu skaitīšana.

5.1. Vispārīgie noteikumi

5.1.1. Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī uzsākama tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas.

5.1.2. Balsu skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē var būt klāt Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī vienlaikus ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības.

5.1.3. Par balsu skaitīšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros.

5.1.4. Balsu skaitīšanas protokolu var sagatavot, izmantojot datoru. Pēc datu ievadīšanas un pārbaudes protokolu izdrukā divos eksemplāros. Katru eksemplāru caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, paraksta un apzīmogo, norādot, cik lapu cauršūts.

 

5.2. Balsotāju un balsošanas zīmju skaita salīdzināšana

5.2.1. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

5.2.1.1. aizzīmogo balsošanas kastes spraugu;

5.2.1.2. noslēdz balsotāju sarakstus balsošanai vēlēšanu iecirknī un pēc tam, kad komisijas priekšsēdētājs ir pārbaudījis, vai balsotāju saraksti noformēti pareizi, tos parakstījis un apzīmogojis, novieto tos atsevišķi;

5.2.1.3. savāc vienkopus:

— neizmantotās balsošanas zīmes;

— sabojātās balsošanas zīmes;

5.2.1.4. balsu skaitīšanā neizmantojamos balsošanas materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu;

5.2.1.5. saskaita saņemtās pasta aploksnes, uz kurām ir norāde, ka tajās ir balsošanas aploksnes, neatvērtas saskaita un to skaitu ieraksta balsošanas gaitas protokolā un kopā ar sarakstiem balsošanai pa pastu tās novieto atsevišķi.

5.2.2. Pirms tiek atvērtas balsošanas kastes un pasta aploksnes, iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā sadaļā “Vispārīgās ziņas” aizpilda A1 – A6 rindas:

5.2.2.1. apzīmogoto balsošanas zīmju skaitu (A1 rinda) nosaka pēc ierakstiem balsošanas gaitas protokolā;

5.2.2.2. pāri palikušās apzīmogotās balsošanas zīmes (A2 rinda) saskaita vismaz divas reizes un pēc šo zīmju skaita ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā tās dzēš, nogriežot labo augšējo stūri;

5.2.2.3. sabojātās balsošanas zīmes, pret kurām balsotājiem atkārtoti izsniegtas balsošanas zīmes (A3 rinda), saskaita vismaz divas reizes un pēc šo zīmju skaita ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā tās dzēš, nogriežot labo augšējo stūri;

5.2.2.4. balsotājiem izsniegto balsošanas zīmju skaitu (A4 rinda) aprēķina aritmētiski: no apzīmogoto balsošanas zīmju skaita (A1 rinda) atņemot pāri palikušo balsošanas zīmju skaitu (A2 rinda) un sabojāto balsošanas zīmju skaitu, pret kurām balsotājiem atkārtoti izsniegtas balsošanas zīmes (A3 rinda), t.i., A4 = A1 – A2 – A3;

5.2.2.5. pēc balsotāju sarakstiem, kas aizpildīti vēlēšanu iecirknī, nosaka balsotāju skaitu iecirknī un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (A5.1 rinda);

5.2.2.6. pēc balsotāju sarakstiem balsošanai pa pastu nosaka sarakstā balsošanai pa pastu ierakstīto balsotāju skaitu (A5.2 rinda), kuriem nosūtītas balsošanas zīmes;

5.2.2.7.  balsu skaitīšanas protokolā ieraksta balsotāju sarakstos izdarīto kopējo atzīmju skaitu par balsotājiem atkārtoti izsniegtajām balsošanas zīmēm (A6 rinda).

5.2.3. Pēc tam atsevišķi iesaiņo (5.2.4.punkts):

— pāri palikušās balsošanas zīmes,

— sabojātās balsošanas zīmes.

5.2.4. Balsošanas zīmes iesaiņojamas un iesaiņojums nostiprināms ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (“Pāri palikušās balsošanas zīmes” un “Sabojātās balsošanas zīmes”), kā arī attiecīgo balsošanas zīmju skaits. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saiņus ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tiem, par ko jābūt atsaucei balsošanas gaitas protokolā.

 

5.3. Balsošanas kastē atrasto balsošanas zīmju skaita noteikšana

5.3.1. Pēc iepriekšminēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā un balsošanas zīmju iesaiņošanas atverama balsošanas kaste.

5.3.2. Ja balsošanai vēlēšanu iecirknī izmantotas vairākas balsošanas kastes, no tām izņemtās balsošanas zīmes skaitāmas kopā.

5.3.3. Pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas iecirkņa komisija pārliecinās, vai katra balsošanas zīme ir apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Ja tiek atrastas tādas balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “NLA” (Nederīga, nav līdzskaitāma aprēķinos) un novieto atsevišķi. Ja tiek atrastas saplēstas balsošanas zīmes, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās novieto atsevišķi. Balsošanas gaitas protokolā norāda, kāda iemesla dēļ un cik balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

5.3.4. Pēc tam, kad atvērta balsošanas kaste un pārbaudīti balsošanas zīmju zīmogi, balsu skaitīšanas protokolā ieraksta:

5.3.4.1. to nederīgo balsošanas zīmju skaitu, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu (B7.1 rinda);

5.3.4.2. saplēsto balsošanas zīmju skaitu (B7.2 rinda);

5.3.5. Pēc tam nederīgās balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, dzēš un iesaiņo instrukcijas 5.2.4. punktā minētajā kārtībā. Saplēstās balsošanas zīmes iesaiņo instrukcijas 5.2.4. punktā minētajā kārtībā.

5.3.6. Pārējās balsošanas zīmes saskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (B8 rinda — balsošanā iecirknī piedalījušos balsotāju skaits). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Šo balsošanas kastē atrasto balsošanas zīmju skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajā balsotāju sarakstā ierakstīto balsotāju skaitu vai mazākam par to.

5.3.7. Pēc tam iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību.

5.3.8. Ja pēc norādītās kontroles metodikas kontrolskaitļi attiecībā uz balsošanas zīmēm nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.

5.3.9. Ja balsošanas kastē balsošanas zīmju skaits ir lielāks par balsotāju sarakstos ierakstīto balsotāju kopskaitu, iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu balsošanas gaitas protokolā un par to nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas balsošanas kastes saturu jāveic atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā balsu skaitīšanas protokolā (divos eksemplāros).

5.3.10. Pirms pasta aplokšņu atvēršanas iecirkņa komisija 5.3.6. punktā minētās zīmes uz laiku līdz to šķirošanai pēc satura iesaiņo un novieto atsevišķi.

 

5.4. Pa pastu saņemto balsošanas zīmju skaita noteikšana

5.4.1. Iecirkņa komisija atver tikai tās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka šajā aploksnē ir balsošanas aploksne, un kuras tā saņēmusi līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai attiecīgajā iecirknī. Pasta aploksnes atver pa vienai un izņem balsošanas aploksnes un balsotāju reģistrācijas lapas:

5.4.1.1. pēc balsotāja reģistrācijas lapas (balsotāja vārds, uzvārds, personas kods un kārtas numurs) pārbauda, vai attiecīgais balsotājs ir ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu;

5.4.1.2. izdara atzīmi balsotāju sarakstā balsošanai pa pastu, 7.ailē;

5.4.1.3. balsošanas aploksnes novieto vienkopus.

5.4.1.4. Par nederīgām uzskatāmas balsošanas aploksnes, kuras:

5.4.1.4.1. atsūtījuši balsotāji, kas nav ierakstīti sarakstā balsošanai pa pastu;

5.4.1.4.2. atsūtījuši balsotāji, par kuriem sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka attiecīgais balsotājs atsūtījis balsošanas aploksni;

5.4.1.4.3. atsūtītas bez balsotāju reģistrācijas lapām, un nav iespējams konstatēt, kurš balsotājs ir atsūtījis balsošanas aploksni.

5.4.1.5. Nederīgās, pa pastu saņemtās balsošanas aploksnes neatver, uz tām izdara atzīmi “Nederīga” un numurē. Par katru balsošanas gaitas protokolā ieraksta, kāpēc balsošanas aploksne uzskatīta par nederīgu. Nederīgās balsošanas aploksnes kopā ar pasta aploksnēm tiek iesaiņotas šīs instrukcijas 5.2.4. punktā noteiktajā kārtībā. Par to izdara ierakstu balsošanas gaitas protokolā.

5.4.2. Pēc tam, kad atvērtas visas pasta aploksnes, saņemtās derīgās balsošanas aploksnes saskaita vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (B9 rinda). Pēc tam derīgās balsošanas aploksnes atver un pārliecinās, vai katra balsošanas zīme ir apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Ja tiek atrastas tādas balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās dzēš, numurē, izdara uz tām atzīmi “NLA” (Nederīga, nav līdzskaitāma aprēķinos) un novieto atsevišķi. Ja tiek atrastas saplēstas balsošanas zīmes, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās novieto atsevišķi.

5.4.3. Ja balsošanas aploksnē netiek atrasta neviena balsošanas zīme, šo aploksni nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara uz tās atzīmi “tukša” un novieto atsevišķi .

5.4.4. Ja kādā balsošanas aploksnē ir vairāk nekā viena balsošanas zīme, balsošanas zīmes ievieto atpakaļ balsošanas aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto atsevišķi.

5.4.5. Pēc tam, kad atvērtas visas balsošanas aploksnes, iecirkņa komisija lemj par 5.4.4. punktā minēto balsošanas zīmju derīgumu:

5.4.5.1. ja kādā balsošanas aploksnē ir vairāk nekā viena balsošanas zīme un tās nav vienādas pēc izdarītajām atzīmēm, tās visas atzīstamas par nederīgām;

5.4.5.2. ja balsošanas aploksnē ir vairākas balsošanas zīmes ar vienādām atzīmēm, par derīgu uzskatāma viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

Uz katras nederīgās balsošanas zīmes izdarāma atzīme “NLA” un tās apzīmē ar numuru daļskaitļa veidā, kura skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — balsošanas zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē numur 4 atrastas trīs dažādas balsošanas zīmes, tās numurējamas 4/1; 4/2; 4/3).

5.4.6. Pēc tam, kad visas derīgās balsošanas aploksnes ir atvērtas un pārbaudīti balsošanas zīmju zīmogi, balsu skaitīšanas protokolā ieraksta:

5.4.6.1. to nederīgo balsošanas zīmju skaitu, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu (B10.1 rinda);

5.4.6.2. saplēsto balsošanas zīmju skaitu (B10.2 rinda).

5.4.7. Pēc tam nederīgās balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, dzēš un iesaiņo instrukcijas 5.2.4. punktā minētajā kārtībā. Saplēstās balsošanas zīmes iesaiņo instrukcijas 5.2.4. punktā minētajā kārtībā. Balsošanas aploksnes ar nederīgajām balsošanas zīmēm, kā arī tukšās balsošanas aploksnes iesaiņo 5.2.4. punktā noteiktajā kārtībā. Balsošanas gaitas protokolā norāda, kāda iemesla dēļ un cik balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

5.4.8. Pārējās balsošanas zīmes saskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (B11 rinda — tautas nobalsošanā pa pastu piedalījušos vēlētāju skaits). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Šo pa pastu saņemto balsošanas zīmju skaitam jābūt vienādam ar saņemto derīgo balsošanas aplokšņu skaitu (B9) vai mazākam par to.

5.4.9. Pēc tam iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību.

5.4.10. Ja pēc norādītās kontroles metodikas kontrolskaitļi attiecībā uz balsošanas zīmēm nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.

5.4.11. Ja pa pastu saņemto balsošanas zīmju skaits ir lielāks par saņemto derīgo balsošanas aplokšņu skaitu, iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā un par to nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādām balsošanas zīmēm jāveic atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā balsu skaitīšanas protokolā (divos eksemplāros).

5.4.12. Tad izsaiņo saskaņā ar 5.3.10.punktu iesaiņotās balsošanas kastē atrastās ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās balsošanas zīmes un tām pievieno pa pastu saņemtās ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās balsošanas zīmes (izņemot 5.4.11. punktā minēto gadījumu) un visas zīmes saskaita (vismaz divas reizes). Skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokola C12 rindā.

 

5.5. Balsošanas zīmju šķirošana pēc satura

5.5.1. Pēc tam balsošanas zīmes sašķirojamas trijās grupās:

5.5.1.1. kurās ar “+” atzīmēta tikai atbilde “PAR”;

5.5.1.2. kurās ar “+” atzīmēta tikai atbilde “PRET”;

5.5.1.3. nederīgās balsošanas zīmes, kurās balsotāja griba nav saprotama, t.i., kurās ar “+” nav atzīmēta ne atbilde “PAR”, ne atbilde “PRET” vai kurās ar “+” ir atzīmēta gan atbilde “PAR”, gan atbilde “PRET”.

5.5.2. Balsošanas zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.

5.5.3. Par katru nederīgo balsošanas zīmi (5.5.1.3 punkts) iecirkņa komisija pieņem lēmumu un balsošanas zīmi dzēš. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs katru nederīgo balsošanas zīmi numurē, izdara uz tās atzīmi “Nederīga” un paraksta to. Tad iecirkņa komisija šīs balsošanas zīmes saskaita vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (C13 rinda).

5.5.4. Pēc tam iecirkņa komisija atsevišķi saskaita balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR”, un atsevišķi balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET”. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes un balsu skaitīšanas protokola C14 rindā ierakstāms balsošanas zīmju skaits, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR” un C15 rindā — balsošanas zīmju skaits, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET”.

5.5.5. Pirms balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas vēlreiz pārbauda visu ierakstu pareizību atbilstoši balsu skaitīšanas protokolā norādītājai kontroles metodikai. Pārbaudi izdara iecirkņa komisijas priekšsēdētājs un tas iecirkņa komisijas loceklis, kurš šo pārbaudi nav izdarījis iepriekš. Ja summa nesakrīt, pārskaita atkārtoti.

5.5.6. Balsu skaitīšanas protokola abus eksemplārus paraksta visi iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās sēdē. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo balsu skaitīšanas protokola abus eksemplārus.

5.5.7. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas iecirkņa komisija nekavējoties to nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai pa faksu vai elektronisko pastu, telefoniski pārliecinoties, ka Centrālā vēlēšanu komisija to saņēmusi. Pēc tam atsevišķos saiņos 5.2.4. punktā noteiktajā kārtībā iesaiņo:

5.5.7.1. balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PAR”;

5.5.7.2. balsošanas zīmes, kurās ar “+” atzīmēta atbilde “PRET”;

5.5.7.3. nederīgās balsošanas zīmes (kurās balsotāja griba nav saprotama).

5.5.8. Ziņas par balsošanā piedalījušos vēlētāju skaitu, kā arī balsu skaitu, kas tautas nobalsošanā nodotas “PAR” un “PRET”, izliekamas vēlēšanu iecirknī redzamā vietā.

5.5.9. Vienā vai vairākos saiņos iesaiņo Centrālajai vēlēšanu komisijai nogādājamos materiālus:

5.5.9.1. balsotāju sarakstus;

5.5.9.2. balsu skaitīšanas protokola vienu eksemplāru.

Saiņus aizzīmogo un ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai kopā ar pavadrakstu, kurā atzīmēts saiņa saturs, nosūtīšanas datums un laiks.

5.5.10. Divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas dienas attiecīgajā pārstāvniecībā uzglabājami šādi šīs instrukcijas 5.2.4. punktā noteiktajā kārtībā iesaiņoti balsošanas dokumenti:

5.5.10.1. atsevišķi iesaiņotās balsošanas zīmes (pāri palikušās, derīgās, nederīgās);

5.5.10.2. balsu skaitīšanas protokola otrs eksemplārs;

5.5.10.3. balsošanas gaitas protokols;

5.5.10.4. saņemtās sūdzības;

5.5.10.5. pasu spiedogi;

5.5.10.6. citi balsošanas materiāli, ja tādi ir.

5.5.11. Pēc 5.5.10. punktā minētā termiņa beigām pārstāvniecība šos balsošanas materiālus iznīcina (izņemot balsu skaitīšanas protokolu), sastādot par to aktu divos eksemplāros, un ar Ārlietu ministrijas starpniecību nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai minēto materiālu iznīcināšanas aktu un otru balsu skaitīšanas protokola eksemplāru.

 

 

6. Papildu noteikumi, ja tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām

6.1. Par balsošanas gaitu iecirkņa komisija raksta vienotu vēlēšanu un tautas nobalsošanas gaitas protokolu.

6.2. Vēlēšanās un tautas nobalsošanā nodoto balsu skaitīšana notiek vienlaikus, bet atsevišķās vēlēšanu iecirkņa telpas vietās.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālas vēlēšanu komisijas sekretāre K.Kurzemniece