Tieslietu ministre Ingrīda Labucka:

Integrācijas programmas mērķis ir harmoniska, stabila sabiedrība

Uzruna seminārā "Sabiedrības integrācija Latvijā — no idejas līdz īstenošanai", Rīgā 2000. gada 2. jūnijā

Par pagātni runā, lai rītdienu veidotu labāku. Ja pagātnes pieminēšana nedod cerības uz labāku nākotni, tā ir bezmērķīga un bezrezultatīva. Tādēļ, sveicot jūs šajā seminārā, vēlos paust pārdomas par sabiedrības integrācijas jautājumu, cerot, ka tas sekmēs panākumus nākotnē.

Analizējot ikvienu problēmu, iezīmējas trīs posmi:

— pagātnes izpēte,

— šodienas situācijas vērtējums,

— nākotnes perspektīva.

Analizējot šos trīs posmus, tie ir skaidri jāatdala viens no otra. Sajaucot pagātni ar mērķiem, nereti tiek radīts grūti kārtojams sajukums. Daudzi Latvijas sabiedrības attīstības mērķi mēģina meklēt, skatoties atpakaļ. Tas rada lielas neskaidrības un dažkārt var būt pat bīstami.

Par pagātni...

Ja skatāmies atpakaļ, tad ir jāpaskaidro, kapēc, cik tālu un uz ko tieši mums skatīties? Ja neatbildēsim uz šiem jautājumiem vispirms paši sev, iespējams nonākt pat pie absurdiem secinājumiem.

Latvijas pirmā brīvvalsts izveidojās vēsturiskajā laikā, kad visā Eiropā daudzas valstis sekmīgi ekspluatēja nacionālistiskus un kulturāli noslēgtus valsts modeļus. Šobrīd valdošā tendence ir pretēja. Pasaules ekonomikas un kultūras attīstības pamatā ir savstarpēja atvērtība un integrācija.

Citi vēlamo modeli atrod padomju impērijas "stabilajā sabiedrībā" — padomju laikā visas grupas esot dzīvojušas bez konfliktiem.

Vairākums pieņem, ka vēsture ir pagājusi un mainīt to vai griezt atpakaļ nevar. Viņiem, starp citu, ir taisnība. Atgriezt atpakaļ starpkaru Latviju vai padomju režīma "idilli" ir tikpat neiespējami, kā apgalvot, ka vācu krustneši nekad Latvijā nebūtu nesuši kristīgo ticību. Mums ir jāpieņem vēstures mantojums tāds, kāds tas ir, un jāmeklē ceļš uz nākotni. Nemitīgi raugoties atpakaļ, nav iespējams virzīties uz priekšu.

Par šodienu...

Aizejošais laiks nav bijis Latvijai žēlsirdīgs un maigs. Padomju režīms balstījās uz grupu šķelšanu, varas un indivīda pretnostatījumu, valsts un indivīda atsvešinātību. Tā rezultātā Latvijas sabiedrība pagaidām nav raksturojama kā saliedēta, stabila un integrēta. Stāvokli iespējams uzlabot, tikai nopietni izvērtējot šī brīža situāciju, izvēloties turpmākās virzības principus un īstenojot sabiedrību integrējošu politiku. Piedevām sabiedrības integrācijas politikai ir jābūt plānveidīgai un jābauda dažādu sabiedrības slāņu un organizāciju atbalsts.

Sabiedrības integrācijas process Latvijā noris jau vairākus gadus, taču līdz šim tas nav ticis koordinēts valsts līmenī. Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija ir unikāls dokuments, kurš piedāvā atbildes uz daudziem jautājumiem par Latvijas sabiedrības vēlamo attīstību.

Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepciju izstrādājuši vairāki desmiti ekspertu, akadēmisko mācību spēku, nevalstisko, politisko, mazākumtautību, bērnu un invalīdu intereses aizstāvošu organizāciju pārstāvji. 1999. gada 10. martā valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija tika nodota apspriešanai, lai informētu sabiedrību par šo programmu, veicinātu diskusiju un apkopotu viedokļus.

Koncepcijas apspriešanai veltītos vairāk nekā 80 pasākumos ir piedalījušies pāri par 25 000 cilvēku. Šī apspriešana nav bijusi formāla. Ņemot vērā izteiktos papildinājumus un ierosinājumus, koncepcijas struktūra tika būtiski papildināta un izmainīta.

Ministru kabineta 1999. gada 7. decembra sēdē tika akceptēta valsts progrmmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija. Šā gada 16. maijā Ministru kabinetā tika pieņemts valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īsais variants, kurā noteikti prioritārie darbības virzieni. Uz programmas koncepcijas un īsā varianta bāzes tiks izstrādāta konkrētas rīcības programma īsākam, vidējam un ilgākam laikam.

Interesanti, ka programmas koncepcija ir kritizēta gan par to, ka tā pietiekami neuzsverot un neaizstāvot latviešu intereses, gan par to, ka tā esot paredzēta mazākumtautību pārstāvju piespiedu asimilācijai. Negribu piekrist nevienam no šiem viedokļiem. Kritika vienlaikus no abām pusēm drīzāk apliecina, ka koncepcijas autoriem ir izdevies atrast viduspunktu, kas respektē dažādās un arī pretrunīgās grupu intereses un tos nav ietekmējusi tikai kāda viena grupa.

Koncepcijas veidošanas sākumposmā vairāk uzmanības tika veltīts integrācijas etniskajiem aspektim un ar pilsonību saistītiem jautājumiem.Tomēr darba gaitā eksperti aizvien vairāk pievērsās visas sabiedrības integrēšanas jautājumiem. Pētījumi atspoguļo sabiedrības zemo līdzdalību politiskajos procesos. Sabiedrības integrācija nozīmē ne tikai pilsonības un nacionālo mazākumtautību jautājumu risināšanu, bet arī pilsoniskas sabiedrības un demokrātiskas valsts attīstību, kurā ir iesaistīta visa sabiedrība, nevis tikai atsevišķas tās grupas. Valsts un indivīda integrācija nepieciešama arī latviešu sabiedrībai. Ne velti programmas koncepcijas pirmās nodaļas nosaukums ir "Pilsoniskā līdzdalība un politiskā integrācija".

Šodien mēs esam sapulcējušies, lai vēlreiz analizētu valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" tapšanas gaitu un paredzamos īstenošanas mehānismus. Sekmīga programmas īstenošana nav iespējama bez politisko organizāciju izpratnes un atbalsta.

Par nākotni...

Ministru kabinets ir apspriedis valsts programmas īso variantu, kurā ir precizēti prioritārie darbības virzieni. Šobrīd galvenais uzdevums ir visiem kopā izdiskutēt un saprast tās īstenošanas mahānismus. Programma ir virzīta uz pilsoniskas, tātad aktīvas, savas vajadzības saprotošas un piepildošas sabiedrības veidošanu. Tādēļ ir svarīgi ne vien vienoties, kas būs par programmas koordinēšanu atbildīgā institūcija, bet arī skaidrot programmas saturu un būtību tās patiesajiem īstenotājiem — pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Programmas īstenošanas panākumi ir atkarīgi gan no valsts, gan no īstenošanas partneru izpratnes un aktivitātes.

Sabiedrības integrācijas programmas īstenošana palielinās nacionālās un kulturālās identitātes saglabāšanas un izkopšanas iespējas, mazinās sociālo noslāņošanos un reģionālo nošķirtību, darīs Latvijas sabiedrību kopumā harmoniskāku un stabilāku. Tā palīdzēs gan Latvijas iekšējā, gan ārējā tēla veidošanā un sniegs reālus ieguvumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Un nobeigumā...

Mums jābūt atvērtiem attīstībai, atvērtiem pārmaiņām, atvērtiem dažādībai. Nav jēgas runāt, lietojot savstarpēji nesaprotamus argumentus vai neuzklausot vienam otru. Sekmīga virzība panākama, tikai vienojoties par kopējiem mērķiem un vērtībām. Ikvienam jāpieņem, ka sarunu partnera viedoklis un intereses ne vienmēr sakritīs ar mūsējo. Mūsu spēja to pieņemt dos iemeslu cerēt, ka arī partneri respektēs mūsu viedokli.

Būsim savstarpēji atvērti un pretimnākoši. Nemeklēsim pretrunas pagātnē un tās interpretācijā, bet jau, sākot ar šodienu, meklēsim visiem pieņemamu ceļu nākotnei!

Uzruna seminārā "Sabiedrības integrācija Latvijā — no idejas līdz īstenošanai", Rīgā 2000. gada 2. jūnijā

Par šodienu...

Aizejošais laiks nav bijis Latvijai žēlsirdīgs un maigs. Padomju režīms balstījās uz grupu šķelšanu, varas un indivīda pretnostatījumu, valsts un indivīda atsvešinātību. Tā rezultātā Latvijas sabiedrība pagaidām nav raksturojama kā saliedēta, stabila un integrēta. Stāvokli iespējams uzlabot, tikai nopietni izvērtējot šī brīža situāciju, izvēloties turpmākās virzības principus un īstenojot sabiedrību integrējošu politiku. Piedevām sabiedrības integrācijas politikai ir jābūt plānveidīgai un jābauda dažādu sabiedrības slāņu un organizāciju atbalsts.

Sabiedrības integrācijas process Latvijā noris jau vairākus gadus, taču līdz šim tas nav ticis koordinēts valsts līmenī. Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija ir unikāls dokuments, kurš piedāvā atbildes uz daudziem jautājumiem par Latvijas sabiedrības vēlamo attīstību.

Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepciju izstrādājuši vairāki desmiti ekspertu, akadēmisko mācību spēku, nevalstisko, politisko, mazākumtautību, bērnu un invalīdu intereses aizstāvošu organizāciju pārstāvji. 1999. gada 10. martā valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija tika nodota apspriešanai, lai informētu sabiedrību par šo programmu, veicinātu diskusiju un apkopotu viedokļus.

Koncepcijas apspriešanai veltītos vairāk nekā 80 pasākumos ir piedalījušies pāri par 25 000 cilvēku. Šī apspriešana nav bijusi formāla. Ņemot vērā izteiktos papildinājumus un ierosinājumus, koncepcijas struktūra tika būtiski papildināta un izmainīta.

Ministru kabineta 1999. gada 7. decembra sēdē tika akceptēta valsts progrmmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija. Šā gada 16. maijā Ministru kabinetā tika pieņemts valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īsais variants, kurā noteikti prioritārie darbības virzieni. Uz programmas koncepcijas un īsā varianta bāzes tiks izstrādāta konkrētas rīcības programma īsākam, vidējam un ilgākam laikam.

Interesanti, ka programmas koncepcija ir kritizēta gan par to, ka tā pietiekami neuzsverot un neaizstāvot latviešu intereses, gan par to, ka tā esot paredzēta mazākumtautību pārstāvju piespiedu asimilācijai. Negribu piekrist nevienam no šiem viedokļiem. Kritika vienlaikus no abām pusēm drīzāk apliecina, ka koncepcijas autoriem ir izdevies atrast viduspunktu, kas respektē dažādās un arī pretrunīgās grupu intereses un tos nav ietekmējusi tikai kāda viena grupa.

Koncepcijas veidošanas sākumposmā vairāk uzmanības tika veltīts integrācijas etniskajiem aspektim un ar pilsonību saistītiem jautājumiem.Tomēr darba gaitā eksperti aizvien vairāk pievērsās visas sabiedrības integrēšanas jautājumiem. Pētījumi atspoguļo sabiedrības zemo līdzdalību politiskajos procesos. Sabiedrības integrācija nozīmē ne tikai pilsonības un nacionālo mazākumtautību jautājumu risināšanu, bet arī pilsoniskas sabiedrības un demokrātiskas valsts attīstību, kurā ir iesaistīta visa sabiedrība, nevis tikai atsevišķas tās grupas. Valsts un indivīda integrācija nepieciešama arī latviešu sabiedrībai. Ne velti programmas koncepcijas pirmās nodaļas nosaukums ir "Pilsoniskā līdzdalība un politiskā integrācija".

Šodien mēs esam sapulcējušies, lai vēlreiz analizētu valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" tapšanas gaitu un paredzamos īstenošanas mehānismus. Sekmīga programmas īstenošana nav iespējama bez politisko organizāciju izpratnes un atbalsta.

Par nākotni...

Ministru kabinets ir apspriedis valsts programmas īso variantu, kurā ir precizēti prioritārie darbības virzieni. Šobrīd galvenais uzdevums ir visiem kopā izdiskutēt un saprast tās īstenošanas mahānismus. Programma ir virzīta uz pilsoniskas, tātad aktīvas, savas vajadzības saprotošas un piepildošas sabiedrības veidošanu. Tādēļ ir svarīgi ne vien vienoties, kas būs par programmas koordinēšanu atbildīgā institūcija, bet arī skaidrot programmas saturu un būtību tās patiesajiem īstenotājiem — pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Programmas īstenošanas panākumi ir atkarīgi gan no valsts, gan no īstenošanas partneru izpratnes un aktivitātes.

Sabiedrības integrācijas programmas īstenošana palielinās nacionālās un kulturālās identitātes saglabāšanas un izkopšanas iespējas, mazinās sociālo noslāņošanos un reģionālo nošķirtību, darīs Latvijas sabiedrību kopumā harmoniskāku un stabilāku. Tā palīdzēs gan Latvijas iekšējā, gan ārējā tēla veidošanā un sniegs reālus ieguvumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Un nobeigumā...

Mums jābūt atvērtiem attīstībai, atvērtiem pārmaiņām, atvērtiem dažādībai. Nav jēgas runāt, lietojot savstarpēji nesaprotamus argumentus vai neuzklausot vienam otru. Sekmīga virzība panākama, tikai vienojoties par kopējiem mērķiem un vērtībām. Ikvienam jāpieņem, ka sarunu partnera viedoklis un intereses ne vienmēr sakritīs ar mūsējo. Mūsu spēja to pieņemt dos iemeslu cerēt, ka arī partneri respektēs mūsu viedokli.

Būsim savstarpēji atvērti un pretimnākoši. Nemeklēsim pretrunas pagātnē un tās interpretācijā, bet jau, sākot ar šodienu, meklēsim visiem pieņemamu ceļu nākotnei!