Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus “Ceļu satiksmes drošības direkcijas veikta oficiāla”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) mopēds — divriteņu, trīsriteņu vai četrriteņu transportlīdzeklis, kura motora darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā;”;

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24) transportlīdzekļa īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Par valsts vai pašvaldības transportlīdzekļa īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma tiešā vai pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde, uz kuras vārda transportlīdzeklis reģistrēts;”;

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

“26) transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati — tehnisko datu kopums, kas nepieciešams transportlīdzekļa reģistrācijai;”;

izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

“30) tricikls un kvadricikls — attiecīgi trīsriteņu vai četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 45 kilometrus stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu [kvadricikla pašmasa nepārsniedz 400 kilogramus (550 kilogramus, ja tas paredzēts kravu pārvadāšanai) un jauda — 15 kilovatus]. Šis termins attiecas uz četrriteņu mopēdiem ar pašmasu virs 350 kilogramiem, bet neattiecas uz motocikliem ar blakusvāģi;”.

2. 3.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ceļu satiksmes kārtību Latvijā nosaka Ministru kabinets, apstiprinot Ceļu satiksmes noteikumus.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

3. 4.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrija” ar vārdiem “Valsts policija”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, pamatojoties uz informāciju, ko Valsts policija sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā, nodrošina statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem un tās analīzi, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija reģistrē traktortehniku, veic traktortehnikas valsts tehnisko apskati, ekspluatācijas drošības kontroli, piešķir un anulē traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniedz traktortehnikas vadītāju apliecības, nodrošina un uztur traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu. Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija par sniegtajiem pakalpojumiem iekasē maksu Zemkopības ministrijas noteiktajā apmērā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Latvijas Autoceļu direkcija uzrauga ceļu būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām.”;

izslēgt devīto daļu.

4. 6.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “un raudzīties, lai ceļš atbilstu kvalitatīvajiem rādītājiem”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “ceļu kvalitatīvos rādītājus un”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.”

5. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam. Projekti jāsaskaņo ar Latvijas Autoceļu direkciju.”

6. Papildināt 8.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “vai citi apstākļi” ar vārdiem “(paredzētas sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.)”.

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē

(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus, triciklus, kvadriciklus un traktortehniku, jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās.”

8. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, to piekabes un mopēdus, izņemot šā likuma 47.panta trešajā daļā minēto gadījumu, piecu dienu laikā pēc to iegādes vai ievešanas dienas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, traktortehniku un tās piekabes — Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.”;

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Tramvajus un trolejbusus reģistrē vietējās pašvaldības to noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt līdzšinējā pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “vai tā piekabi”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts vai pašvaldības īpašumā esošus transportlīdzekļus reģistrē uz tās tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes vārda, kura likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar šiem transportlīdzekļiem.”;

aizstāt ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “Pirms tiesas sprieduma par mantošanu” ar vārdiem “Pirms tiesas sprieduma par mantošanu vai mantojuma apliecības saņemšanas”, otrajā teikumā vārdus “un šī vienošanās jāapliecina uzrādījuma kārtībā” — ar vārdiem “un šī vienošanās jāapliecina notāram vai citai Civillikuma 1474.pantā norādītajai personai” un trešajā teikumā vārdus — “Līdz tiesas spriedumam” ar vārdiem “Līdz tiesas spriedumam vai mantojuma apliecības saņemšanai”;

aizstāt sestajā daļā vārdus un skaitli “no 16 gadu vecuma” ar vārdiem un skaitļiem “no 14 vai 16 gadu vecuma”;

izteikt septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Latvijā nav jāreģistrē tehnoloģiskie agregāti, kurus īslaicīgi pārvieto pa ceļiem Latvijas teritorijā, un velosipēdi. Tehnoloģisko agregātu uzskaitījumu un pārvietošanas kārtību regulē Ceļu satiksmes noteikumi.

(8) Aizliegts reģistrēt:

1) mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta transportlīdzekļiem, specializētajiem ceļu dienesta transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas ievesti no ārvalstīm uz laiku;

2)  mehāniskos transportlīdzekļus (izņemot traktortehniku un tās piekabes), piekabes un mopēdus, kuru ražotājiem nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods. Latvijā starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu piešķir saskaņā ar valsts standartu LVS 88:1997 “Transportlīdzekļu marķēšana”. Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.”

9. 11.pantā:

aizstāt visā panta tekstā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “un pievieno tam uzrādījuma kārtībā apliecinātu vienošanos” ar vārdiem un skaitli “un pievieno notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinātu vienošanos”;

izslēgt pirmās daļas 3.punkta otro teikumu;

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “pirms tiesas sprieduma par mantošanu” ar vārdiem “vai mantojuma apliecības saņemšanas”.

10. 12.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)  izraksts no notariālo aktu grāmatas vai noteiktā kārtībā apliecināts līgums (Civillikuma 1474.pants) par transportlīdzekļa atsavinājumu (dāvinājums, pirkums, maiņa u.tml.), kopmantas dalīšanas līgums vai līgums par kopīpašuma izbeigšanu;”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “tiesas spriedums par mantošanu” ar vārdiem “mantojuma apliecība, tiesas spriedums par mantošanu”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus “citai juridiskajai personai” ar vārdiem “citai personai”.

11. Izteikt 13.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā visas darbības ar transportlīdzekli, kuras skar pārējo līdzīpašnieku īpašuma tiesības, izdarāmas attiecīgi Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā visu līdzīpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē vai arī ar noteikumu, ka ir iesniegta visu līdzīpašnieku rakstveida piekrišana, ko apliecinājis notārs vai cita Civillikuma 1474.pantā norādītā persona.”

12. 14.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu reģistrē, pamatojoties uz transportlīdzekļa īpašnieka iesniegumu vai likumā noteikto amatpersonu lēmumu, vai tiesas nolēmumu. Aizliegumu dzēš, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, pēc kuras iniciatīvas aizliegums reģistrēts, likumā noteikto amatpersonu lēmumu vai tiesas nolēmumu.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “pēc tā īpašnieka lūguma” ar vārdiem “uz tā īpašnieka iesnieguma pamata”;

aizstāt septītajā daļā vārdu “pieteikums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā);

papildināt septītās daļas otro teikumu ar vārdiem “vai šāda satura Komercķīlu reģistra paziņojums elektroniskā veidā”.

13. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

“14.¹ pants. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas pieejamība

(1) Informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli un informācija par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus ir pieejama ikvienam, ja to neierobežo citi likumi.

(2) Informāciju par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, ja šādas tiesības attiecīgajām iestādēm paredz likums, kā arī Ministru kabineta noteiktas personas, kurām informācija nepieciešama dienesta funkciju veikšanai.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrē personas, kas ieguvušas informāciju par transportlīdzekļa piederību un personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus.

(4) Transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības iegūt ziņas par personām, kuras noteiktā periodā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas saņēmušas ziņas par viņu, izņemot ziņas par valsts institūcijām, kuras ir kriminālprocesa virzītāji, operatīvās darbības subjekti, vai citām institūcijām, par kurām šādas ziņas izpaust likums aizliedz.

(5) Informācijas saņēmējs ir atbildīgs par to, ka šī informācija tiek izmantota tikai viņa dienesta funkciju veikšanai, un nav tiesīgs to nodot trešajām personām.

(6) Sniedzot statistiskās ziņas vai citas vispārīga rakstura ziņas, Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina, ka konkrēto transportlīdzekļa īpašnieku nav iespējams identificēt.

(7) Kārtību, kādā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošā informācija pieprasāma un nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.”

14. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Transportlīdzekļu izgatavošana un pārbūve

(1) Transportlīdzekļus Latvijā var izgatavot noteiktā kārtībā reģistrēta komercsabiedrība (uzņēmējsabiedrība), kurai ir izstrādāta, saskaņota un reģistrēta jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskā dokumentācija un kurai ir piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods.

(2) Jaunbūvējamo mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku), to piekabju un mopēdu konstrukcijas normatīvtehnisko dokumentāciju saskaņo un starptautisko izgatavotāja identifikācijas kodu piešķir Ceļu satiksmes drošības direkcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Par transportlīdzekļu pārbūvi tiek uzskatīta transportlīdzekļu agregātu, mezglu, sistēmu, iekārtu uzstādīšana, pārveidošana, nomaiņa vai demontāža, kuras rezultātā mainās transportlīdzekļa uzskaites tehniskie dati vai galvenie konstruktīvie parametri.

(4) Par pārbūvēto mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku), to piekabju un mopēdu pārbūves tehnisko projektu vai individuāli pārbūvēto mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehniku), to piekabju un mopēdu atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām jāsaņem attiecīgs Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditētas personas atzinums.

(5) Par pārbūvētās traktortehnikas atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām jāsaņem attiecīgs Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas atzinums.

(6) Transportlīdzekļu pārbūves veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju un aprīkojumu pēc pārbūves, kā arī kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām, nosaka Ministru kabinets.”

15. 16.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“16.pants. Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate tiek veikta, lai kontrolētu transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kā arī lai aktualizētu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvo sistēmu, atklātu meklēšanā esošos transportlīdzekļus un veiktu normatīvajos aktos noteiktās kontroles funkcijas, kas saistītas ar piedalīšanos ceļu satiksmē. Lai pastāvīgi kontrolētu to transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kuri piedalās ceļu satiksmē un kurus izmanto komercpārvadājumiem, tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļiem.

(2) Ja transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates laikā tiek konstatēts, ka transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un atbilst satiksmes drošības un vides aizsardzības prasībām un ir izpildītas citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē (piemēram, samaksāta transportlīdzekļa ikgadējā nodeva, samaksāts uzliktais naudas sods un veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana), transportlīdzeklim Ceļu satiksmes drošības direkcija vai attiecīgi Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina šā likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktie dokumenti un uzlīmes, kas ir izdrukas no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “veic Ceļu satiksmes drošības direkcija” ar vārdiem “bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros veic Ceļu satiksmes drošības direkcija”;

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Tramvaju un trolejbusu tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina vietējās pašvaldības.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā. Turpmākās transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veic atbilstoši termiņam, kāds norādīts atļaujā piedalīties ceļu satiksmē, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Pasažieru komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu, kā arī autoapmācības iestādēs transportlīdzekļu vadītāju apmācībai izmantojamo un transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā attiecīgi reģistrēto transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati veic ne retāk kā divas reizes gadā.

(6) Atļauju piedalīties ceļu satiksmē dod uz laiku līdz 13 mēnešiem.

(7) Kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole, nosaka Ministru kabinets. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus apstiprina satiksmes ministrs.”

16. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Aizliegums piedalīties ceļu satiksmē

Ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā šādos gadījumos:

1) transportlīdzeklim ir normatīvajos aktos noteiktie bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt;

2) nav saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, arī ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

3) tiek pārvadāta neatļauta bīstamā krava vai ir bīstamās kravas noplūde;

4) transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) gabarīti ar kravu vai bez tās, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos lielumus un nav attiecīgās atļaujas braukšanai pa ceļu;

5) pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumos reglamentētās kravas novietošanas un nostiprināšanas prasības.”

17. Papildināt 19.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apstādināšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.”

18. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) ir pienākums darīt visu nepieciešamo, lai ceļu satiksmē netiktu izmantoti tādi viņa lietošanā esošie transportlīdzekļi, kuriem nav dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai uz kuriem attiecas aizliegums piedalīties ceļu satiksmē.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) pēc Valsts policijas pieprasījuma ir pienākums sniegt ziņas par personu, kura vadīja vai bija tiesīga lietot transportlīdzekli, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.”

19. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļa atsavināšanai vai reģistrācijai (pārreģistrācijai) izdotajai pilnvarai (speciālpilnvara, ģenerālpilnvara vai universālpilnvara, kurā jābūt speciālai norādei par atļauju atsavināt vai noņemt no uzskaites) ir obligāts notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums.”

20. 22.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kurai ir tiesības Latvijā uzturēties ilgāk par sešiem mēnešiem un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad šo tiesību iegūšana noteiktā laika periodā ir liegta.

(2) Transportlīdzekļa vadītāja apliecību izsniedz uz noteiktu termiņu. Transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmas nosaka Ministru kabinets.”

21. 23.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “mehāniskos”;

izslēgt pirmo daļu;

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

papildināt otro daļu ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17) M — mopēdi.”;

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt vismaz vienas kategorijas mehānisko transportlīdzekli, tramvaju vai trolejbusu, atļauts vadīt arī M kategorijas transportlīdzekļus.

(4) Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 un B1 kategorijas transportlīdzekļus.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

22. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) 18 gadus — A, B un C1 kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai. Tiesības vadīt motociklus, kuru motora jauda pārsniedz 25 kilovatus (34 zirgspēkus) vai 0,16 kilovatus uz kilogramu (0,22 zirgspēkus uz kilogramu), ir personām, kurām A kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz divi gadi, izņemot gadījumus, kad persona sasniegusi 21 gada vecumu un nokārtojusi attiecīgus vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus;”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā norādi uz A kategoriju.

23. 25.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “traktortehnikas vadītājam — arī pēc Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas darbinieku pieprasījuma”;

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārda “īpašnieka” ar vārdiem “valdītāja vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgas vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Mopēda vadītājam jābūt klāt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 5.punktā minētajiem dokumentiem.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja transportlīdzekļa vadītājam transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas uz noteiktu laiku vai uz nenoteiktu laiku, vadītāja apliecība uzskatāma par nederīgu no dienas, kad viņam paziņots attiecīgais lēmums. Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā nodot nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību lēmumā norādītajai institūcijai.”

24. Izteikt 26., 27., 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē.

(2) Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

27.pants. Ceļu satiksmes dalībnieku rīcība ceļu satiksmes negadījumos

(1) Jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

(2) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties, transportlīdzekļa vadītājs:

1) nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, ieslēdz avārijas gaismas signālu un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

2) dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā medicīnas iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;

3) dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;

4) par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai (vai citam glābšanas dienestam) un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

(4) Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties, transportlīdzekļu vadītāji rīkojas Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā.

(5) Ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs rīkojas Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā kārtībā.

(6) Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas.

28.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums

Aizliegts vadīt transportlīdzekli:

1) transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet mopēdu un velosipēdu vadītājiem — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1 promili;

2) atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

3) esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību;

4) ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

5) ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

29.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atņemt uz noteiktu laiku vai uz nenoteiktu laiku.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši šajā likumā noteiktajai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

(3) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņem uz nenoteiktu laiku, ja ir attiecīgs medicīniskās ekspertīzes atzinums par to, ka transportlīdzekļa vadītājam radušās medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

30.pants. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums

(1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu nosaka Valsts policijas amatpersona transportlīdzekļa vadītājam, kurš alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību, par kuru var saukt pie kriminālatbildības, vai izdarījis pārkāpumu, par kuru paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība aizturama līdz laikam, kad Valsts policijas amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja:

1) beidzies transportlīdzekļa vadītāja apliecības derīguma termiņš, — līdz jaunas apliecības saņemšanai;

2) mainījies transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds vai personas kods un 30 dienu laikā transportlīdzekļa vadītāja apliecība nav apmainīta, — līdz jaunas apliecības saņemšanai;

3) par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, — līdz naudas soda samaksai;

4) transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, — līdz veselības pārbaudei;

5) pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros transportlīdzekļa vadītājam ir piemērots ietekmēšanas līdzeklis — transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu.

(3) Par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

(4) Ja transportlīdzekļa vadītājs pārkāpj noteikto vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība tiek aizturēta.”

25. Izteikt 30.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kā arī personas, kuras nosūta viņu uz šo pārbaudi.”

26. Izslēgt 32. un 33.pantu.

27. Izslēgt 34.pantā skaitļus un vārdu “32. un 33.”.

28. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, izvietot reklāmas vai informācijas objektus, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Latvijas Autoceļu direkcijā, kā arī jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) un zemes īpašnieka atļauja.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Noteikumus par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas vai informācijas objektu izvietošana, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samaksu par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu valsts autoceļu nodalījuma joslā un samaksu par darbībām, ko veic Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņojot reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, nosaka satiksmes ministrs.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par ceturto daļu.

29. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa
Administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos”.

30. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Administratīvais ceļu satiksmes pārkāpums

Lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvoaktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības.”

31. Papildināt likumu ar 43.¹, 43.², 43.³, 43.⁴, 43.⁵ un 43.⁶ pantu šādā redakcijā:

“43.¹ pants. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēma

(1) Lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti Sodu reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites punkti — transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

(2) Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti — pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

(3) Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.

(4) Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā divus līdz piecus gadus atkarībā no pārkāpuma smaguma.

(5) Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:

1) brīdinājums, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par viņam reģistrēto punktu skaitu;

2) apmācības kursi (semināri) ceļu satiksmes drošības jautājumos;

3) apmācības kursi (semināri) drošas transportlīdzekļa vadīšanas jautājumos;

4) eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos;

5) transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaude;

6) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu, ja sasniegts maksimālais uzskaites punktu skaits.

(6) Transportlīdzekļa vadītājs zaudē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un atkal var tās iegūt ne agrāk kā pēc pieciem gadiem, ja viņam 10 gadu laikā atkārtoti piemērota tiesību atņemšana uz 12 vai vairāk mēnešiem vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums par maksimālā uzskaites punktu skaita sasniegšanu.

(7) Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumus, reglamentējot reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumiem atbilstošos uzskaites punktus, to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī transportlīdzekļu vadītāju uzvedības ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.² pants. Īpatnības administratīvajā procesā sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu

(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu — paziņojumu, kura formu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliktais administratīvais sods nav samaksāts likumā noteiktajā termiņā, naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.

(3) Kārtību, kādā noformējams protokols — paziņojums par uzlikto naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.³ pants. Transportlīdzekļa piespiedu pārvietošana

(1) Transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja:

1) tā vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, izņemot gadījumu, kad transportlīdzekļa vadītājs pilnvaro pasažieri vai citu klātesošo personu, kurai ir attiecīgas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vadīt šo transportlīdzekli tālāk;

2) nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību;

3) transportlīdzeklim ir normatīvajos aktos noteiktie bojājumi, kuru dēļ tas nedrīkst braukt, izņemot gadījumu, kad bojājumus novērš transportlīdzekļa atrašanās vietā vai transportlīdzekli noteiktajā kārtībā pārvieto uz stāvvietu vai trūkumu novēršanas vietu;

4) pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai:

a) vietā, kur uzstādīta papildzīme “Strādā autoevakuators”,

b) uz tramvaja sliežu klātnes vai tās tiešā tuvumā un neļauj braukt tramvajam,

c) pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietā vai stāvvietā vai tās tiešā tuvumā un neļauj iebraukt vai izbraukt pasažieru sabiedriskajam transportlīdzeklim,

d) tā, ka tas neļauj braukt citiem transportlīdzekļiem vai to braukšanai tiek radīti būtiski traucējumi (citu transportlīdzekļu vadītāji ir spiesti nobraukt no brauktuves vai iebraukt tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā),

e) uz gājēju pārejas,

f) pilnīgi vai daļēji uz ietves un gājēji tā dēļ ir spiesti iziet uz brauktuves,

g) uz dzelzceļa pārbrauktuves;

5) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos neapgaismotā ceļa posmā, kur apstāties aizliegts, tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces un tas citiem vadītājiem nav saredzams pietiekamā attālumā;

6) transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos un tam nav iedegtas noteiktās ārējās apgaismes ierīces;

7) transportlīdzeklis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.

(2) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu —stāvēšanai atļautu vietu var pārvietot piespiedu kārtā saskaņā ar pašvaldības pilnvarotas amatpersonas lēmumu vai Valsts policijas priekšnieka rīkojumu no ielām:

1) kuras nepieciešams atbrīvot oficiālo valsts vizīšu vai citu pasākumu nodrošināšanai;

2) kurās paredzēts veikt ceļu būvniecības vai remonta darbus.

(3) Transportlīdzekli no vietas, kur tas novietots stāvēšanai, uz citu —stāvēšanai atļautu vietu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja vai attiecīga avārijas vai glābšanas dienesta amatpersonas lēmumu var pārvietot piespiedu kārtā īslaicīgu ceļu uzturēšanas (piemēram, sniega novākšanas), remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbu vai glābšanas darbu veikšanas gadījumā.

(4) Transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.⁴ pants. Braukšanas ātruma kontrole

Noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

43.⁵ pants. Alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšana

(1) Lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidu, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

43.⁶ pants. Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli

(1) Pārkāpumus var fiksēt, neapturot transportlīdzekli un izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas), nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja nav noskaidrots transportlīdzekļa vadītājs, kas vadīja transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, administratīvo sodu par konstatēto pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ un kad par pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana.”

32. Papildināt 45.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotajos sporta pasākumos ir pieļaujamas atkāpes no Ceļu satiksmes noteikumiem tiktāl, ciktāl to nosaka sporta pasākumus reglamentējošie akti.”

33. 47.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “ja viņam ir klāt” ar vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta vadītāja apliecība vai”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “izņemot Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtu vadītāja apliecību, kā arī personas, kas bauda diplomātiskās vai konsulārās imunitātes un privilēģijas”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nav piemērojami ārvalstu bruņoto spēku sastāvā esošajām personām, kuras Latvijas Republikā pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros.”

34. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

Pārejas noteikumi

1. Grozījumi likuma 1.panta 12. un 30.punktā, 10.panta pirmajā un sestajā daļā, 23.panta otrās daļas 2. un 17.punktā, 23.panta trešā un ceturtā daļa, grozījumi 24.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

2. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas paredzēti likuma 3.panta otrajā daļā, 6.panta trešajā daļā, 10.panta pirmajā daļā, 14.¹ pantā, 15.panta otrajā un sestajā daļā, 16.panta septītajā daļā, 22.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.¹ panta pirmajā daļā, 40.panta otrajā daļā, 43.¹ panta septītajā daļā, 43.² panta pirmajā un trešajā daļā, 43.³ panta pirmās daļas 7.punktā un ceturtajā daļā, 43.⁴ pantā, 43.⁵ panta pirmajā un otrajā daļā un 43.⁶ panta pirmajā daļā.

3. Līdz pārejas noteikumu 2.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Likuma 43.6 panta otrā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 8.jūlijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 23.jūlijā