Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”

Izdarīt likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “aprūpes un audzināšanās iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “aprūpes iestāde” (attiecīgā locījumā).

2. 5.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos uzrauga un metodiski vada Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts.

(2) Bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu attiecībā uz apliecinājumu izdarīšanu, kā arī citu šā likuma VII nodaļā minēto funkciju pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību (VIII nodaļa) metodiski vada Tieslietu ministrija.”;

izslēgt trešo un sesto daļu.

3. Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu “trijiem” ar vārdu “pieciem”.

4. 7.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “labklājības ministra” ar vārdiem “īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kurām ir atņemtas aprūpes tiesības vai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Korupcijas novēršanas likumā” ar vārdiem “likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. (1) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli atbrīvo no amata (no pienākumu pildīšanas) pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli var atcelt no amata (no pienākumu pildīšanas), ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir radušies apstākļi, kas minēti šā likuma 7. panta otrajā daļā.

(3) Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību. Ja ir pamatotas aizdomas, ka bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam ir pienākums atstādināt bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja to pieprasa īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

(4) Ja pret bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāju vai tiesas locekli ir ierosināta krimināllieta, viņu var atstādināt no amata (no pienākumu pildīšanas) prokurors. Bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vai tiesas loceklis ir atstādināts no savu pienākumu pildīšanas, līdz tiek atcelts prokurora lēmums vai stājas spēkā tiesas spriedums.”

6. 13.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bāriņtiesa (pagasttiesa) savas kompetences ietvaros rūpējas, lai bez vecāku gādības palikušie bērni augtu ģimenē.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

7. 14.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2)  pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumu par saskarsmes tiesību izmantošanu (Civillikuma 182.pants);”;

aizstāt 3. punktā skaitli “177.” ar skaitļiem un vārdu “178. un 178.¹”.

8. 15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) sniedz palīdzību bērnam, kurš vēršas pēc palīdzības bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās (Civillikuma 185.pants);

10) dod atļauju nepilngadīgas personas genoma izpētes veikšanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 9.punktu par 11.punktu.

9. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) noskaidro ģimenes, kurās vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt viņa fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, un lemj par aizgādības tiesību atņemšanas lietas ierosināšanu tiesā.

(2) Ja ir faktiski šķēršļi, kas vienam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu, vai bērns vecāku vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu.

(3) Ja aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas iemesli ir atkrituši, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu. Ja sešu mēnešu laikā apstākļi nav uzlabojušies un nav iespējams vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības iesniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem.”

10. 17.pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdu “203. un”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bāriņtiesa (pagasttiesa) atbilstoši Civillikuma 155.panta trešajai un ceturtajai daļai dod piekrišanu paternitātes atzīšanai, kā arī bērna interesēs — atzinumu vai piekrišanu citos likumā noteiktajos gadījumos.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “mācību vai audzināšanas iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

3) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu pirms noteiktā aprūpes termiņa beigām;

4) to, vai adopcija ir bērna interesēs.

(6) Par katru adoptējamo bērnu bāriņtiesa (pagasttiesa) nekavējoties informē Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu.”

11. Aizstāt 19.panta 4.punktā vārdus “vecāku varas izbeigšanu” ar vārdiem “aizgādības tiesību atņemšanu”.

12. Izteikt 21.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nepilngadīgā dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka viņš atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētājs vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un bērna ievietošanu audžuģimenē, patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos un bāriņtiesa (pagasttiesa) ne vēlāk kā 15 dienu laikā pieņem lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vecākiem vai bērna ārpusģimenes aprūpi.”

13. Aizstāt 24.pantā vārdus “mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”.

14. Aizstāt 25.panta ceturtajā daļā vārdus “audzināšanas vai mācību iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”.

15. Izslēgt 26.panta otrajā daļā vārdus “vienkāršo vekseļu protestus un”.

16. 28.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pārtraukta vai izbeigta vecāku vara” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “Civillikuma 228., 235., 237., 240., 243., 245. un 251.panta noteikumiem” ar vārdiem “Civillikuma noteikumiem par aizbildnību”.

17. Aizstāt 33.pantā vārdus “vecāku vara ir pārtraukta vai izbeigta” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības” un vārdus “audzināšanas vai mācību iestādē” — ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”.

18. 38.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Adopcijas iesniegumu adoptētājs iesniedz savas dzīvesvietas bāriņtiesā (pagasttiesā).

(2) Ārvalstnieks vai ārvalstīs dzīvojošs adoptētājs adopcijas iesniegumu iesniedz Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam. Lēmumu par bērna nodošanu ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojoša adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai un lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem tā bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns nodots ārpusģimenes aprūpē. Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par to, vai adopcija ir bērna interesēs, pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa).

(3) Iesniegumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162. — 169.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē” ar vārdiem “bērns nodots ārpusģimenes aprūpē”.

19. 40.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) pārbauda iesniegumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162. — 169.panta prasībām;”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.

20. 42.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) apliecina darījumus, kurus noslēdz pagastā dzīvojošas personas savā starpā un ar citām personām, ja darījuma summa nepārsniedz 1000 latus;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pēc pagasta iedzīvotāju lūguma apliecina tādu dokumentu norakstu vai kopiju pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādus dokumentus un apliecina to pareizību;”;

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”;

izslēgt pirmās daļas 8.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem Zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants).”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “kā arī vekseļu protesti”.

21. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. (1) Darījuma dalībnieki iesniedz pagasttiesai gatavu apliecināmā akta projektu vai vēršas pagasttiesā ar lūgumu sastādīt akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot vai sastādot akta projektu, pagasttiesas priekšsēdētājs to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.”

22. Aizstāt 50.panta pirmajā daļā vārdus “personību un pārliecinās par viņa” ar vārdiem “identitāti un”.

23. Aizstāt 51.pantā vārdu “personību” ar vārdu “identitāti”.

24. Izslēgt 54.pantu.

25. 57.panta pirmajā daļā:

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) par noraksta vai kopijas apliecināšanu (par katru lappusi) — 0,20 lati”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

 “12) par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu — 3 lati”.

26. Aizstāt 58.pantā vārdus “tiesa to uzdevusi” ar vārdiem “tiesa vai notārs to uzdevis”.

27. Aizstāt 68.pantā vārdu “tiesai” ar vārdiem “notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta”.

28. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1.punktā vārdus “mācību vai audzināšanas iestādē” ar vārdiem “izglītības vai bērnu aprūpes iestādē”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4.,  5.  un 6.punktu šādā redakcijā:

“4. Likuma 7.panta pirmās daļas otrais teikums attiecas arī uz personām, kas saņēmušas apliecību par bāriņtiesas un pagasttiesas darbinieku apmācības programmas apgūšanu atbilstoši labklājības ministra un tieslietu ministra apstiprinātajai apmācības programmai.

5. Grozījumi likuma 24.pantā par bāriņtiesu (pagasttiesu) lēmumu pārsūdzēšanas kārtību stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

6. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai šā likuma 38., 40. un 42.pantā vārda “iesniegums” (attiecīgā locījumā) vietā tiek lietots vārds “pieteikums” (attiecīgā locījumā).”

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 8.jūlijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 23.jūlijā