Par neizsīkstošo un mainīgo kontrabandu

Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis:

Šobrīd uzņēmēji, tostarp tranzītpārvadātāji uzsver, ka kontrabandas Latvijā vispār nav. Man negribētos tam ticēt. Nevienā valstī, kur pastāv nodokļi - it īpaši akcīzes nodoklis - šāda situācija nav manīta: pat tik, mūsuprāt, “tīrās” valstīs kā Zviedrija, Somija, Norvēģija. Vienmēr ikvienā valstī atradīsies cilvēki, kuri vēlēsies ieekonomēt, apejot noteiktos maksājumus. Es neticu, ka Latvija pēkšņi, pusgada laikā ir mainījusies. Tā ir miglas pūšana acīs! Protams, krāpšanas veidi mainās, taču kontrabanda ir un paliek kontrabanda.

Sākot runāt par pašreizējās valdības nostāju kontrabandas apkarošanas jautājumos, jāatgriežas pie vēstures. 1996. gadā toreizējā valdība pie mums uzaicināja “Crown Agents” speciālistus no Lielbritānijas, lai darītu galu absolūtajai patvaļai kontrabandas jomā, kas valdīja Latvijā. Deviņdesmito gadu vidū situācija tik tiešām bija dramatiska, jo, piemēram, muitas kontrabandas daļā strādāja tikai pieci cilvēki, kuri turklāt nodarbojās arī ar narkotiku apkarošanu.

“Kroņa aģenti” nebija tie, kuri veica kādus konkrētus darbus - to darīja rūpīgi atlasīta muitnieku komanda. Briti deva savas zināšanas, kā arī iezīmēja svarīgākos darbības virzienus. Turklāt daudziem tālaika VID vadībā, muitā, valdībā esošajiem cilvēkiem britu klātbūtne Latvijā bija izdevīga. Viņi varēja aiz britu mugurām slēpties no “legālajiem bandītiem”. Kā parasti amatpersonām tika zvanīts ar pārmetumiem - kādēļ jūs to un to esat atklājuši, aizturējuši, tas taču ir cienījams cilvēks...? Un tad varēja aizbildināties - tā nav mūsu ideja, briti atrada, mēs tikai izpildām.

“Kroņa aģenti” 1999. gadā devās prom no Latvijas. Pats galvenais, ko briti izdarīja - viņi pēc sevis šeit atstāja lieliski apmācītu komandu: tika izveidota arī spēcīga analītiskā un citas nodaļas, kas bija spējīgas efektīvi apkarot kontrabandu. Tiesa, 1999. gadā, kad šiem speciālistiem izdevās sasniegt vislabākos rādītājus, pēkšņi sāka izplatīties viedoklis, ka vēlamo rezultātu tomēr nav. Tā rezultātā tika izveidots Kontrabandas apkarošanas centrs (KAC). Jāatzīmē, ka šajā laikā parādījās milzīgs spiediens no vērā ņemamu Latvijas uzņēmēju, politiķu puses. Viņi uzstājīgi veidoja sabiedrībā viedokli par muitas nespēju cīnīties ar kontrabandu, lai gan sasniegtie rezultāti liecināja par pretējo.

Jau nākamajā gadā pēc KAC izveidošanas visi rādītāji kritās teju uz pusi - atpakaļ, kur tie bija pirms “kroņa aģentu” ierašanās. Sagadīšanās? Man, analizējot attiecīgos ciparus, radās aizdomas, ka KAC tika veidots nevis ar mērķi veicināt kontrabandas atklāšanu, bet tieši pretēji - ar mērķi neļaut strādāt Lielbritānijas ekspertu sagatavotajiem muitas speciālistiem. Arī nesenais gadījums, kad Ģenerālprokuratūra Mangaļsalas gaļas kontrabandas kontekstā ierosināja lietu par iespējamo kontrabandas piesegumu no KAC amatpersonu puses, manuprāt, apstiprina tēzi, ka kaut kas ar šo dienestu nebija kārtībā. Tāpat aizdomīgs šķiet tas fakts, ka, neraugoties uz divus gadus ilgušo darba rezultātu kritumu, KAC uzraudzības padome - tiesa, izņemot ģenerālprokuroru Jāni Maizīti - šo institūciju nepārtraukti slavēja.

Kas attiecas uz kontrabandas definīciju, likumdošana būtu jāmaina, jo tā ir novecojusi. Latvijā joprojām tiek runāts par kontrabandu, kas notiek kā preču ievešana valstī, apejot muitas robežkontroles punktu. Nav vairs tie laiki, kad pirms Otrā pasaules kara vīrs, zogoties pāri zaļajai robežai, no Igaunijas ar maisiņu ienesa Latvijā kaprona zeķes vai franču smaržūdeņus. Tā vairs nenotiek, jo ar smagajām mašīnām cauri mežiem vairs neviens nebrauc. Notiek cita veida krāpniecība - tie ir daudzi un dažādi pasākumi, kuru rezultātā netiek nomaksāti nodokļi. Esam lūguši kontroles dienestiem piedāvāt ierosinājumus izmaiņām dažādos likumos, lai šo situāciju mainītu. Pēc vasaras pārtraukuma Saeima pie šī jautājuma atgriezīsies.

Ļoti dīvains man šķiet tas viedoklis, ka kontrabandas Latvijā nav un ka dažiem kontroles dienestiem ir tieši jāatslābina, nevis jāpalielina uzraudzība. Šāds viedoklis - kā es jūtu - pēdējā laikā tiek kultivēts arvien aktīvāk. Un tas, starp citu, notiek brīdī, kad valdība nolēmusi aprīkot robežas ar trim jauniem pārvietojamajiem rentgena aparātiem. Jo tuvāk nāk brīdis, kad tie parādīsies uz robežām, jo aktīvāk izskan pārmetumi, ka valdība “rok” ne tajā virzienā. Turklāt, kas pats interesantākais, šādu nostāju pauž ne vien uzņēmēji, bet arī atsevišķu kontroles dienestu pārstāvji. Es tam redzu trīs iemeslus: pirmkārt, šis “vēsums” nāk no tiem, kas piesedz kontrabandu, otrkārt, no uzņēmējiem, kas - loģiski - nav ieinteresēti papildu pārbaudēs, treškārt no tiem, kuriem līdz ar jaunas, mūsdienīgas aparatūras ieviešanu būs jānodrošina sekmīgi savas darbības rezultāti.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc A. Latkovska raksta “Kontrabanda nav izzudusi”