Par Finanšu ministrijā paveikto

Nodokļu iekasēšanas uzlabošana

Valsts ieņēmumu dienests ir būtiski aktivizējis darbu kontrabandas samazināšanā un cīņā ar nelegālo ekonomiku, piemēram, “aplokšņu algām”, to apliecina nodokļu ieņēmumu rādītāji pirmajā pusgadā. Tā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas tiek maksātas no algām un kuru pieaugums tieši atkarīgs no VID cīņas ar “aplokšņu algām”, pirmajā pusgadā ir būtiski pieauguši.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis sešos mēnešos iekasēts 172,9 miljonu latu apmērā, un tas ir par 19 miljoniem jeb 12% vairāk, nekā bija plānots attiecīgajam laika posmam. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas iekasētas 275 miljonu latu apmērā, par 13 miljoniem jeb 5% pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu 2003.gada pirmajā pusē.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi ir ievērojami pieauguši – kopā iekasēti 99,7 miljoni latu, tātad par 13,2 miljoniem latu vairāk nekā pērn un par 3,7 miljoniem latu vairāk nekā bija plānots. Pusgada akcīzes nodokļu ieņēmumu plāns kopumā pārsniegts par 3,8%, savukārt naftas produktu akcīzes ieņēmumu plāns pārsniegts pat par 6,6%.

Nodokļu sistēmas sakārtošana

• No gada sākuma samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas; atcelti vairāki iepriekšējās valdības gatavotie nodokļu palielinājumi.

• Izstrādāti un pieņemti valdībā būtiski normatīvie dokumenti nodokļu sistēmas sakārtošanā – grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas samazinās PVN krāpšanās iespējas; grozījumi likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu; grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz sociāli atbildīgu politiku un dzīvojamo māju neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli.

Palielināts darbības caurspīdīgums

Valsts ieņēmumu dienesta darbībā: informācija par konfiscēto preču iznīcināšanu (piemēram, alkohols, tabaka) ir padarīta publiska, arī pašos iznīcināšanas pasākumos iespējama sabiedrības un mediju pārstāvju līdzdalība un uzraudzība.

Valsts budžeta izdevumos: Valsts kases mājaslapā tiek publicēta informācija par visiem valsts budžeta iestāžu maksājumiem.

Turpinās ES pirmsstruktrālo līdzekļu apguve un gatavošanās ES struktūrfondu izmantošanai

Latvijas attīstības plāns 19.martā tika iesniegts Eiropas Komisijai, un ir saņemts pirmais atzinums no EK, kas augstu novērtē Latvijas attīstības plānu. Attīstības plāns ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem ES struktūrfondu izmantošanā, kā arī nosaka no ES struktūrfondiem finansējamās prioritātes un pasākumus.

Šobrīd Finanšu ministrija kā vadošā institūcija ir izvirzījusi ES struktūrfondu vadības un kontroles sistēmas prasības, kā arī izstrādājusi turpmāko pasākumu plānu visām iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus vadošā institūcija ir sākusi darbu pie sekundārās likumdošanas sagatavošanas – Ministru kabineta noteikumu projektu par ES struktūrfondu vadības, uzraudzības un kontroles institucionālo sistēmu, kur kā galveno definēs iesaistīto institūciju atbildību un funkcijas sistēmā.

Paralēli notiek mācību pasākumi un semināri visā Latvijā, lai reģionos palielinātu izpratni par struktūrfondiem, veicinātu sadarbību starp reģioniem, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju iesaistīšanu, tas ir, lai reģioni būtu iespējami labāk sagatavoti darbam ar ES struktūrfondiem.

Finanšu ministrijas preses dienests