Kad katram jāsaprot, sava tēvasēta jāsakopj

Par zemkopības ministra, iekšlietu ministra un vides ministra kopīgo aicinājumu

Pirmdien, 21. jūlijā, triju ministriju vadītāji Džūkstes pagastā Ķemeru nacionālajā parkā, izpļaujot pāraugušas zāles vālu, aicināja visus un visur sakopt savu sētu, pagastu, pilsētu. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vides ministrs Raimonds Vējonis, iekšlietu ministrs Māris Gulbis strīķēja izkaptis un tīri prasmīgi ar latviešu zemnieka pārbaudītu asmeni nogāza krietnu pāraugušas zāles strēķi Lielā Ķemeru tīreļa malā. Ar šo simbolisko pļauju tika aicināti visi – zemnieki, vides uzraugi un kārtības sargātāji – apvienoties, lai laikus sakoptu savus laukus, savu māju un durvju priekšu, neļaujot pāraugt zālei, veidoties kūlai. Simboliskā pļauja, kurā iesaistījās arī Saeimas deputāts Aldis Kušķis un Ķemeru nacionālā parka direktors Linards Kaucis, notika liela žurnālistu pulka aplenkumā, un jācer, kā sacīja Māris Gulbis, ka rezonanse būs daudz lielāka par nopļauto vālu.

Glābiet! Deg!

Kūlas dedzināšana pēdējos gados pie mums pārvērtusies gandrīz vai par rituālu. Kaut arī tā nodara lielu kaitējumu videi un nes zaudējumus tautsaimniecībai, nereti līdzi paraujot pašu dedzinātāju dzīvības, ugunsnelaimju skaits nepārtraukti aug. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati, 1996. gads bija sākums masveida sausās zāles dedzināšanai. Toreiz 23. aprīlī tika uzstādīts diennakts izsaukuma rekords – 236 izsaukumi. Savukārt 2002.gadā Latvijā reģistrēti 4328 kūlas dedzināšanas ugunsgrēki, liesmās bijušas 400 ēkas, no kurām 52 nodegušas pavisam. Materiālie zaudējumi –30 696 lati. Šā gada pavasarī tiek “ pārspēts rekords”. 21.aprīlī 300 izsaukumi diennaktī, 189 vietās dega kūla 1212 ha platībā. Šogad sešos mēnešos sausā zāle dzēsta 3527 reizes, degušas 276 ēkas, sadeguši seši cilvēki. Ugunsdzēsēji uzskata, ka kūlas ugunsgrēku profilaksē efektīvākais ir rudens pļaušana.

Dzīvojot Rīgas tuvumā, var pārliecināties, ka vairākums iedzīvotāju uzskata, ka viss, kas lieks, ir sadedzināms, jo ugunskuri kūp gandrīz nepārtraukti. Ka paši dzīvo indīgos dūmos un smogā klepodami, ka bērni slimo, ka vide tiek piesārņota – par to maza bēda. Nav dzirdēts, ka kāds būtu sodīts par atkritumu dedzināšanu. Ja nevaram tautu izglītot, varbūt varam vest pie prāta ar sodiem. Kopš pavasara darba grupa, kurā ietilpst ugunsdrošības, vides, pašvaldību un citi speciālisti, strādā pie izmaiņām likumā, kas uzliks par pienākumu māju īpašniekiem rūpēties, lai ap ēkām desmit metru platumā būtu sakopta teritorija ar nopļautu zāli, kā arī aizliegs šajā teritorijā kurināt ugunskurus u.tml. Ja līdzīgu likumu pieņems, tad vēl atliek izstrādāt tā darbības mehānismu. Nav jau gan jābrauc uz Londonu angļu mauriņus pētīt, tepat Ventspilī tas labi darbojas jau vairākus gadus.

Zemnieki pensionāri žēlojas, ka viņiem nav līdzekļu, lai savus lauciņus sakoptu. Regulāri dedzinot pļavas, samazinās augu sugu daudzveidība, paliek tikai augi ar dziļu sakņu sistēmu – dažādas graudzāļu sugas, kas savukārt veido vēl varenāku kūlu, jo šīm zālēm nav konkurentu. Pēc sausās zāles dedzināšanas pļavā vispār vairs neaugs Jāņu zāles, bet tikai agresīvās graudzāles. Augsne noplicinās. Kaitīga ir agrā dedzināšana, vēl kaitīgāka – vēlā dedzināšana, kad var sadegt skudras, mārītes, dažādi derīgi kukaiņi, putnu ligzdas ar olām un mazuļiem, zaķēni. Vai tad mūslaiku zemniekiem visas tēvu tēvu zināšanas izkūpējušas līdz ar kūlas dūmiem?

Vides ministrs Raimonds Vējonis domā, ka vides ainavas sakopšanai pagastiem varētu palīdzēt ne tikai ar valsts budžeta, bet arī Eiropas Savienības līdzekļiem. Saspringtajā mūsu budžeta situācijā grūti būs atrast šādu atbalsta mehānismu tiem zemniekiem, kuriem trūkst līdzekļu. Taču Eiropas Savienības eksperti ir pievērsuši uzmanību Latvijas aizaugušajiem laukiem, arī ar latvāņiem, un Eiropas Komisija var atbalstīt vides sakopšanas finansējumu.

Zemkopības ministrijas programmas

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka pienācis pēdējais laiks izvērtēt īpašuma apsaimniekošanas lietas. Ir īpašnieki, kuri gadiem ilgi neliekas par savu zemi zinis, tā aizaug ar krūmiem un nezālēm. Jārada mehānisms, lai īpašnieki būtu ieinteresēti to apstrādāt, bet ja ne, tad pārdot tiem, kas to vēlas apsaimniekot. Ir jau ilgtermiņa kreditēšanas iespējas zemes iegādei. Mārtiņš Roze “pļaujas talkā” bija tērpies mazpulcēnu T krekliņā, tādējādi aicinot pagasta runasvīriem iesaistīt lauku darbos mazpulcēnus, lielākajiem no viņiem liekot rokās izkaptis. Laukos nereti varot novērot, ka sirmgalvji pļauj, bet puiši spēka gados snaikstās pēc grādīgā pudeles.

Zemkopības ministrija piedāvā zemes sakopšanas programmas, kas samazinātu kūlas dedzināšanas postu. Pļavas un ganības aizņem 570 tūkstošus ha jeb 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Latvijā notiek divu veidu dabisku zālāju degradācija. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība, turpretī neapsaimniekotās aizaug ar krūmiem. Lai novērstu zālāju degradāciju un saglabātu mūsu laukiem raksturīgo ainavu, Zemkopības ministrija (ZM), izstrādājot SAPARD Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmu, paredzējusi mērķprogrammu “ Vides uzlabošana” ar apakšprogrammu” Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”. Tiek sagatavots “ Lauku attīstības plāns” laika periodam no 2004. līdz 2006. gadam ar pasākumu”Agrovide”, kurā viens no apakšpasākumiem ir bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos. Sakarā ar ES Komisijas prasībām zemniekiem obligāta kļūs vides standartu ievērošana, kas nozīmē labas saimniekošanas prakses nosacījumus, kuros savukārt ietilpst nosacījums nededzināt pērno zāli. Tad var sekot soda sankcijas. ZM izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi “Lauksaimniecības

Pirms akcijas un akcijā Lielajā Ķemeru tīrelī: iekšlietu ministrs Māris Gulbis, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un vides ministrs Raimonds Vējonis Foto: Andris Kļaviņš — “LV”

likumā”” sadaļā “Zemju izmantošana un saglabāšana”. Tā nepieciešamību noteica pēdējos gados vērojamā lauksaimniecībā izmantojamo zemju aizaugšana ar nezālēm un krūmiem, kas bojā lauku ainavu. Likumprojekts paredz veicināt zemes izmantošanu lauksaimnieciskai saimniekošanai.

Tīreļpurvs atkal ugunīs

Kūlas ugunsgrēku dzēšana purvos ir ļoti smags un bīstams darbs ugunsdzēsējiem, jo degšanas vietās nav piebraucamo ceļu un ūdens ņemšanas vietu. Uguns purvā, aizdegoties kūdras slāņiem, praktiski nav nodzēšama līdz vēlam rudenim. Ilgstoši degot, tāda uguns var nodarīt lielu postu tām augu un dzīvnieku sugām, kuras savu ekoloģisko nišu ir atradušas purvā. Ķemeru nacionālais parks 38 165 ha platībā ar saviem neskaitāmajiem purviem, sākot ar leģendāro Tīreļpurvu, ar Čaukciema purvu, ar Raganu dūksti, ar Labo, Zaļo, Seklo, Ogu un ar Drabiņu purvu, ar klusajiem mežiem, upītēm un ezeriem atrodas lielas cilvēku rosības tiešā tuvumā, tāpēc arī pastāvīgi cieš no ļaunprātīgas un neuzmanīgas rīcības. Kā pastāstīja Ķemeru nacionālā parka direktors Linards Kaucis, neraugoties uz sešu inspektoru pārvietošanos un ugunsnovērošanas torņu uzraudzību, purvā nepārtraukti izceļas ugunsgrēki. Vistrakāk esot skolēnu brīvlaikos, ogošanas un sēņošanas sezonā. Ķemeros ar Jūrmalas pilsētas domes un Tukuma pilsētas atbalstu izveidota dabas skola ar septiņām programmām, kurā vasaras laikā strādā divi skolotāji, jo Linards Kaucis kā vienīgo ceļu dedzināšanas mānijas apturēšanai redz cilvēku izglītošanu. Atliek piebilst, ka Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997.gadā.

Labi, ja vari sajust, ka mežs un purvs kopā ar tevi elpo, nevis gruzd sāpēs par to, ka tu viņam, cilvēk, pāri nodarījis.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”