Kad līdz referendumam vairs nepilni divi mēneši

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars preses konferencē 18.jūlijā

Cik gatavi esam balsot par iestāju ES

Foto: A.F.I.

Vasaras tveice un atvaļinājumu laiks, iespējams, ir daži no iemesliem, kāpēc tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) tuvumu arvien vēl īpaši nemana. Ielās vēl neuzrunā ne plakāti, ne aicinājumi piedalīties referendumā.

Atgādinājumiem, ko ikreiz uz vēlēšanu laiku sarūpē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), vēl ir pietiekami laika, un tie nav aizmirsti, atzīst CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Savukārt aktīvāka politiskā informatīvā kampaņa, kas aicinātu pilsoņus izšķirties par balsojumu referendumā, pēc dažu politiķu publiskiem izteikumiem, pat nav nepieciešama. Referenduma rezultāts solās būt pozitīvs, un Latvija noteikti kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau nākamā gada maijā.

To, ka kopumā Latvijas vēlētājs vienmēr ir bijis organizēts un pildījis pilsoņa pienākumu — piedalīties vēlēšanās — apliecina gan CVK apkopotā statistika, gan arī jaunākais tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums. Tomēr, pēc CVK vadītāja domām, ir pēdējais laiks sākt izvērstākas sarunas, kas noskaņotu vēlētāju izvēlētajam balsojumam 20. septembrī.

“Latvijas vēlētājs vienmēr ir gribējis paust savu viedokli. Vairākās pēdējās valstī notikušajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir bijusi salīdzinoši nemainīgi augsta — 72%. Tikai 28% ir tādu, kas nav uzskatījuši par vajadzīgu doties uz vēlēšanu iecirkni. Tādēļ nemainīgi mēs varēsim uzdot jautājumu: “Ko domāja tie, kas nepiedalījās?” preses konferencē par SKDS pētījumu “Attieksme pret piedalīšanos tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”, teica CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Pētījums, ko pēc CVK pasūtījuma veica SKDS, atspoguļo pilsoņu attieksmi pret piedalīšanos referendumā par ES. Tajā arī noskaidrota vēlētāju gatavība līdzdalībai un faktori, kas varētu līdzdalību ietekmēt. Kopumā pētījumā ir piedalījušies 810 Latvijas Republikas pilsoņi.

Ja referendums būtu noticis jūnijā

Ja referendums būtu noticis jūnijā, 48% aptaujāto Latvijas pilsoņu noteikti būtu piedalījušies tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Vēl 37,3% par savu līdzdalību domāja — visticamāk, piedalītos. Savukārt nepiedalīšanos apstiprinājuši 7,2% aptaujāto.

Savu pozitīvo nostāju uz referenduma atbildi — esmu par Latvijas dalību ES — aptaujā bija apliecinājuši 55,6% aptaujas dalībnieku, pret būtu balsojuši 28,5%, bet 15,9% vēl nebija izlēmuši.

Raksturojot, kāds vidēji ir Latvijas vēlētājs, A.Cimdars teica, ka tas ir vecāks par 55 gadiem, pēc tautības latvietis, ar augstāko izglītību, strādā valsts sektorā vai ir lauksaimnieks. Arī šis pētījums apliecina, ka aktivitāte dalībai vēlēšanās arvien augstāka ir Kurzemē un Latgalē.

Piedalīšanās referendumā — piedalīšanās valsts nākotnes izlemšanā

Respondentiem tika uzdots jautājums par izdarītās izvēles motivāciju. Gandrīz puse no aptaujātajiem (48,5%) atzina, ka piedalīšanās referendumā nozīmē valsts nākotnes izlemšanu ilgākam laika posmam. A.Cimdaru priecē cilvēku izvēle aktīvi paust savu nostāju ( 34,4%), nevis ignorēt notiekošo. Līdzīga daļa aptaujāto (31,7%) dalību referendumā uzskata par pilsoņa pienākumu. Salīdzinoši neliels skaits aptaujāto piedalīšanos tautas nobalsošanā skaidro ar koleģialitāti — jo piedalīsies draugi, paziņas, ģimenes locekļi, citās valstīs arī atbalstīta iestāja ES.

A.Cimdars aicināja vērst uzmanību uz kādu pētījumā secinātu apstākli, kas var liegt daļai pilsoņu piedalīties referendumā. Proti, 10% aptaujāto minēja, ka piedalīties tautas nobalsošanā nevarēs darba dēļ. Arī iepriekšējās vēlēšanās 17% vēlētāju ir atzinuši, ka vajadzējis strādāt ilgāk, nekā darbojušies vēlēšanu iecirkņi. CVK vadītājs aicināja referenduma kampaņas laikā vērsties pie darba devējiem, lai tiktu nodrošināta iespēja cilvēkiem brīvi īstenot savas valsts konstitūcijā noteiktās tiesības.

Kā strādās vēlēšanu iecirkņi

Referenduma norises kārtība nosaka, ka vēlēšanu iecirkņi 20. septembrī būs atvērti no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā. A.Cimdars pastāstīja, ka liela daļa aptaujāto (40,5%) ir izteikuši vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkņu darba laiku, piemēram, no 6 rītā līdz 10 vakarā. Ne mazāk būtisks apsvērums palielināt vēlēšanu iecirkņu darba stundu skaitu ir Rendas pašvaldības vēlēšanas, kas paredzētas vienlaikus ar tautas nobalsošanu. Likuma normas paredz, ka pašvaldību vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņiem jābūt atvērtiem no 7 rītā līdz 10 vakarā. Tādēļ CVK gatavojas vērsties pie Saeimas Juridiskās komisijas ar lūgumu pagarināt referenduma laiku. Pēc CVK vadītāja domām, tautas nobalsošanai nav nepieciešams atvēlēt divas dienas, kā tas bija Lietuvā un Polijā. Tie pilsoņi, kas ir pauduši stingru nostāju piedalīties referendumā, to īstenos neatkarīgi no dienu skaita. Vispārējie izdevumi referenduma sarīkošanai neatkarīgi no dienu skaita nepalielinās, taču papildu līdzekļi būtu nepieciešami darbinieku atalgojumam. Pēc CVK aplēsēm, viena papildu stunda, ko strādātu vēlēšanu iecirkņi, izmaksātu 10 tūkstošus latu.

Līdz augusta beigām visur Latvijā tiks izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas. Tās darbu iecirknī sāks 10 dienas pirms tautas nobalsošanas un strādās ne mazāk kā četras stundas diennaktī. Šajā laikā iedzīvotāji varēs iesniegt pieteikumus balsošanas sarīkošanai mājās tiem vēlētājiem, kas veselības stāvokļa dēļ nevarēs nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim. Uzziņas par iecirkņu komisiju darba laikiem būs arī CVK mājaslapā, un A.Cimdars cer, ka turpināsies sadarbība ar uzziņu dienestiem. Pavisam drīz televizoru ekrānos parādīsies CVK sagatavotā multiplikācijas filma — atgādinājums ieskatīties savā pilsoņa pasē, lai pārliecinātos par tās derīguma termiņu. No 2. septembra tiks raidīti vēl divi klipi, kas atgādinās balsošanas kārtību un iespējas nobalsot tiem vēlētājiem, kas veselības stāvokļa dēļ iecirknī nevar ierasties.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore