Kad veselības aprūpes darbā strādātas 100 dienas

Veselības ministre Ingrīda Circene savā preses konferencē 18.jūlijā

Foto: A.F.I.

Piektdien, 18. jūlijā, veselības ministre Ingrīda Circene rīkoja preses konferenci, lai informētu par paveikto savas darbības pirmajās simt dienās. Ministre teica, ka par galvenajām prioritātēm, darbu uzsākot, ir uzskatījusi likumdošanas sakārtošanu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, māsterplānu tālāku ieviešanu un mediķu algu palielināšanu.

Par sociālo dialogu

Kā būtisku sava darba sastāvdaļu I. Circene minēja sociālo dialogu — ar arodbiedrībām, pacientiem un veselības aprūpes iestādēm. Veselības ministrija (VM) ir izpildījusi mediķu streika prasības, palielinot ārstu vidējo algu līdz 200 latiem. Iepriekšējais premjerministrs šādu algu pielikumu solīja sasniegt tikai 2006. gadā, tā kā, kā uzsvēra I. Circene, šī valdība saistībā ar mediķu algām ir izdarījusi stipri vairāk nekā iepriekšējās valdības. Otru arodbiedrību prasību par saīsināto darba laiku VM šobrīd neaktualizē, jo katastrofāli trūkst medicīnas darbinieku — pēc neatkarības atjaunošanas darbu ir pametuši 7000 mediķu. Šobrīd top Ministru kabineta noteikumu projekts par zemāko darba algu to veselības iestāžu darbiniekiem, kas ir noslēguši līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru. Saistībā ar sociālo dialogu ļoti aktīvi strādā Veselības konsultatīvā padome. Darbu ir atjaunojusi alkoholisma ierobežošanas padome, kas nebija strādājusi ļoti ilgu laiku. Padome tiksies un strādās kopā ar Iekšlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Ministre kā būtisku jaunievedumu minēja savas tikšanās ar iedzīvotājiem ik trešdienu. Pārsvarā iedzīvotāji sūdzas par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību, garajām rindām uz endoprotezēšanu, nepietiekamu kompensējamo medikamentu apmaksu. Daudzas sūdzības rodas tāpēc, ka daudzus jautājumus ārsti nav pacientiem pienācīgi izskaidrojuši. VM ir risinājusi sarunas arī ar pašvaldībām, ļoti daudzas veselības aprūpes problēmas varētu atrisināt veiksmīga administratīvi teritoriālā reforma. I. Circene uzsvēra, ka ir tikusies arī ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, lai apspriestu, kā risināt ar HIV/AIDS saistītās problēmas.

Saikni starp medicīnas darbiniekiem un iedzīvotājiem stiprināja arī šo trīs mēnešu laikā veiksmīgi noritējusī veselības veicināšanas nedēļa.

Runājot par dialogu ar ārstniecības iestādēm, ministre pastāstīja, ka ir tikusies ar ļoti daudzu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem — Rīgā, Daugavpilī, Krāslavā, Ventspilī, Vaiņodē, Kuldīgā, Mazsalacā un citur. I. Circene arī atzīmēja, ka pēc preses konferences kopā ar tieslietu ministru Aivaru Aksenoku apmeklēs Centrālcietuma slimnīcu, lai gan tā nav VM pakļautībā.

Par likumdošanu

Ir pieņemti budžeta grozījumi 2003. gadam, kuros veselības aprūpei ir piešķirti 12,6 miljoni latu. Tas parāda valdības izpratni un pozitīvo attieksmi pret veselības aprūpi. I. Circene pastāstīja, ka tiek strādāts pie obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas, pie veselības aprūpes likuma, pacientu tiesību likuma, kas atbildīs visām Eiropas Savienības prasībām. Augustā kopā ar Pacientu tiesību biroju VM rīkos šā likumprojekta publisku apspriešanu. Šobrīd tiek noteikta stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras izstrādāšanas un ieviešanas kārtība, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi šai ieviešanas kārtībai. Ir jau sanākusi pirmā struktūrplāna izstrādāšanas padomes sēde, kurā piedalās vairāku ministriju pārstāvji. Ir noteiktas izmaiņas Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikumā, vairāk iesaistot tās darbā VM. Ir pieņemts Valsts sanitārās inspekcijas nolikums, noteikumi, kas nosaka cilvēku audu un orgānu uzkrāšanas un uzglabāšanas, un izmantošanas kārtību. Tāpat ir izstrādāta kārtība, kas nosaka cilvēka ģenētisko izpēti. VM ir arī reorganizējusi Valsts ģimenes centru. Ir noteikta kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas farmaceitiskajai darbībai. Sakarā ar SARS izplatību tika grozīti noteikumi par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību. Ar VM rīkojumu no šā gada maija avārijas kontracepcijas tablešu mazo iepakojumu (divas tabletes) aptiekās var iegādāties bez receptēm. Ir akceptēta HIV un AIDS ierobežošanas programma.

VM ir vērsusies Finanšu ministrijā sakarā ar to, ka no nākamā gada medikamentiem tiek piemērota 9% PVN likme, ar lūgumu šo likmi samazināt līdz 5%. Jo nākamā gadā 9% likme budžetā papildus prasa 5 miljonus latu kompensējamiem medikamentiem.

Nopietns darbs norit pie Rīgas pilsētas un Rīgas rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apvienošanas. Pašvaldības tam ir piekritušas, jo daļā Rīgas rajona bija problēmas ar neatliekamās palīdzības pieejamību. Vienlaikus tiek strādāts pie Pierīgas slimokases reorganizēšanas.

Tāpat tiek veidots VM SIA tai piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanai.

Ir paredzēts nodot Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā VM pārziņā esošās izglītības iestādes, veidojot vienotu izglītības sistēmu. Medicīnas skolas tiks pārveidotas par koledžām.

Atbildot uz jautājumu, kur tiks rasta nauda māsterplānu ieviešanai, ja VM ir atteikusies no sadarbības ar Pasaules banku, I. Circene atbildēja, ka veselības aprūpe no Eiropas strukturālajiem fondiem cer saņemt 15 miljonus latu, taču, protams, būs nepieciešams 25% līdzfinansējums. Kā “LV” pastāstīja VM Budžeta un Finanšu departamentā, Finanšu ministrija uzstāja uz sadarbības pārtraukšanu ar Pasaules banku, norādot, ka jebkurš aizņēmums vairos budžeta deficītu, kas šobrīd nav pieļaujami.

Taujāta par iespējamo veselības iemaksas ieviešanu 5% apmērā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, I. Circene izvairīgi atbildēja, ka ideja ir pāragri nonākusi atklātībā, jo nekādas īstas skaidrības par to vēl nav. VM cer, ka tas motivēs iedzīvotājus maksāt nodokļus un samazinās nelegālo nodarbinātību. I. Circene cer, ka šī iemaksa būs personificēta un kalpos kā pielaide valsts apmaksātajai plānveida palīdzībai. Taču neatbildēti palika daudzi jautājumi, piemēram, kā būs ar nestrādājošu studentu piekļuvi veselības aprūpei. Tāpat “LV” neguva atbildi, vai veselības iemaksas ieviešanas gadījumā nelegālā nodarbinātība nepaliks tādā pašā līmenī, tikai tajā nodarbinātās sociālās atstumtības riska grupas kļūs vēl izstumtākas.

“LV” sazinājās ar Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības un pakalpojumu departamenta direktores vietnieci Dainu Podziņu, kas arī izteica savas bažas par personificētas veselības iemaksas ieviešanu. No tās būs atbrīvoti mazturīgie pensionāri un invalīdi, taču personificētu iemaksu gadījumā nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem tiks apmaksāta šo cilvēku piekļuve plānveida palīdzībai. Tāpat, kā norādīja D. Podziņa, neskaidrs ir jautājums par ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas pārsvarā pārtiek no gadījuma darbiem. Ir bažas, vai netiks apdraudētas ģimenes ar bērniem, kur pārsvarā ir tikai viens pelnītājs. Pats galvenais, kā uzsvēra D. Podziņa, ir bažas, ka šī veselības iemaksas ieviešana varētu saasināt sociālās problēmas, vairojot sociālo atstumtību un galu galā neatrisinātu veselības aprūpes finansēšanas problēmas.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore