Vakar, 22. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu Ē.Mekšam”.

Saskaņā ar Robežsardzes likuma 30. panta piekto daļu Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšniekam robežsardzes pulkvežleitnantam Ēvaldam Mekšam piešķirta robežsardzes pulkveža dienesta pakāpe.

Akceptēta minimālās mēneša darba algas paaugstināšana līdz Ls 80, sākot ar 2004. gada 1. janvāri.

Saskaņā ar Ministru kabinetā 2003. gada 27. maijā akceptēto koncepciju “Par minimālo darba algu” minimālā mēneša darba alga 2004.gadā ir jāpaaugstina par 14,3% un aprēķinātā minimālā mēneša darba alga 2004.gadā ir Ls 80. Esošā minimālā mēneša darba alga ir Ls 70.

Akceptēti “Noteikumi par fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem”, kuri nosaka fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju (budžeta iestādes, no budžeta finansētie uzņēmumi) darbiniekiem.

Ja uzņēmumā fiziskā darba specifikas dēļ tā novērtēšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai pamatmetodiku nav iespējams lietot visā pilnībā, uzņēmuma vadītājs, izmantojot pamatmetodikas bāzi un attiecīgi precizējot vērtēšanas rādītāju pakāpes, var izstrādāt atbilstošu fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku. Uzņēmuma vadītājs izstrādāto metodiku saskaņo ar nozares ministru.

Noteikts, ka fiziskais darbs ir jebkura darbība, kuru veic, lietojot fizisku spēku (muskuļu darbību), lai radītu materiālās un/vai garīgās vērtības un sniegtu pakalpojumus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Fiziskais darbs ietver arī tā veikšanai nepieciešamo garīgo piepūli. Fiziskā darba satura raksturojums ir sniegts Profesiju klasifikatora piektās, sestās, septītās, astotās un devītās pamatgrupas aprakstā. Fiziskā darba novērtēšana neietver konkrētās institūcijas darba organizācijas un darba apstākļu novērtējumu.

Noteikts, ka līdz laikam, kad tiks ieviesta no valsts budžeta finansējamo iestāžu fiziskā darba darītāju darba samaksas sistēma, piemēro Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumu Nr. 217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” 3.pielikumu “Amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodika”.

Akceptēti noteikumi “Valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtība”, kuri nosaka valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību darbinieku (izņemot ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu) darba samaksas (mēneša darba alga, piemaksas un prēmijas) noteikšanas kārtību.

Darbinieku mēneša darba algas noteikšanas pamatā paredzēta darbinieku amatu vērtēšana un kvalifikācijas kategoriju noteikšana saskaņā ar intelektuālā un fiziskā darba amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodikām.

Ja darba specifikas dēļ šīs metodikas nav iespējams lietot visā pilnībā, uzņēmuma vadītājs uz pamatmetodiku bāzes var izstrādāt uzņēmumam atbilstošu metodiku. Izstrādāto metodiku saskaņo ar nozares ministru.

Pamatojoties uz noteikto amatu sadalījumu atbilstoši amatu kvalifikācijas kategorijām, uzņēmuma vadītājs izstrādā intelektuālā darba, kā arī fiziskā darba amatu mēneša darba algu skalu.

Noteikts, ka darbinieks saņem mēneša darba algu, kuru atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai nosaka uzņēmuma vadītājs. Darbiniekam noteiktā mēneša darba alga nedrīkst pārsniegt uzņēmuma vadītāja mēneša darba algu.

Darbiem, kurus iespējams normēt, uzņēmuma vadītājs var piemērot akorda algu. Akorda algu nosaka, izmantojot šādu formulu: I = Tl x Nl x A , kur: I — akorda alga latos; Tl — amata kvalifikācijas kategorijai atbilstošā stundas likme latos. To nosaka, dalot amata kvalifikācijas kategorijai atbilstošo mēneša darba algas lielumu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī; Nl — darba norma stundās uz vienu izpildāmā darba apjoma mērvienību; A — izpildītais darba apjoms mērvienībās (atbilst darba normas aprēķināšanā izmantotajām mērvienībām).

Noteikts, ka darbinieks par papildus veicamo darbu vai dažādiem papildus veicamajiem darbiem saņem piemaksu, bet ne vairāk par 25% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Piemaksu kopsumma par papildu darba pienākumu — prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata pienākumu — pildīšanu, ja to veic vairāki darbinieki, nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā darbinieka vai vakantajam amatam paredzēto mēneša darba algu.

Darbinieks par darbu īpašos apstākļos saņem piemaksu līdz 20% no viņam noteiktās mēneša darba algas. Konkrēto piemaksas procentuālo apmēru nosaka uzņēmuma vadītājs, ņemot vērā uzņēmuma darba kārtības noteikumos noteiktos piemaksu piešķiršanas nosacījumus.

Darbinieku atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 25% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Konkrēto prēmijas apmēru darbiniekam nosaka uzņēmuma vadītājs, ņemot vērā uzņēmuma darba kārtības noteikumos noteiktos prēmēšanas kritērijus.

Noteikts, ka noteikumu izpilde finansējama uzņēmuma budžetā attiecīgajam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts paredz: lai izlīdzinātu ienākuma nodokļa režīmu dividendēm, ko saņem Latvijas rezidenti — fiziskās personas, atbrīvot no aplikšanas ar ienākuma nodokli arī tās dividendes, kas saņemtas no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Minēto dividenžu neaplikšana ar ienākuma nodokli nodrošinās Eiropas Savienības līguma prasību ievērošanu attiecībā uz brīvu kapitāla kustību.

Likumprojekts paredz kārtību, kādā nosaka apliekamo ienākumu un kā ienākuma nodokli maksā individuālie komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību biedri.

Papildinājums likuma 13.pantā noregulē neapliekamā minimuma piemērošanu pensijām, ko Latvijā dzīvojošie pensionāri saņem no citām valstīm un pensijām, kuru saņēmēji no Latvijas ir pārcēlušies uz dzīvi citās valstīs.

Likumprojekts paredz precizēt ienākumu veidus, no kuriem nerezidentiem — fiziskajām personām Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tiek paplašināts ienākumu veidu uzskaitījums, no kuriem ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī (ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas; ienākums no Latvijā reģistrētām līgumsabiedrībām). Tiek paredzēts, ka nodokli no nerezidentu ienākuma būs jāietur arī fiziskajām personām — rezidentiem, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nostādot šīs personas vienādā situācijā ar uzņēmējsabiedrībām un reizē novēršot nodokļa nemaksāšanas iespējas no nerezidentu ienākuma, kā starpniekus izmantojot saimnieciskās darbības veicējus.

Akceptēti “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam”.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Iepakojuma likuma 18.panta pirmajā un sestajā daļā doto deleģējumu, kurā noteikti iepakojuma veidi, kuriem piemēro depozīta sistēmu, depozīta sistēmas veidošanas un piemērošanas kritēriji un kārtība, depozīta maksas apmērs un atmaksāšanas kārtība, depozīta sistēmā iekļautā iepakojuma uzskaites kārtība, pārskatu sistēma un aprites kontroles kārtība.

Noteikumu mērķis ir veicināt iepakojuma atkārtotu lietošanu, vienlaikus samazinot atkritumu daudzumu, kas rodas, izlietojot iepakojumu. No vienas puses, ražotājam tiks palielinātas iespēja saņemt atpakaļ savu īpašumu (piemēram, stikla pudeles, plastmasas kastes), ietaupīt resursus, tādējādi dodot iespēju ieguldīt attīstībā, kas kopsummā veicinās arī tautsaimniecības attīstību. No otras puses, iedzīvotājiem palielināsies iespējas nodot atpakaļ izlietoto stikla pudeli, kuru varēs lietot vēlreiz, un saņemt atpakaļ par to samaksāto naudas summu. Šīs iespējas būs vienādas visiem patērētājiem visos reģionos — tātad būs sakoptāka vide, kas veicinās cilvēku dzīves telpas uzlabošanu.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem”.

Noteikts, ka Valsts policija apsargā Augstāko tiesu, Ārlietu ministriju, Ministru kabinetu, Tieslietu ministriju — Rīgā, Brīvības bulvārī 36; Ģenerālprokuratūru — Rīgā, Kalpaka bulvārī 6; Iekšlietu ministriju — Rīgā, Raiņa bulvārī 6; Iekšlietu ministrijas Informācijas centru — Rīgā, Bruņinieku ielā 72b; Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldi — Rīgā, Stabu ielā 89; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi — Rīgā, Raiņa bulvārī 5; Rīgas apgabaltiesu — Rīgā, Brīvības bulvārī 34, Abrenes ielā 3; Valsts kontroli — Rīgā, K.Valdemāra ielā 26; Valsts policiju — Rīgā, Brīvības ielā 61; Valsts policijas Ekspertīžu centru — Rīgā, Bruņinieku ielā 72a; Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību — Rīgā, Raiņa bulvārī 7; Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka rezidenci — Rīgā, Torņa ielā 4, 2.b korpuss; Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulātu — Daugavpilī, 18.novembra ielā 44; Baltkrievijas Republikas vēstniecību un konsulātu — Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 12; Izraēlas Valsts vēstniecību — Rīgā, Elizabetes ielā 2, 3.stāvā; Izraēlas Valsts vēstnieka rezidenci — Rīgā, Vīlandes ielā 10; Krievijas Federācijas vēstniecību un konsulātu — Rīgā, Antonijas ielā 2, 3; Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātu — Daugavpilī, Krāslavas ielā 46; Krievijas Federācijas vēstnieka rezidenci — Jūrmalā, Bulduru prospektā 35; Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātu — Liepājā, Liepu ielā 23; Latvijas Republikas vēstniecību Krievijas Federācijā — Krievijas Federācijā, Maskavā, Čapligina ielā 3; Latvijas Republikas ģenerālkonsulātu — Krievijas Federācijā, Sanktpēterburgā, Vasīlija salā, 10.līnijā 11; Lietuvas Republikas vēstniecību — Rīgā, Rūpniecības ielā 24; Ukrainas vēstniecību un konsulātu — Rīgā, Kalpaka bulvārī 3, Elizabetes ielā 2b; bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Psihiatrijas centrs” — Rīgā, Laktas ielā 6; bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “RAPA” — Salaspilī, Miera ielā 31; Rīgas ebreju reliģisko draudzi — Rīgā, Peitavas ielā 6/8; valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” — Rīgā, Zaķusalas krastmalā 3; bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Valsts informācijas tīkla aģentūra” — Rīgā, K.Valdemāra ielā 110; Radio un televīzijas torni — Rīgā, Zaķusalas krastmalā 1; valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” — Rīgā, Doma laukumā 8; Satversmes tiesu — Rīgā, J.Alunāna ielā 1.

Noteikts, ka pārējo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību ēku apsardzi nodrošina, ievērojot patrulēšanas režīmu.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 194 pilsonības pretendenti, t.sk., 25 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti valsts budžeta projekta izdevumi 2004.gadam, kas nosaka, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu izdevumi tiek samazināti par 6,46%.

Samazinājums netiek veikts programmām “Sociālā apdrošināšana”, “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, Saeimai, Kultūras ministrijai, Tieslietu ministrijas apakšprogrammai “Darbinieku prasījumu garantiju fonds”, ārvalstu finansējumam, tam paredzētajam līdzfinansējumam, pārējām saistībām un pašvaldību mērķdotācijām un dotācijām, un ministriju izglītības programmu (vispārējā, profesionālā, augstākā izglītība, zinātne, sports) izdevumiem, kuri finansēti no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem”.

Savukārt Ģenerālprokuratūrai izdevumi samazināti par 4,91%. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) samazināts līdz 15%, līdzšinējo 19% vietā.

Tādējādi 2004. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lēmums paredz noteikt, ka 2004.gada valsts budžeta prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Prioritāte “Integrācija ES” tiek finansēta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu noteikto izdevumu ietvaros, izņemot izdevumus ES fondu līdzfinansēšanai un administrēšanai, kas indikatīvi noteikti 50 miljonu latu apmērā.

Savukārt prioritāte “Integrācija NATO” tiek finansēta 2% apmērā no IKP.

Citu prioritāšu finansēšana tiek plānota tikai ministrijām noteikto valsts budžeta izdevumu robežās, izņemot, ja ministrijas ierosina Ministru kabinetam konkrētus priekšlikumus finansējuma pārdalei starp institūcijām vai budžeta programmām, pievienojot pamatojumu.

2004.gada valsts budžetā speciālā budžeta statusu saglabā tikai valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Pārējie līdzšinējie speciālie budžeti tiek iekļauti pamatbudžetā. Finansējuma apjoms pamatbudžetā tiek plānots 2003.gada plānoto ieņēmumu līmenī no valsts budžeta līdzekļiem.

Turpmākajos gados pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu finansējuma apjoms tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā. Nozares ministra kompetencē ir noteikt līdzekļu sadalījumu, un lēmuma pieņemšanas kārtību.

Ministrijām, kuru padotībā ir speciālie budžeti, noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par valsts pamatbudžetā iekļauto speciālo budžetu līdzekļu pārvaldīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību.

Ministrijām sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt un līdz šā gada 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu atteikšanos no speciālajiem budžetiem.

Kultūras ministrijai, Vides ministrijai, Satiksmes ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un līdz šā gada 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā grozījumus atbilstošajos likumos, kas nosaka, ka Kultūrkapitāla fonda, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts autoceļa fonda un programmas “Augstas klases sasniegumi sportā” finansējums tiek noteikts ne mazāks kā iepriekšējā budžeta gadā.

Turpmāk normatīvo aktu un politikas dokumentu projektus, kuriem nepieciešams papildu finansējums, var iesniegt Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabinetā tikai tad, ja ir norādīti konkrēti papildu finansēšanas avoti.

Pieņemtais lēmums nosaka, ka ministrijas, iesniedzot normatīvo aktu projektus, kuru īstenošanai nepieciešams veikt budžeta līdzekļu pārdali starp šīs ministrijas budžeta programmām, vienlaikus norāda konkrētās programmas (apakšprogrammas, pasākumus) līdzekļu pārdalei.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 8.augustam budžeta pieprasījumus iesniegt Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā atbilstoši šā protokola 1.punktā apstiprinātajam ministriju un citu centrālo valsts iestāžu izdevumu apjomam.

Ministrijām līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kuru īstenošanai nav paredzēts valsts budžeta finansējums.

Apstiprinātas valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijas pamatnostādnes.

Šīs stratēģijas mērķi ir nodrošināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā, paātrināt zemes privatizāciju (reformu), kā arī veicināt dzīvojamo māju privatizāciju un pabeigt lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizāciju.

Pieņemtais lēmums paredz noteikt dzīvokļa privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas termiņu līdz 2005.gada 31.decembrim; grozīt zemes pastāvīgā lietotāja statusu; noteikt valsts institūciju, kas apkopo un publisko informāciju par brīvajām valsts zemēm; noteikt, ka zemes pastāvīgie lietotāji valstij vai pašvaldībai piekrītoša zemesgabala izpirkšanas ierosinājumus var iesniegt 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo zemes reformas likumu grozījumu stāšanās spēkā.

Tāpat šīs pamatnostādnes paredz noteikt zemes privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājumu iesniegšanas beigu termiņu 12 mēnešu laikā pēc attiecīgu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā; pēc noteiktā termiņa valstij piekrītošā privatizācijai (izpirkšanai) nepieprasītā un noteiktā kārtībā neprivatizētā (neizpirktā) lauku apvidus zeme tiek reģistrēta uz pašvaldības vārda (izņemot valsts institūciju valdījumā esošo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi), bet valstij piekrītošā zeme pilsētās, kas zemes reformas laikā ir nodota pašvaldību rīcībā, tiek reģistrēta uz valsts vārda. Valstij un pašvaldībai piederošo zemi pēc noteiktā termiņa pārdod par naudu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā (izņemot privatizācijai (atsavināšanai) par sertifikātiem pieprasīto zemi); noteikt vienādu pirkšanas cenas noteikšanas kārtību gan zemes privatizācijai, gan atsavināšanai; noteikt, ka valstij vai pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemi (izņemot zemes reformas likumos noteiktā kārtībā izpērkamo zemi) privatizē (atsavina) tikai par naudu; zemi, kas ietilpst valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā, pārdot tikai par naudu; grozīt sertifikātu izmantošanas termiņu, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie sertifikāti; noteikt privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas un papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanas kontos beigu termiņu līdz 2003.gada 31.decembrim (pēc šī termiņa kontos var ieskaitīt pēc 2002.gada 31.decembra par politiskām represijām un īpašuma kompensācijai piešķirtos sertifikātus); noteikt beigu termiņu (2003.gada 31.decembri) pieteikumu un prasību iesniegšanai tiesā un citās valsts institūcijās kompensācijas un citu sertifikātu piešķiršanai; lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļas privatizēt, tās pārdodot par naudu.

Atbildīgā institūcija par pieņemtā dokumenta “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģijas (pamatnostādņu)” īstenošanu ir Ekonomikas ministrija.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments