Ministru kabineta noteikumi Nr. 117

Rīgā 1994. gada 14. jūnijā (prot. Nr. 31 10. §)

Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām

Izdoti saskaņā ar likuma «Par 1925. gada 1. aprīļa likuma
«Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 14. panta 3. punktu

I. Vispārīgie noteikumi
NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

Elektroniskais kases aparāts — šo noteikumu ietvaros nodokļu un citu maksājumu reģistrācijas elektroniskā ierīce.

Elektroniskā sistēma — iekārta, kas ar datoru, elektronisko kases aparātu vai citu elektronisko ierīču palīdzību nodrošina nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

Ekspertīze — pārbaude, ko veic visām nodokļu un citu maksājumu reģistrācijas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām par to atbilstību šo noteikumu prasībām.

Tehniskā pase — dokuments, kurā uzrāda elektroniskās ierīces vai elektroniskās sistēmas tehniskos rādītājus, ziņas par veiktajiem remontiem un citas ziņas saskaņā ar tehniskās pases vienoto paraugu un ko servisdienests izsniedz katram elektroniskās ierīces vai elektroniskās sistēmas lietotājam, uzstādot ierīci vai sistēmu.

Nedzēšamā elektroniskā atmiņa (Grand Total) — elektroniskā ierīce vai elektroniskās sistēmas elektroniskais bloks, kas pieaugošā kārtībā reģistrē par realizētajām precēm, izpildītajiem darbiem, veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem saņemtās naudas summu, kura nav izdzēšama bez servisdienesta spiedoga sabojāšanas vai programmas dzēšanas.

Fiskālā atmiņa (Black box) — nedzēšamā elektroniskā atmiņa (Grand Total), kuru nevar izdzēst ne ar kādiem citiem paņēmieniem, kā tikai mehāniski iznīcinot elektroniskās atmiņas bloku.

Čeks — darījumu apliecinošs dokuments, ko izdrukā elektroniskā ierīce vai elektroniskā sistēma un ko izsniedz klientam.

Audita (kontroles) lente — čeka dublikāts, kas paliek elektroniskajā ierīcē vai elektroniskajā sistēmā.

Dienas finansiālais pārskats — dokuments, ko izdrukā darbadienas beigās un kas satur visus šajos noteikumos paredzētos rekvizītus.

Elektronisko kases aparātu realizācija — to pārdošana, nomāšana vai nodošana uz citiem noteikumiem citiem lietotājiem.

Servisdienests — dienests, kas veic nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un sistēmu pirmstirdzniecības sagatavošanu, programmēšanu, šo ierīču un sistēmu visu veidu remontu un tehnisko apkopi.

 

1. Samaksa, kas saņemta skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta kartēm vai kredītkartēm par precēm, izpildītajiem darbiem, veiktajiem darījumiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, reģistrējama elektroniskajās ierīcēs vai elektroniskajās sistēmās un klientam izsniedzams darījumu apliecinošs dokuments (tālāk tekstā — «čeks»).

2. Kārtību, kādā ieviešamas valstī nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un elektroniskās sistēmas (tālāk tekstā — «elektroniskie kases aparāti»), nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

3. Ministru kabinets pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikuma izveido Valdības komisiju elektronisko kases aparātu un elektronisko sistēmu ieviešanai valstī. Minēto komisiju vada valsts ieņēmumu valsts ministrs.

II. Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi un funkcijas elektronisko kases aparātu ieviešanai valstī

4. Valsts ieņēmumu dienests:

4.1. nosaka uzņēmējdarbības veidus, kuros nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju atļauts veikt, neizmantojot elektroniskos kases aparātus;

4.2. nosaka konkrētu elektronisko kases aparātu modeļu un modifikāciju izmantošanas iespējas atsevišķos uzņēmējdarbības veidos;

4.3. reglamentē elektronisko kases aparātu modeļu un modifikāciju ieviešanu valstī;

4.4. apstiprina elektronisko kases aparātu ekspertīzes noteikumus;

4.5. pilnvaro kompetentas iestādes un uzņēmumus veikt elektronisko kases aparātu ekspertīzi;

4.6. izvērtē ekspertīzes rezultātus un pieņem lēmumu par attiecīgā elektroniskā kases aparāta modeļa un modifikācijas atbilstību šo noteikumu prasībām;

4.7. apstiprina elektronisko kases aparātu tehniskās un uzskaites dokumentācijas reģistrācijas un noformēšanas kārtību;

4.8. apstiprina elektronisko kases aparātu tehniskās pases vienotu paraugu;

4.9. apstiprina kārtību, kādā veicama ar elektroniskajiem kases aparātiem reģistrēto nodokļu un citu maksājumu uzskaites dokumentācijas kārtošana;

4.10. apstiprina ar elektroniskajiem kases aparātiem reģistrēto nodokļu un citu maksājumu dokumentācijas paraugus;

4.11. apstiprina kārtību, kādā reģistrējama samaksa, kas elektronisko kases aparātu remonta laikā saņemta skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta kartēm vai kredītkartēm;

4.12. apstiprina elektronisko kases aparātu lietošanas noteikumus;

4.13. apstiprina elektronisko kases aparātu apkalpotāju (kasieru un pārdevēju) obligātā apmācības kursa programmu;

4.14. uzskaita uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar elektronisko kases aparātu realizāciju valstī;

4.15. apstiprina elektronisko kases aparātu servisdienestu atestācijas kārtību, veic servisdienestu atestāciju, apstiprina un reģistrē servisdienestu spiedogus;

4.16. apstiprina elektronisko kases aparātu realizētāju, servisdienestu un elektronisko kases aparātu pircēju līgumattiecību paraugnoteikumus;

4.17. pieaicina speciālistus atsevišķu jautājumu risināšanai;

4.18. dod skaidrojumu nodokļu un citu maksājumu reģistrācijas un uzskaites jautājumos.

5. Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumi šo noteikumu 4. punktā minētajos jautājumos ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā.

III. Elektroniskajiem kases aparātiem izvirzītās obligātās prasības

6. Elektroniskajiem kases aparātiem ir jābūt aprīkotiem:

6.1. ar diviem displejiem: viens kasierim, otrs — pircējam. Otrajam displejam jābūt grozāmam un labi saskatāmam pircējam;

6.2. ar audita (kontroles) lenti un tās uztīšanas mehānismu;

6.3. ar čeku lenti;

6.4. elektroniskajam kases aparātam jābūt aizzīmogotam ar spiedogu.

7. Kases aparāta konstrukcijai jānodrošina iespēja:

7.1. ieprogrammēt vismaz divas nodokļu likmes;

7.2. izdrukāt dienas finansiālo pārskatu, kurā norādīts:

7.2.1. pārskata numurs, datums un izdrukas laiks;

7.2.2. par realizētajām precēm, izpildītajiem darbiem, veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem saņemtās naudas kopsumma;

7.2.3. saņemtās naudas kopsummas sadalījums pa elektroniskā kases aparāta nodaļām (departamentiem);

7.2.4. saņemtās naudas kopsummas sadalījums atkarībā no piemērotajām nodokļa likmēm;

7.2.5. aprēķinātās apgrozījuma nodokļa summas sadalījums atkarībā no piemērotajām nodokļa likmēm;

7.2.6. bezpreču operācijās saņemtā nauda (maiņas nauda u.c);

7.2.7. saņemtie maksājumi atbilstoši banku čekiem, debeta kartēm un kredītkartēm;

7.2.8. izņemtā nauda (inkasācija u. c.);

7.2.9. par anulētiem darījumiem saņemtā nauda;

7.2.10. nedzēšamajā elektroniskajā atmiņā (Grand Total) ierakstīta saņemtās naudas kopsumma pieaugošā kārtībā;

7.3. izdrukāt čeku, kurā norādīts:

7.3.1. uzņēmuma nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

7.3.2. datums un čeka izdrukas laiks;

7.3.3. kases aparāta nodaļas (departamenta) numurs;

7.3.4. realizētās preces, izpildītā darba, veiktā darījuma vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, apjoms un cena (izcenojums);

7.3.5. samaksātā naudas kopsumma, tajā skaitā summa ar apgrozījuma nodokli un summa bez apgrozījuma nodokļa;

7.3.6. apgrozījuma nodokļa kopsumma;

7.3.7. no klienta saņemtā naudas summa;

7.3.8. klientam izdotā naudas summa;

7.4. dienas pārskatā un čekā var būt ietverti arī citi uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nepieciešamie rekvizīti.

8. Elektroniskajam kases aparātam, kas pieslēgts elektrotīklam, jādarbojas, pastāvot spriegumam 220 V (±10%), frekvencei 50 Hz un telpas temperatūrai no —10° C līdz  +40° C.

9. Elektroniskajam kases aparātam jābūt nedzēšamai elektroniskajai atmiņai (Grand Total), kuras ietilpība nodrošina ne mazāk kā trīs kalendāra gadu informācijas uzkrāšanu un uzglabāšanu.

10. Gadījumā, ja elektroniskais kases aparāts tiek atvienots no elektrotīkla, ir jābūt garantijai, ka nedzēšamajā elektroniskajā atmiņā esošā informācija tiks saglabāta ne mazāk kā 30 dienas.

IV. Elektronisko kases aparātu realizācija, ekspluatācija (izmantošana), tehniskā apkope un remonts

11. Latvijas Republikā ir atļauts realizēt tikai tos elektronisko kases aparātu modeļus un modifikācijas, kas izvērtēti ekspertīzē un atzīti par atbilstošiem šo noteikumu obligātajām prasībām.

12. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas veic uzņēmējdarbību, nodarbojoties ar elektronisko kases aparātu realizāciju valstī, tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā.

13. Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar elektronisko kases aparātu realizāciju valstī, garantē realizēto elektronisko kases aparātu modeļu un modifikāciju parametru pilnīgu atbilstību šo noteikumu obligātajām prasībām.

14. Elektroniskā kases aparāta lietotājs (īpašnieks) nodrošina visas samaksas, kas saņemtas skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta kartēm vai kredītkartēm, reģistrāciju elektroniskajā kases aparātā un čeka izsniegšanu klientam līdz ar pirkumu (darījumu vai pakalpojumu).

15. Elektroniskā kases aparāta lietotājs (īpašnieks) nodrošina atbilstoši prasībām noformētas obligātās tehniskās un uzskaites dokumentācijas esamību elektroniskā kases aparāta uzstādīšanas un izmantošanas vietā.

16. Elektroniskā kases aparāta lietotājs (īpašnieks) nodrošina obligātās uzskaites dokumentācijas regulāru un pilnīgu kārtošanu.

17. Elektroniskā kases aparāta uzstādīšanas un izmantošanas vietā jāatrodas tā tehniskajai pasei. Elektroniskā kases aparāta tehnisko pasi izsniedz apkalpojošais servisdienests.

18. Jauns vai lietots elektroniskais kases aparāts, kas iegādāts no Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēta kases aparāta realizētāja, pirms uzstādīšanas un izmantošanas nododams ekspertīzei. Apkalpojošajam servisdienestam aizliegts izsniegt jaunu tehnisko pasi bez pozitīva ekspertīzes slēdziena.

19. Elektroniskais kases aparāts nododams remontā vai citam lietotājam (īpašniekam) kopā ar šī elektroniskā kases aparāta tehnisko pasi.

20. Elektroniskā kases aparāta uzstādīšana, tehniskā apkope un remonts atļauts tikai tiem servisdienestiem, kas saņēmuši licenci attiecīgās uzņēmējdarbības veikšanai.

21. Uz elektroniskā kases aparāta jābūt tā servisdienesta nosaukumam, adresei un tālruņa numuram, kurš veic tehnisko apkopi un remontu.

22. Elektronisko kases aparātu aizzīmogo ar tā servisdienesta spiedogu, kurš veic attiecīgā elektroniskā kases aparāta tehnisko apkopi un remontu.

23. Aizliegts izmantot elektronisko kases aparātu, kas nav aizzīmogots ar apkalpojošā servisdienesta spiedogu vai kuram servisdienesta spiedogs ir sabojāts.

24. Elektronisko kases aparātu atļauts atvērt tikai apkalpojošā servisdienesta pārstāvim.

25. Aizliegts strādāt ar elektronisko kases aparātu personām, kuras nav apguvušas obligāto apmācības kursu.

26. Aizliegts izmantot elektronisko kases aparātu, ja tas ir bojāts, tam ir atslēgta kontrollente vai kontrollentē netiek fiksēti visi šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētie rekvizīti.

27. Par konstatētajiem elektroniskā kases aparāta bojājumiem lietotājs (īpašnieks) nekavējoties paziņo servisdienestam, kam jāveic elektroniskā kases aparāta tehniskā apkope un remonts. Paziņojuma nodošanas datumu un laiku reģistrē elektroniskā kases aparāta žurnālā.

28. Servisdienests, kas veic elektroniskā aparāta tehnisko apkopi un remontu, 72 stundu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža nodrošina sava pārstāvja ierašanos.

29. Servisdienesta pārstāvis izdara atzīmi elektroniskā kases aparāta pasē par veikto tehnisko apkopi vai remontu un norāda tehniskās apkopes vai remonta datumu un laiku.

30. Servisdienesta pienākums ir ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par elektroniskā kases aparāta konstrukcijā un programmā izdarītajām nelikumīgajām izmaiņām.

31. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs aizliegt realizēt vai izmantot elektronisko kases aparātu modeļus un modifikācijas, kuru ekspluatācijas procesā atklātas konstrukcijas vai citas nepilnības, kas var tikt ļaunprātīgi izmantotas nodokļu un citu maksājumu nepilnīgai reģistrācijai.

V. Uzraudzība un kontrole

32. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli nodrošina un koordinē Valsts ieņēmumu dienests.

33. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības un kontroles jomā nosaka likums «Par Valsts ieņēmumu dienestu».

34. Valsts ieņēmumu dienesta atsevišķo struktūrvienību un amatpersonu kompetenci šo noteikumu ievērošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nosaka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks.

35. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, ja nepieciešams, ir tiesīgas uzraudzības un kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.

36. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumos savas kompetences ietvaros ir tiesīgas veikt Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas amatpersonas.

37. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli banku iestādēs un valūtas pirkšanas un pārdošanas punktos savas kompetences ietvaros ir tiesīgas veikt Latvijas Bankas amatpersonas.

38. Kases aparāta lietotājs (īpašnieks) nodrošina iespēju šajos noteikumos minēto institūciju amatpersonām netraucēti veikt uzraudzību un kontroli.

VI. Atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem

39. Fizisko personu un amatpersonu atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas kriminālkodeksā.

40. Par elektroniskā kases aparāta konstrukcijā izdarītajām izmaiņām vai citādu rīcību, ko ir veicis kases aparāta lietotājs (īpašnieks) vai cita persona un kas radījusi iespēju slēpt vai nepilnīgi reģistrēt nodokļus vai citus maksājumus, elektroniskā kases aparāta lietotājs (īpašnieks) atbild saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un Latvijas kriminālkodeksu.

41. Par elektroniskā kases aparāta konstrukcijā izdarītajām izmaiņām vai citādu rīcību, ko veicis servisdienesta meistars un kas radījusi iespēju slēpt vai nepilnīgi reģistrēt nodokļus vai citus maksājumus, servisdienesta meistars ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, un viņam tiek anulēta licence bez tiesībām to atjaunot divu gadu laikā.

42. Pircējam pirkšanas vai darījuma vietā (veikalā, darbnīcā, bankā u. c.) jāsaglabā pirkuma, darījuma vai pakalpojuma saņemšanas vietā izdotais čeks, kurš pēc pirmā pieprasījuma jāuzrāda kontrolierim.

VII. Pārejas jautājumi

43. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1994. gada 1. jūliju.

44. Stacionārās vietās (telpās), kur fiziskās personas — individuālā darba veicējas — saskaņā ar saņemto reģistrācijas apliecību vai patentu sniedz sadzīves pakalpojumus, elektroniskie kases aparāti uzstādāmi līdz 1995. gada 1. janvārim.

45. Aptiekās, kurās strādājošo skaits nepārsniedz divus darbiniekus un kurās realizē ar apgrozījuma nodokli neapliekamās preces, elektroniskie kases aparāti uzstādāmi līdz 1995. gada 1. janvārim.

46. Elektroniskajiem kases aparātiem, kurus izmanto pasažieru autobusos, taksometros, dzelzceļa vagonos, autostacijās un dzelzceļa stacijās, obligātās prasības un ieviešanas termiņus nosaka Valsts ieņēmumu dienests pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

47. Ar 1994. gada 1. augustu aizliegts elektronisko kases aparātu tirgotājiem realizēt elektroniskos kases aparātus, kuri nenodrošina uz čekiem virsrakstu izdruku valsts valodā.

48. Līdz 1995. gada 1. janvārim visiem elektronisko kases aparātu lietotājiem jānodrošina čeku izdrukas virsraksts valsts valodā.

49. Līdz 1995. gada 1. janvārim drīkst realizēt elektronisko kases aparātu modeļus un modifikācijas, kuri līdz šo noteikumu pieņemšanai izgājuši ekspertīzi, bet neatbilst šo noteikumu 7.3. apakšpunktā izvirzītajām prasībām.

50. Elektronisko kases aparātu lietotāji, kas līdz 1995. gada 1. janvārim iegādājušies lietošanai atļauto modeļu un modifikāciju elektroniskos kases aparātus, ir tiesīgi arī turpmāk tos izmantot.

51. Valdības komisijai elektronisko kases aparātu un elektronisko sistēmu ieviešanai valstī kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu trīs mēnešu laikā no šo noteikumu parakstīšanas izstrādāt un valsts ieņēmumu valsts ministram apstiprināt šo noteikumu 4. punktā paredzētās dokumentācijas paraugus un noteikumus.

Līdz attiecīgās dokumentācijas paraugu, noteikumu un kārtības apstiprināšanai paliek spēkā esošā dokumentācija, noteikumi un kārtība.

52. Atzīt par spēku zaudējušiem:

52.1. Ministru Padomes 1992. gada 7. jūlija lēmumu Nr. 261 «Par elektronisko kases aparātu ieviešanu republikas mazumtirdzniecības, sadzīves pakalpojumu, valūtas maiņas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos» (Ziņotājs, 1992,36);

52.2. Ministru Padomes 1992. gada 12. oktobra lēmumu Nr. 421 «Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 7. jūlija lēmumā Nr. 261» (Ziņotājs, 1992, 49);

52.3. Ministru Padomes 1992. gada 18. decembra lēmumu Nr. 536 «Par pakāpenisku pāreju uz elektronisko kases aparātu lietošanu» (Ziņotājs, 1993, 8).

53. Grozīt Ministru kabineta 1994. gada 11. janvāra rīkojuma Nr. 21-r «Par nodokļu un citu maksājumu elektroniskajām iekārtām» 1. punktu, svītrot tajā vārdus «J. Naglis — Latvijas kopdarbības centrālās savienības «Turība» komercpārvaldes priekšnieks» un aizstāt tos ar šāda satura tekstu: «Z. Nelsone — Latvijas kopdarbības centrālās savienības «Turība» tirdzniecības organizācijas nodaļas vadītāja».

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs O. KEHRIS