Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 12. aprīļa likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.1995., Nr. 63 (346) https://vestnesis.lv/ta/id/77481

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Triju Zvaigžņu Ordeņa domes paziņojums. Precizējot iepriekš publicēto

Vēl šajā numurā

25.04.1995., Nr. 63 (346)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 12.04.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības

 

1. pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, arī terminētā prombūtnē esošie (mācības, darba līgums, soda izciešana u. tml.) bijušās PSRS pilsoņi, kuri pirms 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, kā arī šo personu nepilngadīgie bērni, ja viņi nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi.

(2) To personu tiesisko statusu, kuras ir ieceļojušas Latvijas Republikā pēc 1992. gada 1. jūlija, nosaka likums «Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā».

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras pēc 1992. gada 28. janvāra atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī pastāvīgi nedzīvoja Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2. punktā norādīto personu laulātajiem un kopā ar viņiem dzīvojošajiem ģimenes locekļiem- bērniem un citiem apgādājamajiem, ja šis personas ieradušās Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu neatkarīgi no tā, kad tās ieradušās Latvijā.

2. pants. Šā likuma subjekta tiesības un pienākumi

(1) Šā likuma subjekta ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi ir noteikti konstitucionālā likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» 3. nodaļā.

(2) Līdztekus minētajā likumā noteiktajām tiesībām šā likuma subjektam ir arī tiesības:

1) brīvi izvēlēties dzīvesvietu Latvijā, brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā, ja tas likumā noteiktajā kārtībā saglabā Latvijā pastāvīgu dzīvesvietu;

2) likumā noteiktajā kārtībā uzņemt pie sevis no ārvalsts laulāto un viņu apgādībā esošos bērnus un vecākus;

3) netikt izraidītam no Latvijas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek uz likumā noteiktajiem pamatiem un likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu; izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana nav pieļaujama;

4) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

5) saņemt tiesvedībā tulka palīdzību; sazinoties valsts varu un pārvaldi realizējošajās institūcijās, izmantot valodas izvēles tiesības atbilstoši Valodu likumam.

(3) Valsts varu un valsts pārvaldi realizējošajām institūcijām ir pienākums nodrošināt šajā minēto tiesību ievērošanu un nepieļaut šo tiesību ierobežošanu likumos, noteikumos, instrukcijās, rīkojumos un citos valsts un pašvaldību institūciju izdotajos aktos.

(4) Šajā pantā minētajām tiesībām un brīvībām var noteikt ierobežojumus tikai konstitucionālā likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» 44. pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

3. pants. Nepilsoņa pase

(1) Šā likuma subjekta personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase. Līdz nepilsoņa pases saņemšanai Ministru kabineta noteiktajā termiņā piederību pie šā likuma subjektiem apliecina bijušās PSRS pilsoņa pase ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai cits Latvijas Republikas izdots personas dokuments ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu.

(2) Nepilsoņa pases paraugu apstiprina un tās izsniegšanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets. Nepilsoņa pasē tiek fiksēts Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kods.

(3) Nepilsoņa pases uzrādītājam ir tiesības, ievērojot noteikto kārtību, izbraukt uz ārvalstīm un tiesības bez citu papildu dokumentu uzrādīšanas atgriezties Latvijā.

(4) Nepilsoņa pasi saņem 16 gadu vecumu sasniegušas personas. Ja uz ārzemēm bez vecāku pavadības izbrauc šā likuma subjekts, kas vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nepilsoņa pasi viņam var izsniegt arī agrāk.

(5) Ziņas par nepilngadīgajiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, tiek fiksētas viņu vecāku vai citu likumīgo aizbildņu nepilsoņa pasē.

4. pants. Nepilsoņa pases saņemšana un nodošana

(1) Nepilsoņa pasi saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, uzrādot PSRS pilsoņa pasi ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu vai citu Latvijas Republikas izdotu personas dokumentu ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu un ar savu parakstu apliecinot, ka nepilsoņa pases saņēmējam nav nevienas valsts pilsonības.

(2) Ja šā likuma subjekts bez attaisnojoša iemesla Ministru kabineta noteiktajā termiņā neapmaina bijušās PSRS pilsoņa pasi pret nepilsoņa pasi, tā tiesisko statusu nosaka likums «Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā».

(3) Ja persona, kura saņēmusi nepilsoņa pasi, iegūst kādas valsts pilsonību, tai viena mēneša laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāpaziņo par to un jānodod sava nepilsoņa pase.

5. pants. Nobeiguma noteikumi

(1) Šā likuma 2.—4. pants attiecas arī uz bezvalstniekiem un viņu pēcnācējiem, kuriem nav un nav bijis nevienas valsts pilsonības un kuri pirms 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma) pierakstīti Latvijas teritorijā.

(2) Šā likuma 2. pants attiecas arī uz citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pirms 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa, pierakstīti Latvijas teritorijā un kuri nav Latvijas pilsoņi, izņemot šā likuma 1. panta trešajā daļā minētās personas.

(3) Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku bijušo dzīvokļu ekspluatācijas daļu dzīvojamās telpās, un ziņas par šīm personām saskaņā ar likumu «Par Iedzīvotāju reģistru» tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par Latvijas Republikas likuma «Par Iedzīvotāju reģistru» spēkā stāšanās kārtību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2) un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums «Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18/19).

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 12. aprīlī.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1995. gada 25. aprīlī

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!