Ministru kabineta noteikumi Nr. 106

Rīgā 1995. gada 18. aprīlī (prot. Nr. 20  3. §)

Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu

Izdoti saskaņā ar likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 4. panta otro daļu

1. Ārvalstu uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, fizisko personu un citu personu (tālāk tekstā — «nerezidents») pastāvīgo pārstāvniecību apliekamais ienākums ir nosakāms saskaņā ar likumu «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» (Latvijas Vēstnesis, 1995, 32) un šiem noteikumiem.

2. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības (tālāk tekstā — «pastāvīgā pārstāvniecība») apliekamais ienākums jānosaka tāpat, kā tas tiktu noteikts, ja šī pārstāvniecība būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību, strādā vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas neatkarīgi no nerezidenta.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, tās peļņu palielina:

3.1. par pārdoto preču (produkcijas, pakalpojumu) cenu starpību, kas rodas, pārdodot nerezidentam, kuru pārstāv pastāvīgā pārstāvniecība, preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kuras ir zemākas par tirgus cenām, un šo preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenām;

3.2. par iepirkto preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību, kas rodas, pērkot no nerezidenta, kuru pārstāv pastāvīgā pārstāvniecība, preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kuras ir augstākas par tirgus cenām, un šo preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenām;

3.3. par starpību starp darījuma vērtību un tā tirgus vērtību, ja nerezidents un tā pastāvīgā pārstāvniecība veic cita veida darījumus.

4. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, tās peļņu nedrīkst samazināt par šādiem maksājumiem, ko šī pārstāvniecība izmaksā nerezidentam, kuru tā pārstāv:

4.1. par autoratlīdzību, intelektuālo īpašumu, tiesībām izmantot patentus, intelektuālā īpašuma izmantošanu, tirdzniecības zīmju izmantošanu vai citām līdzīgām tiesībām;

4.2. par jebkādu speciālu pakalpojumu sniegšanu (vadības, konsultatīvie un tehniskās palīdzības pakalpojumi);

4.3. par nomas maksājumiem;

4.4. par procentu maksājumiem (izņemot šo noteikumu 8. punktā minētos gadījumus).

5. Ja nerezidents iegādājas intelektuālo īpašumu, tehnoloģijas, licences, patentus, tirdzniecības zīmes vai cita veida intelektuālo īpašumu, ko šī nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmanto uzņēmējdarbībai Latvijas Republikā, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu ir atļauts samazināt par šī intelektuālā īpašuma, tehnoloģiju, licenču, patentu, tirdzniecības zīmju vai cita veida intelektuālā īpašuma iegādes izdevumu daļu, kas ir proporcionāla pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumu attiecībai pret nerezidenta vispasaules ieņēmumiem. Tomēr šis samazinājums ir atļauts tikai tad, ja intelektuālo īpašumu, tehnoloģijas, licences, patentus, tirdzniecības zīmes vai cita veida intelektuālo īpašumu pastāvīgā pārstāvniecība tiešām ir izmantojusi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijas Republikā attiecīgajā taksācijas gadā. Samazinot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu šajā punktā noteiktajā kārtībā, samazinājuma summa ir jāuzskata par samaksu, kas nerezidentam izmaksājama par intelektuālo īpašumu, un no tās jāietur nodoklis atbilstīgi likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 3. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktajām likmēm.

6. Ja nerezidents aizņemas naudas līdzekļus, kurus uzņēmējdarbībai Latvijas Republikā izmanto šī nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, ir atļauts pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazināt par procentu maksājumu daļu, kurus nerezidents maksā par aizņēmumu un kura ir proporcionāla pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumu attiecībai pret nerezidenta vispasaules ieņēmumiem. Tomēr šis samazinājums ir atļauts tikai tad, ja aizņemtos naudas līdzekļus pastāvīgā pārstāvniecība tiešām ir izmantojusi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijas Republikā attiecīgajā taksācijas gadā. Samazinot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu šajā punktā noteiktajā kārtībā, samazinājuma summa ir jāuzskata par procentu izmaksu starp saistītiem uzņēmumiem un no tās jāietur nodoklis atbilstīgi likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 3. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktajām likmēm.

7. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu ir atļauts samazināt par nerezidenta centrālo administratīvo izdevumu daļu, kas proporcionāla pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumu attiecībai pret nerezidenta vispasaules ieņēmumiem. Tomēr šis samazinājums ir atļauts tikai tad, ja centrālie administratīvie izdevumi tiešām ir attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības veikto uzņēmējdarbību Latvijas Republikā attiecīgajā taksācijas gadā. Samazinot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu šajā punktā noteiktajā kārtībā, samazinājuma summa ir jāuzskata par atlīdzību, ko izmaksā nerezidentam par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, un no tās jāietur nodoklis atbilstīgi likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 3. panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktajām likmēm. Šo noteikumu izpratnē «centrālie administratīvie izdevumi» ir izdevumi, kas nepieciešami nerezidenta, tā kontrolēto uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību vispārējas vadības, kontroles un koordinācijas nodrošināšanai.

8. Nosakot nerezidenta — bankas — pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu:

8.1. pastāvīgās pārstāvniecības peļņa ir jāpalielina par procentu maksājumiem, kurus pastāvīgā pārstāvniecība saņem (vai kuri tai būtu jāsaņem) par kredītiem, ko pastāvīgā pārstāvniecība izsniegusi nerezidentam, kuru tās pārstāv, vai citai šī nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai;

8.2. ja nerezidents — banka — aizdod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai naudas līdzekļus, aprēķinot apliekamo ienākumu, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu ir atļauts samazināt par summu, kas vienāda ar procentu maksājumiem par šiem naudas līdzekļiem, piemērojot likmi, kura vienāda ar Londonas starpbanku piedāvājumu (LIBOR) likmi procentu samaksas dienā un kurai pieskaitīti 3 procenti. Šī likme piemērojama neatkarīgi no tā, par kādu likmi ir vienojušies nerezidents (banka) un tā pastāvīgā pārstāvniecība;

8.3. ja šo noteikumu 8.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā tiek samazināta pastāvīgās pārstāvniecības peļņa, summa, par kādu tiek samazināta peļņa, ir jāuzskata par procentu maksājumu starp saistītiem uzņēmumiem un attiecīgi jāietur nodoklis atbilstīgi likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 3. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktajai likmei (5%).

9. Ja nerezidents ir veicis vai veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā un attiecīgās uzņēmējdarbības veids saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» (Latvijas Vēstnesis, 1995, 26) 14. pantu ir uzskatāms par šī nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību, kura ir jāreģistrē vai ir bijusi jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, un nerezidents likumā noteiktajā kārtībā Uzņēmumu reģistrā nav reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību, par pastāvīgas pārstāvniecības apliekamo ienākumu tiek uzskatīti visi ieņēmumi, ko nerezidents guvis, izmantojot nereģistrēto pastāvīgo pārstāvniecību (ieskaitot ienākumus, kuri attiecināmi uz šo pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 3. panta trešo daļu).

Ja nodokli nav iespējams iekasēt no nerezidenta (pastāvīgās pārstāvniecības), nodoklis ir jāmaksā tam Latvijas Republikas rezidentam (pastāvīgajai pārstāvniecībai), no kura attiecīgais nerezidents ir guvis ieņēmumus. Šajā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāietur atbilstīgi 25% likmei.

10. Pastāvīgās pārstāvniecības peļņa nav jāpalielina par tās rīcībā nodotā īpašuma vērtību, ja šo īpašumu nodod nerezidents, kuru pārstāv šī pārstāvniecība.

11. Šo noteikumu 5., 6. un 7. punktā un 8.2. apakšpunktā noteiktie peļņas samazinājumi nav piemērojami attiecībā uz Ministru kabineta noteiktā beznodokļu vai zemu nodokļu valstu sarakstā minēto valstu un teritoriju rezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā.

12. Nerezidentu pārstāvniecības, kas līdz 1995. gada 1. aprīlim atvērtas saskaņā ar Ministru Padomes 1991. gada 19. aprīļa lēmumu Nr. 107 «Par ārvalstu firmu pārstāvniecību atvēršanas un darbības kārtību Latvijas Republikā» un kuras saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. pantu ir uzskatāmas par nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, līdz 1995. gada 1. maijam jāpārreģistrē Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar likumā «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46; 1993, 10; Latvijas Vēstnesis, 1994, 75; 1995, 47) un «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49; 1991, 17; oficiāls izdevums AP MP, 1991, 18; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 18) noteiktajam prasībām, kā arī jāreģistrējas kā patstāvīgiem nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā.

Ministru prezidents M. GAILIS

Finansu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A. PIEBALGS