Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās rīkojums Nr. 1-9.1/4

Rīgā 2003. gada 19. jūnijā

Par Valsts programmas apstiprināšanu

Pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65. pantu, apstiprinu Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2003. gadam.

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

 

Valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2003. gadam

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās apstiprina ikgadējo Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai (turpmāk tekstā — Valsts programma).

Valsts programma ir rīcības plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, īstenojot mērķtiecīgus, uz bērnu tiesību nodrošināšanu un aizsardzību vērstus pasākumus.

Valsts programma 2003.gadam veidota, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt finansiālu atbalstu tādiem pasākumiem, kas varētu uzlabot bērnu tiesību nodrošināšanu tām mērķa grupām, kas ir vismazāk aizsargātas, kā arī veicinātu bērnu iesaistīšanos politikas veidošanā pašvaldību un valsts līmenī.

Tā kā 2003.gads ir izsludināts par Eiropas invalīdu gadu, tad atbilstoši Madrides deklarācijas “Antidiskriminācija plus pārliecinoša rīcība rada sociālo iekļaušanos” 4. un 6.pantā pasludinātajiem principiem atteikties no nevajadzīgas segregācijas izglītībā un citās dzīves sfērās un virzīties uz cilvēku ar invaliditāti integrēšanu vispārējos procesos, kā arī atbalstīt ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, viena no Valsts programmas 2003.gadam prioritātēm ir atbalsts bērnu ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā.

Ņemot vērā to, ka īpašs atbalsts nepieciešams bērniem no riska grupām, tas ir, tādām sociālām grupām, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstamas pašas sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem, kā viena no Valsts programmas prioritātēm ir atbalsts riska grupu bērniem, lai veicinātu to sociālo iekļaušanu, kā arī atbalsts bērniem krīzes situācijā.

Atbilstoši ANO Ģenerālās asamblejas 27.speciālās sesijas par bērniem galadokumentam “Bērniem piemērota pasaule” Latvijā nepieciešams izstrādāt nacionālo plānu “Bērniem piemērota Latvija” laika posmam līdz 2015.gadam. ANO Ģenerālās asamblejas speciālās sesijas pieņemtā Rīcības plāna 32.punkts paredz, ka katras valsts nacionālā plāna izstrādē jāiesaista sabiedrība, it īpaši bērni. Lai nodrošinātu šī principa ievērošanu, kā arī lai izveidotu tādu plānu, kas patiešām atbilst bērnu vajadzībām un vēlmēm, un veicinātu pilsoniskas sabiedrības veidošanos, par Valsts programmas prioritāti uzskatāma bērnu līdzdalības veicināšana valsts un pašvaldību politikas veidošanā.

 

 

Valsts programmas pasākumi

1. Bērnu ar invaliditāti integrācijas sabiedrībā veicināšana

Mērķis — sekmēt bērnu ar invaliditāti iesaistīšanos sabiedrības dzīvē.

Uzdevumi:

• uzlabot vides pieejamību,

• atbalstīt speciālistus un vecākus bērnu ar garīgās attīstības atpalicību audzināšanas un izglītošanas procesā,

• atbalstīt bērnu ar invaliditāti sabiedriskās aktivitātes.

Kopējais finansējums — Ls 18 600

 

1.1. Vides pielāgošana bērniem ar kustību traucējumiem

Latvijā pavisam 11061 bērnam noteikta invaliditāte, daļai no tiem ir kustību traucējumi, kuru dēļ viņi izglītību lielāko tiesu iegūst mājas apmācības ceļā, ir ierobežotas šo bērnu iespējas apmeklēt kultūras un atpūtas pasākumus, bērniem ar kustību traucējumiem sociālās aprūpes institūcijās bieži nav iespējams brīvi pārvietoties pa šo institūciju teritoriju un telpām, jo ēkas nav tam pielāgotas. Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību bērniem ar kustību traucējumiem, nepieciešams veikt telpu pārbūvi un pielāgošanu izglītības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, vietās, kur tiek organizēti kultūras un atpūtas pasākumi bērniem.

Finansējums — Ls 12 000

Rezultāti:

• uzlabota vides pieejamība bērniem ar kustību traucējumiem vismaz 7 institūcijās, kas sniedz pakalpojumus bērniem.

 

1.2. Atbalsts vecākiem un speciālistiem bērnu ar garīgās attīstības atpalicību audzināšanas un izglītošanas procesā

Latvijā ir 64 speciālās skolas, kurās mācās 10 250 skolēnu. Gandrīz

80% no šiem bērniem ir garīgās attīstības atpalicība vai citi garīga rakstura traucējumi. 419 bērni ar smagu garīgās attīstības atpalicību dzīvo specializētos bērnu aprūpes centros. Mūsu sabiedrībā vēl aizvien valda stereotips, ka cilvēki ar garīgās attīstības atpalicību visu mūžu — no bērnības līdz vecumdienām — ir apkalpojami un uzraugāmi, jo viņi paši neko nespēj darīt — vai nu par viņiem jārūpējas ģimenes locekļiem, vai arī šiem cilvēkiem jāatrodas specializētās aprūpes iestādēs.

Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams izstrādāt metodiku un apmācību programmu pašaprūpes iemaņu un prasmju attīstībai bērniem ar garīgās attīstības atpalicību, sagatavot un izdot grāmatas “vieglajā valodā”, ko varētu izmantot gan speciālo izglītības iestāžu pedagogi šādu bērnu izglītošanas procesā, gan sociālā darba speciālisti bērnu sociālās aprūpes institūcijās (specializētajos bērnu sociālās aprūpes centros, grupu dzīvokļos, dienas centros) un pašvaldību sociālie darbinieki bērnu sociālās rehabilitācijas procesā, kā arī apmācot bērnu ar garīgās attīstības atpalicību vecākus.

Finansējums — Ls 5400

Rezultāti:

• izstrādāta metodika un mācību programma pašaprūpes

iemaņu un prasmju attīstībai bērniem ar garīgās attīstības atpalicību,

• izdotas 3 izglītojošas grāmatas bērniem “vieglajā valodā”,

• 120 pedagogi un sociālā darba speciālisti informēti par

metodikas un mācību programmas izmantošanu darbā ar bērniem ar garīgās attīstības atpalicību un viņu vecākiem.

 

1.3. Atbalsts Latvijas bērnu ar invaliditāti komandas dalībai 2003.gada pasaules vasaras speciālajā olimpiādē

2003.gada 20.–29. jūnijā Īrijā notiek pasaules vasaras speciālā olimpiāde, uz kuru uzaicināta arī Latvijas bērnu ar invaliditāti olimpiskā komanda, caur Rīgu tiks nesta Atēnās aizdegtā olimpiskā lāpa. Olimpiskajā komandā piedalās 12 bērni no 7 Latvijas speciālajām internātskolām. Latvijas komandas dalība speciālajā olimpiādē apliecinās ne tikai šo bērnu iespēju aktīvi iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, bet arī kalpos kā pamudinājums visiem pārējiem bērniem ar invaliditāti un palīdzēs mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem ar invaliditāti no žēlošanas uz viņu spēju novērtēšanu.

Finansējums — Ls 1200

Rezultāti:

• Latvijas speciālās olimpiādes bērnu ar invaliditāti komanda piedalījusies 2003.gada vasaras speciālajā olimpiādē.

 

 

2. Atbalsts riska grupas bērniem un bērniem,

kuri nonākuši krīzes situācijā

Mērķis — veicināt riska grupas bērnu iekļaušanos sabiedrības dzīvē un sniegt atbalstu bērniem, kas nonākuši krīzes situācijā.

Uzdevumi:

• nodrošināt bērniem krīzes situācijā speciālista padomu un informāciju par iespējām saņemt palīdzību,

• izstrādāt un realizēt modeli darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm pašvaldībā,

• veicināt iespēju bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem augt ģimenē (pie adoptētājiem, aizbildņiem, audžuvecākiem),

• veicināt iespēju riska grupu bērniem saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Kopējais finansējums — Ls 70 970

 

2.1. Uzticības tālruņa līnijas bērniem darbības nodrošināšana

No 2002.gada valsts programmas daļēji tika finansēta bezmaksas uzticības tālruņa līnijas bērniem izveide krīzes centrā “Skalbes”. Šī tālruņa līnija nodrošina iespēju bērniem visā Latvijas teritorijā katru dienu no plkst.9.00 līdz plkst.22.00 saņemt bezmaksas psiholoģisku palīdzību krīzes situācijā, kā arī saņemt informāciju par iespējām saņemt palīdzību attiecīgās pašvaldības teritorijā. Pakalpojumu sniedz īpaši sagatavoti brīvprātīgie, kuru darba centri atrodas Rīgā, Dobelē, Līvānos, Ventspilī un Valmierā. Tālruņa pirmajos 7 darbības mēnešos kopējais reģistrēto zvanu skaits ir 46 848, aptuveni 30 % gadījumu bērni lūguši palīdzību sakarā ar vardarbību.

Lai uzticības tālruņa līnija darbu varētu turpināt un pagarināt tā darbības laiku, nepieciešams līdzfinansējums brīvprātīgo apmācībai un konsultēšanai, projekta koordinēšanai, bērnu informēšanai.

Finansējums — Ls 10 400

Rezultāti:

• bērniem visā Latvijā pieejama bezmaksas psiholoģiska palīdzība krīzes situācijā,

• bērniem sniegtas konsultācijas vai informācija.,

• uzticības tālruņa pakalpojumi pieejami no 9.00 līdz 22.00.

 

2.2. Informatīva kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”

ANO Bērna tiesību konvencijas preambulā teikts, ka bērnam, lai viņš kā personība varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties, jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē. Tomēr Latvijā 3276 bērni aug ārpusģimenes aprūpes iestādēs un viņiem šī iespēja ir liegta. Lai veicinātu tādu bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpes formu attīstību, kas nodrošinātu ģimenisku vidi un samazinātu bērnu skaitu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, nepieciešams informēt sabiedrību par adopcijas, aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes, uzticības personas institūtu būtību, kā arī motivēt sabiedrību uzņemties personiskas rūpes par tiem bērniem, kuriem liegta iespēja augt ģimenē.

Finansējums – Ls 15 600

Rezultāti:

• noorganizēta informatīva kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt”, kuras ietvaros izdoti informatīvi bukleti, sagatavoti un demonstrēti TV raidījumi un radiopārraides.

 

2.3. Pilotprojekts pašvaldībā “Ģimenes atbalstam”

Kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. pants paredz, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē, taču 2002. gadā vien bērnunamos — patversmēs ievietoti 339 bērni. Lai nodrošinātu minētās bērna tiesības, ģimenēm nepieciešams sniegt atbalstu vēl pirms nonākšanas krīzes situācijā, kā arī jāsniedz palīdzība, krīzes situācijā nonākot. Vienlaikus jāveicina bērnu ārpusģimenes institucionālās aprūpes sistēmai alternatīvo sistēmu pilnveidošana, jo īpaši — attīstot audžuģimeņu kustību. Pilotprojekts “Ģimenes atbalstam” ļautu izpētīt ģimenes atbalsta problēmas pašvaldībā, kā arī izstrādāt un realizēt pašvaldības un valsts institūciju sadarbības modeli darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm un vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības, kā arī izstrādāt un realizēt modeli alternatīvās aprūpes formu attīstībai pašvaldībā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ko varētu ieviest visā valstī.

Finansējums — Ls 7 648

Rezultāti:

• izveidots un funkcionē Ģimenes atbalsta centrs kādā no pašvaldībām (darbības rezultātu analīze plānota 2004. gadā);

• izstrādāts pašvaldības un valsts institūciju sadarbības modelis darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm un vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības, kā alternatīvās aprūpes formu attīstībai pašvaldībā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

 

2.4. Līdzfinansējums projektam “NVO un skolas sadarbība, strādājot ar riska grupas bērniem”

Sabiedriskā organizācija “Izglītošanās centrs ģimenei un skolai” īsteno projektu, kura mērķis ir riskam pakļauto bērnu sociālā reintegrācija skolas vidē un atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakse. Projekta mērķauditorija ir bērni vecumā no 11 līdz 13 gadiem, kuri nav integrēti skolas vidē — nespēj izpildīt skolas prasības, neattaisnoti kavē skolu, ir problemātiska uzvedība, neizjūt piederību skolai — un kuru psiholoģiskā un sociālā vide ģimenē ir nelabvēlīga. Projekts paredz NVO un pedagogu apmācību un konsultēšanu, metodisko materiālu sagatavošanu darbam ar riska grupas bērniem. Projekta pamatfinansējumu veido ES programmas ACCESS 2000 piešķīrums 43 252 eiro apmērā, projekta līdzfinansējums, kas tiks izlietots rokasgrāmatas skolotājiem sagatavošanai un izdošanai saskaņā ar Finanšu ministrijas 18.06.2003. vēstuli Nr. 2-2-04.5/1870 nodrošināms no Valsts programmas. Rokasgrāmata bez maksas tiks izplatīta visās Latvijas skolās.

Finansējums — Ls 4 322

Rezultāti:

• sagatavotas un izdotas 2000 rokasgrāmatas skolotājiem “Savādāks bērns skolā – kā sniegt nepieciešamo atbalstu”

 

2.5. Darba un atpūtas nometnes riska grupu bērniem un bērniem ar invaliditāti

Riska grupu bērni ir bērni, kas sava labklājības, veselības stāvokļa vai dzīvesveida dēļ atrodas kritiskā situācijā. Attiecīgi pie riska grupām pieskaitāmi trūcīgo ģimeņu, nelabvēlīgo ģimeņu bērni, kā arī bērni, kuri izdarījuši likumpārkāpumus, u.c. Īpašs atbalsts, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrības dzīvē, nepieciešams arī bērniem ar invaliditāti.

Latvijā 11061 bērnam noteikta invaliditāte. Lielai daļai no šiem bērniem ir ierobežota iespēja iekļauties sabiedrības dzīvē, interesanti atpūsties un kontaktēties ar vienaudžiem. Šādu iespēju var nodrošināt, organizējot bērniem invalīdiem vasaras nometnes.

2002.gadā sociālās palīdzības dienesti bija reģistrējuši 37 720 trūcīgas ģimenes, kurās auga 82 741 bērns, bāriņtiesu un pagasttiesu uzskaitē 2003.gada 1.janvārī bija 9653 nelabvēlīgas ģimenes, kurās auga 19 177 bērni, 2003.gada 1.ceturksnī policijas uzskaitē bija 2884 bērni, kuri izdarījuši likumpārkāpumus. Tā kā vecāki bieži nevar nodrošināt šiem bērniem vasaras brīvlaikā saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, bērni jūtas izolēti un sabiedrībai nevajadzīgi. Nepieciešams atbalstīt darba un atpūtas nometņu organizēšanu, kur bērni, piedaloties pašvaldības teritorijas labiekārtošanā vai citos darbos, gan apgūst darba iemaņas, gan izkopj saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, gan piedalās dažādos kultūras pasākumos un ekskursijās, kas mazina sociālo atstumtību.

Lai nodrošinātu Latvijas pašvaldībām iespēju organizēt vasaras nometnes riska grupu bērniem, nepieciešams no valsts programmas piešķirt mērķdotāciju 1000 latu apmērā katrai rajona padomei vai republikas pilsētas domei nometņu organizēšanai riska grupas bērniem.

Finansējums — Ls 33 000

Rezultāti:

• noorganizētas 40—60 darba un atpūtas nometnes riska grupu bērniem,

• 1200 — 1800 bērni ieguvuši iespēju strādāt un atpūsties,

• veicināta riska grupu bērnu iekļaušanās sabiedrības dzīvē.

 

 

3. Bērnu līdzdalība politikas veidošanā

Mērķis — veicināt bērnu līdzdalību sabiedrības dzīvē un lēmumu pieņemšanas procesā.

Uzdevumi:

• veicināt bērnu un vietējo pašvaldību sadarbību bērnu tiesību nodrošināšanā,

• veidot bērniem draudzīgu vidi pašvaldībās,

• iesaistīt bērnus Nacionālā plāna “Bērniem piemērota Latvija” izstrādāšanā.

Kopējais finansējums — Ls 29 620

 

3.1. Rajonu (pilsētu) bērnu konferenču un 2.Latvijas bērnu foruma organizēšana

ANO Bērna tiesību konvencijas 12.pants nosaka, ka bērnam

jānodrošina tiesības brīvi paust savus uzskatus visos jautājumos, kas bērnu skar. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 17.pants paredz, ka bērnam ir tiesības pašam piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā. Ievērojot šos principus, kā arī lai nodrošinātu bērniem iespēju paust savu viedokli gan par pašvaldību politiku bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan izteikt priekšlikumus nacionālajam plānam “Bērniem piemērota Latvija”, nepieciešams organizēt bērnu konferences Latvijas rajonos un republikas pilsētās un 2.Latvijas bērnu forumu.

Finansējums — Ls 25 125

Rezultāti:

• noorganizētas 25 rajonu un 5 republikas pilsētu, 6 Rīgas priekšpilsētu/rajonu konferences,

• noorganizēts 2.Latvijas bērnu forums,

• nacionālais plāns “Bērniem piemērota Latvija” apspriests ar bērniem,

• nodrošināta bērnu līdzdalība pašvaldību un valsts politikas veidošanā.

 

3.2. Aktuālāko bērnu projektu finansējums

Gatavojoties 2.Latvijas bērnu forumam, skolās notika bērnu projektu konkursi “Bērniem piemērota pašvaldība’’. Projekti tika izvērtēti rajonu un republikas pilsētu konferencēs, labākie tika izvirzīti izvērtēšanai uz 2.Latvijas bērnu forumu. Foruma laikā žūrijas komisija, kuras sastāvā bija valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un paši bērni izvēlējās 10 visaktuālākos projektus, kurus izvirzīja finansēšanai (pilnā apjomā vai daļēji) no Valsts programmas bērnu stāvokļa uzlabošanai 2003.gadam. Lielāko tiesu projekti bija vērsti uz skolas apkārtnes vai pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, radot bērniem mācībām un atpūtai piemērotu vidi, kā arī uz brīvā laika pavadīšanas iespēju uzlabošanu.

Finansējums — Ls 4 495

Rezultāti:

• realizēti 10 bērnu projekti, veidojot bērniem piemērotu pašvaldību,

• bērni reāli ietekmējuši bērnu stāvokļa uzlabošanu 10 pašvaldībās,

• stiprināta bērnu uzticēšanās politiķiem un valsts pārvaldes institūcijām.

Nr. p.k.	Projekta nosaukums un pieteicējs	Kopējais finansējums	Finansējums no valsts programmas
1.	“Tērpi” – Daugavpils logopēdiskā internātskola	1584,42	441,00
2.	“Caur puķēm uz rokdarbiem” — Gulbenes raj. Lizuma vidusskola	530,97	530,00
3.	“Sporta un atpūtas vieta Skultes pamatskolas apkārtnē” — Limbažu raj. Skultes pamatskola	6639,00	870,00
4.	“Skolēnu sapnis par savas skolas apkārtni” — Jūrmalas sākumskola “Ābelīte”	356,87	356,00
5.	“Bērnu atpūtas un spēļu laukuma izveidošana no koka guļbūvēm” — Rēzeknes raj. Viļānu vidusskola	643,34	350,00
6.	“Rotaļu laukums” — Rīgas sanatorijas internātskola	507,40	507,00
7.	“Skolas politika un tās kritēriji atkarības profilakses īstenošanā” — Valmieras raj. Rūjienas vidusskola	278,00	278,00
8.	“Rekreācijas iespējas Vectilžas ezera krastā” — Balvu raj. Vectilžas pamatskola	865,00	274,00
9.	“Rotaļu laukums” — Valmieras raj. Kocēnu pamatskola	1090,00	560,00
10.	“Spēļu laukums aiz autobusa pieturas: — Daugavpils raj. Bebrenes vidusskola	330,00	330,00
			Ls 4 495,00