Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem no 1937. līdz 1938. gadam

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Par “latviešu sazvērestību”

Lai arī “Latvijas Vēstnesī” iepriekš publicētajās arhīva dokumentu kopās par Lielā terora atsevišķiem aspektiem, šķiet, pateikts nav maz, tomēr vēl arvien neatbildēts palicis pats būtiskākais, galvenais jautājums — kādēļ un kā šī “latviešu sazvērestība”, kuru likvidējot daudzi tūkstoši pilnīgi nevainīgu cilvēku pēc nežēlīgas spīdzināšanas tika nošauti, bet citi sodīti ar ilgiem ieslodzījuma gadiem, tika izdomāta un safabricēta.

Protams, lai uz šo svarīgo jautājumu atbildētu plaši un izsmeļoši, būtu jāiepazīst un jāizpētī daudz lielāks dokumentu klāsts. Arī tie, kuri mums vēl arvien nav pieejami. Tomēr arī no Latvijas Valsts arhīva materiāliem var izdarīt zināmus secinājumus.

Arhīva dokumenti liecina, ka Lielā terora sākumposmā IeTK izmeklētāji ne par kādām latviešu, tāpat kā par poļu, vāciešu u.c. “kontrrevolucionārajām, nacionālistiskajām, spiegu un diversantu organizācijām” vēl nerunāja un šādas apsūdzības arestētajiem neizvirzīja.

Tolaik Lielā terora galvenais trieciens tika vērsts pret J.Staļina politikas galvenajiem idejiskajiem pretiniekiem — trockistiem, zinovjeviešiem, buhariniešiem un citiem. Protams, boļševiku vadoņu idejiskajos strīdos daudzos gadījumos aktīvi piedalījās arī PSRS dzīvojošie latvieši, it īpaši tie, kuri VK(b)P un dažādās varas struktūrās ieņēma visai augstu stāvokli, un viņi ne vienmēr atbalstīja J.Staļina paustos uzskatus. Tas tomēr viņiem zināmu laiku neliedza iespēju virzīties pa karjeras kāpnēm un sasniegt augstus amatus kā boļševiku partijā, tā arī saimnieciskajā un militārajā jomā. Stāvoklis sāka mainīties pēc tam, kad J.Staļina idejiskie pretinieki tika pasludināti par “valsts ienaidniekiem”, arestēti un notiesāti. Šajā laikā tika represēti arī daudzi latvieši, taču tikai par trockistu, zinovjeviešu u.c. atbalstīšanu. Ja kādu no viņiem nenošāva uzreiz, bet izmeklēšanas cietumos noturēja ilgāk, tad, protams, līdzās citām apsūdzībām viņus IeTK izmeklētāji pataisīja arī par latviešu “kontrrevolucionāro organizāciju” vadītājiem vai to aktīviem dalībniekiem.

Tas pats būtu sakāms arī par IeTK safabricēto “militāri fašistisko sazvērestību”, par kuru 1937. gada pavasarī arestēja M.Tuhačevski, J.Jakiru, kā arī vairākus citus Sarkanās armijas augstākos komandierus, tajā skaitā arī R.Eidemani. Raksturīgi, ka IeTK izmeklētāji pirms nošaušanas no viņa “izsita” liecības par daudziem dienesta biedriem, taču par viņa darbošanos un lomu kaut kādā “latviešu sazvērestībā” neko pat nepajautāja.* Tikai vēlāk, jau pēc nošaušanas, viņš tika pataisīts par vienu no visaktīvākajiem latviešu “nacionālistiem” un “sazvērestības” organizētājiem. Tas pats notika ar daudzām citām militārpersonām — R.Pētersonu, E.Apogu, G.Boķi u.c.

Tomēr PSRS varasvīri, bet jo sevišķi IeTK vadītāji, represīvās struktūras tolaik orientēja arī uz to, ka kaimiņvalstis, kuras veidojot PSRS “kapitālistisko valstu ielenkumu”, nemitīgi veicot graujošu darbību pret to: zem politemigrantu maskas un citos veidos iesūtot spiegus, diversantus un teroristus, kuru nolūks esot gaidāmajā karā sagatavot padomju varas gāšanu, PSRS militāro sakāvi un boļševiku vadoņu fizisku iznīcināšanu. Tika norādīts, ka kapitālistisko valstu izlūkdienesti šim nolūkam plaši izmantojot PSRS dzīvojošos nacionāļus — poļus, latviešus, vāciešus u.c.

Saskaņā ar PSRS iekšlietu tautas komisāra N.Ježova 1937. gada 23. novembra pilnīgi slepeno rīkojumu par “latviešu sazvērestības” atbalsta punktiem tika pasludināta latviešu kultūras un izglītības biedrība “Prometejs”, latviešu klubi, rakstnieku biedrības, laikraksti, teātri, kolhozi, mācību un citas iestādes. Arhīva dokumenti liecina, ka sevišķi plaši “latviešu sazvērestībā” IeTK izmeklētāji “iesaistīja” PSRS dzīvojošos bijušos latviešu strēlniekus. Laikus izdomāts un sagatavots bija arī šīs “sazvērestības” pamatojums — latviešu nopelnu nenovērtēšana Krievijas pilsoņu karā, vēlēšanās gāzt padomju varu, palīdzības sniegšana Latvijai gaidāmajā karā ar PSRS, Latvijas teritorijas paplašināšana un “Lielās Latvijas” izveidošana.

Vienalga, vai tas būtu IeTK izmeklētājs Maskavā, Ļeņingradā, Odesā, Taškentā vai kaut kur citur, viņš arestētā latvieša pratināšanas protokolā ierakstīja gandrīz vienus un tos pašus “atzīšanās vārdus”. Tātad pratināšanas scenārijs bija sagatavots IeTK augstākajos ešelonos un laikus izsūtīts IeTK pārvaldēm.

Latviešu, kā arī citu tautību iznīcināšana notika tiešā VK(b)P CK Politbiroja vadībā. Tā, piemēram, 1938. gada 31. janvārī tas pieņēma lēmumu, ar kuru IeTK līdz 1938. gada 15. aprīlim atļāva turpināt operāciju, lai “sagrautu poļu, latviešu, vāciešu, igauņu, somu, grieķu, irāņu, harbiniešu, ķīniešu un rumāņu spiegu un diversantu kontingentu, kā ārvalstu pavalstniekus, tā arī padomju pilsoņus, saskaņā ar PSRS IeTK esošajām pavēlēm”. Lai gan daudzi latvieši tika arestēti un nošauti arī pēc 1938. gada 15. aprīļa.

PSRS Tautas Komisāru Padomes un VK(b)P CK 1938. gada 17. novembra lēmumā “Par arestiem, prokurora uzraudzību un izmeklēšanas veikšanu”, kuru zināmā mērā var uzskatīt par Lielā terora rezumējumu, norādīts:

“PSRS TKP un VK(b)P atzīmē, ka 1937.—1938.g. partijas vadībā IeTK orgāni veica lielu darbu, lai sagrautu tautas ienaidniekus un attīrītu PSRS no daudzskaitlīgajiem spiegu, teroristu, diversantu un kaitnieku kadriem no trockistu, buhariniešu, eseru, meņševiku, buržuāzisko nacionālistu, baltgvardu, izbēgušo kulaku un kriminālnoziedznieku vidus, kas bija nopietns atbalsts ārvalstu izlūkdienestiem PSRS un jo sevišķi Japānas, Vācijas, Polijas, Anglijas un Francijas izlūkdienestiem.

Vienlaikus IeTK veica arī lielu darbu, lai sagrautu ārvalstu izlūkdienestu spiegu un diversantu aģentūru, kura lielā skaitā bija pārsviesta uz PSRS no aizkordona zem t.s. politemigrantu un pārbēdzēju maskas no poļu, rumāņu, somu, vāciešu, latviešu, igauņu, harbiniešu u.c. vidus.

(..) Tagad uzdevums ir tāds, lai arī uz priekšu turpinātu nesaudzīgu cīņu ar visiem PSRS ienaidniekiem, šo cīņu organizētu ar daudz pilnīgāku un drošāku metožu palīdzību.”

Lielā terora apstākļos katrs PSRS dzīvojošais latvietis tika uzskatīts par J.Staļina režīma pretinieku un spiegu, diversantu, teroristu vai kaitnieku, tādu, kurš būtu nekavējoties jāapcietina, par kuru ir jāsafabricē apsūdzība un kurš ir jānošauj vai uz ilgiem gadiem jāiesloga gulaga “labošanas darbu” nometnē.

Latviešu iznīcināšanu Lielā terora laikā var uzskatīt par J.Staļina režīma mērķtiecīgu genocīda akciju, kuru apliecina arī turpmāk publicētie dokumenti. Tie vēlreiz parāda, ka latviešu iznīcināšana ir notikusi galvenokārt pēc etniskām pazīmēm.

Lai šo iznīcināšanas akciju kaut kādā veidā pamatotu, tātad arī tika izdomāta un safabricēta visaptverošā “latviešu sazvērestība”, kuras sagraušana deva iespēju izrēķināties arī t.s. piekto kolonnu – tajā skaitā arī ar tiem latviešiem, kuri tolaik dažādās PSRS varas struktūrās ieņēma visai augstus posteņus – Jāni Rudzutaku, Jēkabu Alksni, Jāni Bērziņu, Robertu Eidemani un daudziem citiem.

Tikai pēc daudziem gadiem tika atzīts, ka faktiski nekāda “latviešu sazvērestība” nav pastāvējusi, ka tā ir tikusi safabricēta PSRS IeTK varas gaiteņos.

* Dokumenti liecina, ka R.Eidemani pratinājis PSRS IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes 5.daļas priekšnieka vietnieks valsts drošības majors Veniamins Agass (Moisifs). Pēc tam, kad R.Eidemanis atteicies atzīt savu līdzdalību “militāri fašistiskajā sazvērestībā” un nosaukt savus līdzdalībniekus, V.Agass viņu sasitis tā, ka pēdējā pratināšanas reizē R.Eidemanis vairs neesot bijis pie skaidras saprašanas. Tādā pašā veidā pratināts J.Alksnis, J.Bērziņš, J.Rudzutaks, kā arī visi citi t.s. latviešu sazvērestības vadītāji un daudzi tās dalībnieki, par ko jau daudz stāstīts iepriekšējās dokumentu publikācijās.

 

Ļeņingrada

Izvilkums no IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes darbinieku Goldšteina un Kordovska safabricētā K.Stuckas pratināšanas protokola

1938.gada “..” janvārī

 

(..) Jautājums: — Jūs liecināt, ka Latvijas fašistiskajā organizācijā jūs Eidemanis iesaistīja 1932.gadā. Vai līdz tam laikam jūs nodarbojāties ar kontrrevolucionāru darbību?

Atbilde: — Ar aktīvu kontrrevolucionāru darbību līdz 1932.gadam es nenodarbojos, taču, būdams VK(b)P biedrs un ieņemdams vairākus atbildīgus posteņus SZSA, es biju partijas un padomju valdības politikas pretinieks. Mani kontrrevolucionārie uzskati sāka veidoties jau 1920.gadā aktīvā latviešu nacionālista Roberta Eidemaņa ietekmē. 1920.gadā es komandēju 1.latviešu strēlnieku brigādi, kura bija pakļauta Eidemanim, kurš tajā laikā komandēja 13.armijas karaspēka grupu. Toreiz, kad Latviju ieņēma vācieši, Eidemanis sarunās ar mani vairākkārt izteica savu īpašo ieinteresētību Latvijas valsts tālākajā liktenī.

(..) Pēc Eidemaņa apgalvojuma, no Latvijas Krievijā ieradušies visaktīvākie Latvijas tautas darbinieki, ir zaudējuši pamatu zem kājām. Kalpot krieviem – tas nozīmē cīnīties par Padomju Latvijas izveidošanu no jauna, bet padomju vara Latvijā esot mākslīgs eksperiments, kuram tautā neesot nekāda atbalsta. (..) Es toreiz uzskatīju, ka Eidemaņa argumenti ir pareizi, un tiem piekritu.

Jautājums: — Pie kādiem secinājumiem jūs tolaik nonācāt?

Atbilde: — (..) Mēs uzskatījām, ka vajag nogaidīt zināmu laiku, kamēr Latvijas nacionālistiskie kadri apgūs militārā un tehniskā darba pieredzi, lai šo pieredzi turpmāk izmantotu savas dzimtenes labā, palīdzot tiem Latvijas nacionālajiem spēkiem, kuri palika dzimtenē un kuri, protams, cīnīsies par “Lielās Latvijas” izveidošanu.

(..) Jautājums: — Turpiniet savas liecības par tālākajiem sakariem ar Eidemani?

Atbilde: — (..) Tālāk Eidemanis man paziņoja, ka Maskavā jau ir izveidots vadošais latviešu centrs. Pēc Eidemaņa vārdiem, šā centra dalībnieki ir: Alksnis, Bērziņš un viņš – Eidemanis (..).

(..) Jautājums: — Kā jūs izpildījāt jums dotos uzdevumus? (..)

Atbilde: — Es un augstāk minētās personas, kuras bija mūsu kontrrevolucionārās Latvijas organizācijas biedri, izvērsa lielu darbu, lai bijušos latviešu strēlniekus militāri apmācītu, nacionālistiski apstrādātu un savervētu viņus Latvijas nacionālistiskajā fašistiskajā organizācijā.

1936.gada beigās bijušo latviešu strēlnieku sekcijas bija organizētas šādās Padomju Savienības vietās:

1. Maskavā, ar dalībniekiem – 415 cilvēki

2. Ļeņingradā, ar dalībniekiem – 173 cilvēki

3. Smoļenskā, ar dalībniekiem – 102 cilvēki

4. Harkovā, ar dalībniekiem – 55 cilvēki

5. Vitebskā, ar dalībniekiem – 29 cilvēki

6. Dņepropetrovskā, ar dalībniekiem – 31 cilvēks

7. Pleskavā, ar dalībniekiem – 27 cilvēki

8. Arhangeļskā, ar dalībniekiem – 21 cilvēks

9. Kaļiņinā, ar dalībniekiem – 17 cilvēki

10. Veļikije Lukos, ar dalībniekiem – 58 cilvēki

11. Odesā, ar dalībniekiem – 18 cilvēki

12. Stučkas vārdā nosauktajā kolhozā, ar dalībniekiem – 14 cilvēki

13. Rževā, ar dalībniekiem – 11 cilvēki

14. Taganrogā, ar dalībniekiem – 10 cilvēki

15. Minskā, ar dalībniekiem – 11 cilvēki

16. Kijevā, ar dalībniekiem – 11 cilvēki

17. Čerņigovā, ar dalībniekiem – 10 cilvēki

18. 8.kavalērijas divīzijā, ar dalībniekiem – 8 cilvēki

19. Roslavļā, ar dalībniekiem – 9 cilvēki

20. Lauks. komūnā “Sarkanais strēlnieks”, ar dalībniekiem – 6 cilvēki

un apmēram 90 cilvēku bija organizēti dažādos Padomju Savienības rajonos. Tādējādi bijušo latviešu strēlnieku sekcijas aptvēra vairāk nekā 1000 cilvēku.

(..) Man ir labi zināma tā sauktās Latvijas nacionālistiskā centra militārās grupas graujošā darbība, kurā darbojās:

1. Alksnis Jēkabs Jāņa dēls,

2. Eidemanis Roberts Pētera dēls,

3. Bērziņš Jānis Kārļa dēls,

4. Longva Romans Voiceha dēls,

5. Ošlejs Pēteris Matveja dēls,

6. Apoga Ernests Friča dēls,

7. Es – Stucka Kirils Andrejs dēls,

8. Vācietis,

9. Gitis,

10. Miezis.

Latvijas nacionālistiskā centra militārās grupas nodevīgais darbs tika veikts šādos virzienos:

1) kontrrevolucionāro, nacionālistisko latviešu elementu formēšana vienībās un grupās;

2) šo vienību un grupu apbruņošana un militārā sagatavošana, lai sniegtu Vācijai aktīvu palīdzību tās karā ar PSRS;

3) terora aktu sagatavošana un rīkošana pret VK(b)P un Padomju valdības vadītājiem;

4) kontrrevolucionāro grupu diversiju aktu sarīkošana rūpniecībā, transportā, SZSA karaspēka daļās un iestādēs;

5) spiegošanas ziņu vākšana Latvijas un Vācijas izlūkdienestiem;

6) sacelšanās grupu izveidošana, lai sagrautu SZSA komunikācijas līnijas un apgādes bāzes (..).

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes

Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieka vietnieks

valsts drošības kapteinis Goldšteins

 

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes

Valsts drošības pārvaldes 5. daļas 1. nodaļas

priekšnieka palīgs valsts drošības seržants Kordonskis

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4863.l., 2.sēj., 41., 42., 43., 46., 47., 49., 51., 63.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

“Latviešu sazvērestības” pamatojumam IeTK izmeklētāji plaši izmantoja latviešu iestāžu, biedrību, organizāciju un bijušo latviešu strēlnieku sekciju biedru sarakstus, kā arī tās personas, kuras pēc nežēlīgas spīdzināšanas nosauca arestētie. Katra no tām tūdaļ tika ņemta IeTK uzskaitē, sameklēta un apcietināta. Daudzos gadījumos IeTK izmeklētāji pratināšanas protokolos ierakstīja arī tādus cilvēkus, kurus arestētie nemaz nebija pieminējuši. Viņu rīcībā bija dažādi “orientieri” kā par “latviešu sazvērestības” mērķiem un uzdevumiem, tā arī par “vadošajiem centriem”.

Izvilkums no IeTK darbinieka Avdejeva safabricētā Blūmja Mihaila pratināšanas protokola

1937. gada 14. decembrī

 

Blūmis Mihails Iļjiča dēls, dzimis 1899.g. Kingisepā, latvietis (..), līdz arestam 3. aviācijas brigādes lidlauka komandants, SZSA kapteinis.

(..) Jautājums: – Kādus uzdevumus sev izvirzīja Latvijas kontrrevolucionārā nacionālistiskā organizācija, kuras dalībnieks jūs bijāt?

Atbilde: – Par savu galveno uzdevumu mūsu organizācija izvirzīja Padomju Savienības varenības vājināšanu, lai nodrošinātu Vācijas un Latvijas armiju uzvaru gaidāmajā karā ar Vāciju, kura rezultātā Latvijai, pēc mūsu organizācijas domām, ir jāsaņem savu robežu paplašināšana uz padomju teritoriju rēķina un jānostiprina sava nacionālā varenība (..). Tā apvienoja nacionālistiski noskaņotos latviešus, kā Sarkanās armijas komandierus, tā arī tos, kuri atradās padomju iestādēs.

Jautājums: – Kas jums ir zināms par organizācijas struktūru un par tās vadošo sastāvu?

Atbilde: – No sarunas ar Grodi man kļuva zināms, ka organizāciju vada “latviešu nacionālais centrs”, kurš atrodas Maskavā. Centra sastāvā ietilpst, cik man zināms, vairākas personas, no kurām man, acīmredzot konspirācijas dēļ, tika nosaukti tikai Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rudzutaks, SZSA Gaisa kara spēku priekšnieks Alksnis. Turpat Maskavā pastāvēja t.s. centra militārā grupa, kurā ietilpa, cik man zināms, Alksnis, Eidemanis un citi (..). Uz vietām, kur bija ievērojami latviešu kontingenti, bija vietējie nacionālie centri, kuri vadīja vietējo organizāciju praktisko kontrrevolucionāro darbību. (..)

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes

Valsts drošības pārvaldes 5. daļas

4. nodaļas priekšnieks Avdejevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3254.l., 24., 25., 27.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieka V.Ņikonoviča un Valsts drošības pārvaldes 5. daļas 9. nodaļas priekšnieka Ļjutkeviča safabricētais A. Mežaka pratināšanas protokols

1937. gada 29. novembrī

Jautājums: – Kādus uzdevumus sev izvirzīja jūsu kontrrevolucionārā latviešu sacelšanās teroristiskā vienība?

Atbilde: – Organizējot sacelšanās teroristisko vienību, mēs to komplektējām no kontrrevolucionāri noskaņotiem latviešiem, kurus apmācījām kara mākslā, izmantojot šim nolūkam legālas iespējas, t.i., Ļeņingradā pie Osoaviahima pastāvošo latviešu strēlnieku sekciju, kurā bija apmēram 200 cilvēku, no kuriem gandrīz 50% bija mūsu sacelšanās teroristiskās vienības dalībnieki. Vācijas negaidīta uzbrukuma gadījumā PSRS (..) mums būtu vajadzējis organizēt bruņotu sacelšanos PSRS iekšienē, dot Sarkanās armijas karaspēka daļām triecienu no aizmugures un tādā veidā radīt paniku, veicināt Vācijas armijas uzvaru.

Sacelšanās kopējā vadība bija uzdota Ļeņingradas latviešu kontrrevolucionārās sacelšanās – teroristiskās organizācijas centram un konkrēti šo sacelšanos vajadzēja vadīt Stuckam. (..)

Jautājums – Kādā veidā jūsu organizācija bija iecerējusi sarīkot terora aktu pret VK(b)P CK un Ļeņingradas apgabala komitejas sekretāru biedru Ždanovu?

Atbilde – 1935. gadā mēs saņēmām no Maskavas militārā latviešu sacelšanās – teroristiskā centra norādījumu sākt organizēt terora aktu pret VK(b)P CK un Ļeņingradas apgabala komitejas sekretāru Ždanovu. Apsprieduši šo norādījumu mūsu Ļeņingradas sacelšanās – teroristiskās organizācijas kara centra sanāksmē, mēs paredzējām šādu terora akta sarīkošanas plānu. Ždanova nogalināšanu mēs paredzējām veikt tādā pašā veidā, kā tika izdarīta Kirova slepkavība. Terora akta izdarīšana tika uzdota Volcītim, kuram kā partijas rajona komitejas sekretāram bija brīva ieeja VK(b)P apgabala komitejas telpās. Man bija uzdots iekārtoties darbā Smoļnijā un, strādājot tur, radīt Volcītim tādus apstākļus, lai veiktu terora aktu pret Ždanovu. 1937. gadā mēs jau bijām pilnīgi sagatavojušies terora akta veikšanai, taču līdz šim laikam no Maskavas centra nebijām saņēmuši norādījumu par šā uzdevuma veikšanu.

Jautājums – Kādā veidā jūsu kontrrevolucionārā organizācija uzturēja sakarus ar ārvalstu izlūkdienestu?

Atbilde – Visa mūsu kontrrevolucionārās organizācijas spiegošanas darbības vadība bija uzticēta Grodim. Sakarus ar Latvijas izlūkdienesta orgāniem mēs uzturējām ar Latvijas izlūkdienesta rezidentiem:

1) Laicenu – latviešu rakstnieku, Latvijas Saeimas locekli,

2) Kārkliņu Juriju – kāda Ļeņingradas institūta docentu, kurš no Latvijas ieradās 1934. gadā;

3) Ābelu – Ļeņingradas tirdzniecības ostas politdaļas priekšnieku;

4) Einarliju – Anglijas izlūku. (..)

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes

Valsts drošības pārvaldes 5. daļas priekšnieks

valsts drošības kapteinis (Ņikonovičs)

valsts drošības pārvaldes 5. daļas 9. nodaļas priekšnieks

valsts drošības leitnants (Ļjutkevičs)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4607.l., 18., 20., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Andrejs Mežaks – Ļeņingradas apgabala izpildu komitejas saimniecības daļas vadītājs, Ļeņingradas latviešu strēlnieku sekcijas priekšsēdētājs. Saskaņā ar PSRS IeTK un PSRS prokurora komisijas 1937. gada 20. decembra lēmumu nošauts.

Vladimirs Ņikonovičs – IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas priekšnieks. Arestēts 1938. gada 15. aprīlī. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņu 1939. gada 26. aprīlī notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz 15 gadiem. Viņš galvenokārt tika apvainots par “spiegošanu Polijas labā”, nevis par lietu falsificēšanu. Tiesas sēdē viņš no savām liecībām atteicās, paziņojot, ka tās uzrakstījis pats izmeklētājs un ka viņš ticis piekauts.

Odesa

Izvilkums no Ernesta Dimitra apsūdzības slēdziena Apsūdzības slēdziens

Lietā Nr. 86837

1938. gada 2. aprīlī

IeTK Odesas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5.daļa apgabalā atklāja latviešu pretpadomju militāri fašistisko spiegu organizāciju, kura savukārt bija saistīta ar šīs kontrrevolucionārās organizācijas centru, kura par savu mērķi izvirzīja padomju varas gāšanu bruņota apvērsuma ceļā, kapitālisma restaurāciju PSRS un Sarkanās armijas sakāves organizēšanu tajā gadījumā, ja izceltos karš ar kapitālistiskajām valstīm. (..)

1938. gada 1. aprīlī Odesā

5. daļas operatīvais pilnvarotais

Valsts drošības seržants

Peršivcevs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-3707.l., 92. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Pēc šādas “organizācijas” atklāšanas Odesā arestēja un nošāva Ernestu Dimitri, Voldemāru Briedi, Alekseju Spriņģi, Kārli Grīnbergu un vairākus citus latviešus.

 

Kaļiņina

IeTK Kaļiņinas apgabala pārvaldes darbinieku Fuksa un Trifonova informācija par “latviešu fašistiskās organizācijas” vadošajiem darbiniekiem

Pilnīgi slepeni

PSRS IeTK 2. pārvaldes 5. daļas priekšniekam

Valsts drošības kapteinim

biedram Zeļencovam

Maskavā

49949/4

1938. gada 20/VIII

IeTK Kaļiņinas apgabala pārvaldes 5. daļa ir arestējusi 11. robežsargu vienības 1. atsevišķā štāba bijušo priekšnieku Jēkabu Jāņa dēlu Šmidtu. J.J.Šmidts atzinās, ka viņš ir Latvijas izlūkdienesta aģents un latviešu fašistiskās spiegu organizācijas vadītājs, kura pastāvēja robežsargu vienībā.

Organizācijā viņu 1930. gadā savervēja bijušais Kominternes Latvijas sekcijas pilnvarotais Auns J.J.

1931. gadā Auns J.J. sasaistīja Šmidtu J.J. ar latviešu fašistiskās spiegu organizācijas Vissavienības centra dalībnieku Lencmani. (..) Lencmanis Šmidtam paziņoja latviešu organizācijas Vissavienības centra sastāvu. Viņš nosauca šādus centra dalībniekus:

Rudzutaku,

Knoriņu,

Daniševski, kokmateriālu eksporta tresta pārvaldnieku,

Vācieti, bijušo SZSA virspavēlnieku pilsoņu kara laikā,

Lāci, bijušo Viskrievijas ārkārtējās komisijas darbinieku.

Lūdzam paziņot Lencmaņa, Daniševska, Vācieša un Lāča atrašanās vietu un, ja šās personas ir jau arestētas, tad arī to kādas liecības tās dod par Šmidtu Jēkabu Jāņa dēlu.

IeTK Kaļiņinas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes

5. daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs

valsts drošības leitnants (Fuks)

IeTK pārvaldes Valsts drošības pārvaldes 5. daļas nodaļas

priekšnieks

valsts drošības jaunākais leitnants (Trifonovs)

Kaļiņinā

LVA, 1986.f., 2. apr., P-4527.l., 123., 123.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Taškenta

Izvilkums no Ernesta Eglīša iesnieguma Uzbekijas PSR IeTK Sevišķās daļas priekšniekam valsts drošības majoram Žeļežņikovam no arestētā E.A.Eglīša

Iesniegums

Sakarā ar protokola uzrādīšanu man par izmeklēšanas pabeigšanu es paziņoju sekojošo:

(..)

Tā kā es par kaut kādas latviešu kontrrevolucionārās organizācijas pastāvēšanu pirmo reizi izdzirdēju tikai tad, kad biju jau arestēts, es tad arī tajos nenormālajos apstākļos, kādi bija radīti izmeklēšanas veikšanai, rakstīju savas melīgās liecības uz to ziņu pamata, kādas izdzirdēju izmeklēšanā (..).

1939. gada 28. maijā

Taškentā

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3366.l., 73., 74. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Apsūdzībā par piederību “latviešu spiegu un diversantu organizācijai” Taškentā arestēja arī Baumani, Gozenu, Cīruli-Indzeru, A.Freimani, Beidi, Ūdri, Reihmani, Konovu, kā arī citus latviešus.

 

Izvilkums no bijušā Vidusāzijas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieka vietnieka Jāņa Puriņa “paziņojuma” par līdzdalību latviešu kontrrevolucionārajās sacelšanās organizācijās

Mana līdzdalība latviešu kontrrevolucionārajās sacelšanās organizācijās

1. Latviešu kontrrevolucionārajā sacelšanās organizācijā mani savervēja un iesaistīja tās darbā SZSA M.V.Frunzes kara akadēmijā 1925. gadā šās akadēmijas piektā izlaiduma klausītāji Alksnis un Lapiņš (vecākais). Kopš tā laika es aktīvi piedalījos kontrrevolucionārajā sacelšanās darbā un spiegošanā Vācijas labā. (..) Alksnis norādīja uz to, ka padomju varas orgāni nepareizi izturas pret bijušajiem latviešu strēlniekiem, kuru karaspēka daļas tika izformētas 1920. gadā pēc Rīgas miera līguma. Bez tam viņš norādīja, ka Latvija nesaņēma visas tās teritorijas, kuras tai likumīgi pienācās. (..)

2. Šai organizācijai, kura bija Vācijas izlūkdienesta ierocis, attiecībā pret Padomju Savienību bija šādi mērķi:

1) padomju varas gāšana, Vācijas karaspēkam iebrūkot PSRS teritorijā;

2) padomju teritorijas daļas atņemšana un pievienošana Latvijai;

3) sacelšanās grupu organizēšana visā PSRS teritorijā, lai vissaspringtākajā momentā organizētu sacelšanos (..).

Kontrrevolucionārās sazvērnieku organizācijas priekšgalā atradās Maskavas centrs, kurš vadīja šās organizācijas visā PSRS teritorijā. (..) Vēlāk es uzzināju, ka centra vadītāji bija Rudzutaks, Baumanis un citi. Šo kontrrevolucionāro organizāciju finansēja Vācijas izlūkdienests, par ko kļuva zināms pēc šā centra sagrāves (..). (..)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3614.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

J.Puriņa “liecībās” minēto personu saraksts

Personu saraksts, kuras minētas arestētā Puriņa Jāņa Pētera dēla 1938. gada 15. marta liecībās

1. Alksnis – bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs	arestēts
2. A.J.Zidens – bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs	arestēts
3. Lapiņš – bijušais Fin-Jun-Sjana militārais padomnieks Ķīnā
4. Bērziņš – bijušais Frundzes kara akadēmijas klausītājs	arestēts
5. Bergholcs – bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs	arestēts
6. J.M.Barbars – bijušais Frunzes kara akadēmijas klausītājs	arestēts
7. Kohs – Vācijas konsulāta darbinieks Maskavā
8. Eidemanis – bijušais Frunzes kara akadēmijas priekšnieks	arestēts
9. Štefans – Vācijas rezidents Afganistānā,
vācu – afgāņu tirdzniecības sabiedrības direktors	aiz kordona
10. Verners – Vācijas aģents Taškentā	tiek meklēts
11. Agafonovs – bijušais Vidusāzijas kara apgabala štāba
daļas priekšnieks. Aizbraucis uz Tālajiem Austrumiem	tiek meklēts
12. Bušuhins – bijušais robežsargu punkta izlūkošanas
daļas priekšnieks Pamirā	arestēts
13. Počters – bijušais Vidusāzijas kara apgabala
izlūkdaļas daļas priekšnieka palīgs	arestēts
14. Bauzers – bijušais Vidusāzijas kara apgabala
Politiskās valdes priekšnieks, latviešu kontrrevolucionārās
organizācijas dalībnieks	arestēts
15. Batmanovs – bijušais Vidusāzijas kara apgabala
izlūkošanas daļas priekšnieks	miris
16. Oskars Melbergs – Vidusāzijas kara apgabala Izlūkošanas
daļas sektora priekšnieks, latviešu kontrrevolucionārās
organizācijas dalībnieks	arestēts
17. Bige – Vidusāzijas kara apgabala štāba
4. daļas priekšnieks, latviešu kontrrevolucionārās
organizācijas dalībnieks, vācu spiegs	arestēts
18. Appels – bijušais Vidusāzijas kara apgabala štāba
daļas priekšnieks, latviešu organizācijas dalībnieks	arestēts
19. Grodis – SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks,
latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks	arestēts
20. Voļins – SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks,
latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks	arestēts
21. Jānis Freimanis – SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks,
latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks	arestēts
22. Cals – SZSA Izlūkošanas pārvaldes darbinieks,
latviešu kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks	arestēts
23. Beneca — SZSA Izlūkpārvaldes darbiniece, vācu spiedze	arestēta
24. Černovs – TASS pilnvarotais Kabulā
25. Rjabiņins – SZSA Izlūkošanas pārvaldes informācijas
daļas priekšnieka vietnieks	arestēts
26. Čerņavskis – SZSA Izlūkošanas pārvaldes inženieris	arestēts
27. Vasiļjevs – bijušais Vidusāzijas kara apgabala
Izlūkošanas daļas priekšnieks	arestēts

Vidusāzijas kara apgabala Sevišķās daļas 1. nodaļas

priekšnieka vietas pagaidu izpildītājs valsts drošības

jaunākais leitnants (Muginšteins)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3614.l., 53., 54.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Kijeva

Izvilkums no 45. mehanizētā korpusa Valsts drošības pārvaldes Sevišķās daļas operatīvā pilnvarotā Rossihina safabricētā Jāņa Baloža pratināšanas protokola Apsūdzētā Jāņa Pētera dēla Baloža pratināšanas protokols

1938. gada 15. janvārī

Jautājums: — Kad un kas jūs savervēja šajā organizācijā?

Atbilde: — Pretpadomju latviešu nacionālistiskajā organizācijā mani 1927. gada sākumā savervēja latviešu kluba valdes loceklis Trejs.

Jautājums: — Pastāstiet par jūsu vervēšanas apstākļiem.

Atbilde: — Sevišķu grūtību ar manu vervēšanu Trejam nebija, jo viņš labi zināja manus nacionālistiskos uzskatus un neapmierinātību ar padomju varu, tādēļ 1927. gada sākumā viņš Kijevas latviešu klubā izvirzīja man jautājumu par to, ka lielais vairums latviešu, pilsoņu kara dalībnieku, dzīvojot sliktos materiālos apstākļos, bet tie, kuri “nav ostījuši pulveri”, ieņem siltas vietas un dzīvo uz mūsu rēķina. Kā teica Trejs, mums jādomā par sevi un jāmeklē izeja. Viņš norādīja uz to, ka karš ir neizbēgams un ka Latvijas kara gadījumā ar PSRS mums jāiekaro savas tautas uzticība, tam nolūkam esot nepieciešams organizēt vecos strēlniekus – latviešus (..).

Trejs man paziņoja, ka Kijevā jau pastāv latviešu nacionālistiskā organizācija (..).

Jautājums: — Kādus mērķus un uzdevumus izvirzīja nacionālistiskā organizācija, kurā Trejs jūs savervēja?

Atbilde: — (..) Trejs man paskaidroja, ka šīs organizācijas galvenais mērķis ir padomju varas gāšana un kapitālisma restaurācija Padomju Savienībā, paplašinot Latvijas teritoriju uz PSRS rēķina.

Šajā nolūkā esot nepieciešams apstrādāt latviešus nacionālistiskā garā un vervēt viņus organizācijas papildināšanai.

Runājot par bijušajiem strēlniekiem – pilsoņu kara dalībniekiem, Trejs paziņoja, ka visi šie strēlnieki esot jāorganizē un Latvijas kara gadījumā ar PSRS tiem esot jābūt par nacionālistiskās organizācijas bruņoto spēku (..) un kara gadījumā šis bruņotais spēks tikšot apvienots latviešu karaspēka daļās, lai sarīkotu bruņotu sacelšanos (..).

(..) Nepieciešams atzīmēt, ka Kijevas latviešu klubs bija nacionālistisko elementu pulcēšanās centrs un tur tika veikts viss organizatoriskais darbs, lai apstrādātu un saliedētu nacionālistisko organizāciju. Pēc Treja vārdiem, analoģiskas nacionālistiskas organizācijas, tikai plašākā mērogā, pastāv Maskavā, Harkovā un Pleskavā.

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3902.l., 166., 178., 179., 180.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

J.Balodis – 45. mehanizētā korpusa 135. brigādes 3. bataljona lietvedis.

Jānis Trejs – Kijevas 2. maizes fabrikas direktors. Arestēts 1937. gada 19. septembrī. Nošauts.

 

Harkova

Izziņa par Kārļa Rozentāla represēšanu

Izziņa

Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu, dzimušu 1901. gadā, bijušo Harkovas latviešu kluba “Darbs” direktoru, PSRS IeTK un PSRS Prokurora komisija 1938. gada 4. februārī notiesāja ar augstāko soda mēru – nošaušanu kā pretpadomju nacionālistiskās latviešu spiegu un diversantu organizācijas organizatoru un vadītāju, kura pastāvēja Harkovā.

1957. gada 19. janvārī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija ar savu lēmumu Nr.4-n-023553/56 PSRS IeTK un PSRS prokurora 1938. gada 4. februāra lēmumu (protokols Nr.110) attiecībā par Kārli Jēkaba dēlu Rozentālu atcēla, bet lietu pārtrauca nozieguma sastāva trūkuma dēļ Rozentāla darbībā.

1958. gada 4. janvārī Kijevas kara apgabala kara prokurora palīgs

Harkovas apgabalā justīcijas majors Arseņjevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3528.l., 195.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

 

Turpmāk — vēl