“Esam optimāli sadalījuši finansējumu pa nozarēm” –

Ministru prezidents Einars Repše

Intervija Latvijas Radio 24.jūlija raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Ivars Svilāns

— Pirmais, ko gribu jautāt — KNAB direktora amata meklējumi. Pavisam maz laika ir palicis līdz beigu datumam, kad var pieteikties pretendenti. Šobrīd birums nav īpaši liels un arī, protams, nevērtējot viņu kompetenci, viņu amati līdz šim nav bijuši īpaši saistīti ar drošības sfērām. Kā ir — vai jums nav bažas, ka līdz termiņa beigām neviens vērā ņemams pretendents arī nepieteiksies?

Einars Repše: — Man ir bažas, man ir nopietnas bažas par to, un tāpēc vēlreiz izmantošu šo iespēju uzrunāt Latvijas tautu un aicināt jebkuru, kurš patiešām sevī jūt spējas un interesi strādāt šajā ļoti svarīgajā amatā, pārdomāt. Jaunajam KNAB vadītājam būs pēc būtības jāizveido šis dienests. Tas ir sākts veidot, bet vēl tā veidošana nav pabeigta. Jāizveido dienests un tad jānodrošina patiesa korupcijas apkarošana Latvijā. Tas ir milzīgs izaicinājums, tā ir liela karjeras iespēja. Ja sekmēsies, tad šis cilvēks būs sevi ierakstījis Latvijas vēsturē. Tāpēc, lūdzu, lūdzu, visi, kas ir ar atbilstošu izglītību, ar atbilstošu pieredzi un vienkārši godīgi cilvēki, kas vēlas veltīt sevi šim darbam, piesakieties! Patlaban ir pieteikušies pieci cilvēki. Tas ir vairāk kā nekas, bet, lai mums būtu pilna izvēles iespēja, tad, manuprāt, vēl arvien būtu vēlams pieteikties papildus.

— Kādēļ tā, jo it kā arī atalgojums KNAB direktoram ir visai liels, ar četriem cipariem mērāms, arī prestižs birojam ir pietiekami augsts pagaidām. Kādēļ ir tā, ka neviena vērā ņemama pretendenta pagaidām nav?

E.Repše: — Varbūt baidās. Baidās no tā, kādas grūtības šis amats var uzlikt. Varbūt baidās arī no tā, ka pieteikties nav lielas jēgas, jo uzvarētājs jau tāpat ir zināms. Nu tad lūk — uzvarētājs nav zināms. Patiešām mēs izvēlēsimies labāko no tiem, kas būs pieteikušies. Līdz ar to konkurencei ir ļoti lielas iespējas. Kas attiecas uz biroja vadītāja darba smagumu, tad valdība atbalstīs, kā vien varēs, un, es domāju — visa sabiedrība atbalstīs, kā vien varēs. Un to vīru vai sievu, kas patiešām centīsies apkarot Latvijā korupciju, to tauta un sabiedrība novērtēs un tam, neskatoties uz varbūt kādām viņa pieļautām kļūdām, noteikti būs tautas atbalsts un mīlestība. Tāpēc, es domāju, ka vajag likt kautrību un bailes pie malas un patiešām šī ir iespēja faktiski vienam lauku zēnam vai lauku meitenei izvirzīties karjeras kāpnēs tā, kā nekad turpmākajā Latvijas nākotnē varbūt tik straujas iespējas nebūs. Izmantojiet to, lūdzu, piesakieties!

— Varbūt tad ir tā reize, kad jāmet kautrība pie malas un jāpasaka, ka Latvijā nav tādu speciālistu, un godīgi jāimportē kāds speciālists no ārzemēm.

E.Repše: — Es to sen tiku piedāvājis, un, protams, ja mēs varētu izvēlēties no ārzemēm, tādā gadījumā šis uzdevums būtu daudz vieglāks. Tad es noteikti minētu kaut vai savu padomnieku Deividu Vollesu kā ļoti nopietnu kandidātu, tad es varētu uzrunāt kādus latviešu izcelsmes, bet ārzemēs strādājošus un dzīvojošus Latvijas juristus, kuriem gan nav pilsonības, viņiem ir svešu zemju pilsonības. Tātad, ja būtu iespēja izvēlēties ārzemniekus vai kaut vai tādus latviešus, kuriem šādu vai citādu iemeslu dēļ nav Latvijas pilsonības, tādā gadījumā uzdevums būtu krietni vieglāks. Bet jūs atceraties, kā gāja kaut vai ar juridiskās izglītības prasības svītrošanu no likuma, lai paplašinātu pretendentu loku, es vienkārši neuzdrošinājos nākt ar šo nākamo piedāvājumu, bet šķiet, ka tomēr būtu bijis pareizi, ja mēs būtu arī šeit ļāvuši piedalīties konkursā ārzemniekiem.

— Valsts budžets šajā nedēļā arī bija plaši apspriests gan masu medijos, gan starp valdošajām partijām. Jāsaka, ka Pirmā partija arī, nu, jāsaka, gandrīz uz šantāžas pusi, pieprasīja 15 procentus uzņēmumu ienākumu nodokli. Ja nebūtu šīs prasības, tad arī citiem budžetā tiktu ievērojami vairāk naudas. Kā vispār veidojas šobrīd budžeta situācija?

E.Repše: — Redziet, es noteikti negribētu šeit lietot vārdu “šantāža”. Galu galā par nodokļu samazināšanu bija vienojušās visas koalīcijas partijas valdības deklarācijā, un arī tā ir mana personiska pārliecība, ka nodokļi būtu tikai jāsamazina, tai skaitā šis nodoklis. Tātad pēc būtības tas ir pareizs solis, un arī šis nodokļu samazinājums ir sen ierakstīts likumā, tas jau ir pieņemts likums Latvijā, un nodoklis samazinās atbilstoši likumā ierakstītajam grafikam. Tātad tas, ko mēs šodien būtu izskatījuši, ir pārtraukt vai attālināt tālāka laika distancē šo nodokļu samazinājumu. Nu un šinī gadījumā tātad koalīcijas partneri pateica, – ka tam viņi nevar piekrist, līdz ar to koalīcijai, protams, tas bija jārespektē, jo visiem ir jānobalso par budžetu, lai tas tiktu pieņemts. Un, ja kāda partija pasaka savu principiālo nostāju kādā jautājumā, tad tas ir vienkārši matemātiski jāņem vērā. Protams, es domāju, partijas ļoti labi saprot, ka viņas nevar par katru sīkumu mētāties ar principiāliem viedokļiem un ka, teiksim, šādas lietas var tikt izmantotas retu reizi, un katrai partijai nosacīti ir kaut kāds limits, cik daudz to var darīt, neizraisot vispārēju neapmierinātību un iebildumus. Bet šinī gadījumā, es domāju, nekādas robežas nav pārkāptas. Arī man būtu bijis grūti izlemt, kāds lēmums ir pareizāks, jo es uzsveru — no filozofiskā viedokļa nodokļus samazināt ir pareizi. Jo zemāki nodokļi, jo straujāks tautsaimniecības uzplaukumus, jo bagātāka tauta, darbs visiem un īstenībā ir labāk. Bet tas ir ilgākā termiņā. No otras puses, mums šobrīd ir ļoti asas finanšu grūtības šī gada budžetā un nākamā gada budžeta sastādīšanā, līdz ar to mēs būtu ieguvuši mazlietiņ brīvākas rokas, bet, manuprāt, lēmums kā tāds šobrīd, kas ir pieņemts, nav slikts, lai iet ar nodokļu samazinājumu, tas veicinās tautsaimniecības attīstību nākotnē.

— Zaļo un zemnieku savienība šodien sasauca ārkārtas preses konferenci, kurā brīdinās sabiedrību par dramatisko situāciju, kas var rasties labklājības budžeta samazināšanas dēļ. Te ir atkal tā otrā puse, ka, vieniem mazlietiņ piekāpjoties, šobrīd atkal citas sfēras tiek apdalītas, un acīmredzot tomēr bija tā, ka, no vienas puses, samazinot šo uzņēmumu ienākumu nodokli šajā gadā, citām sfērām naudiņas budžetā tika ievērojami mazāk, nekā pat bija domāts.

E.Repše: — Ja mēs runājam par Labklājības ministriju, tad tā, taisni otrādi, netika pakļauta tikpat lielam samazinājumam kā pārējie, tātad programma, sociālā nodrošināšana, tika pilnībā izslēgta no jebkāda bāzes samazinājuma. Līdz ar to mēs esam Labklājības ministrijai un labklājības sektoram nākuši ļoti būtiski pretī uz citu rēķina. Tāpat nav arī samazināti Veselības ministrijas izdevumi, taisni otrādi — Veselības ministrijas izdevumi nākamajā gadā būs par 30 miljoniem lielāki nekā šajā gadā, tātad veselības budžetā īstenībā ir diezgan jūtams pieaugums. Cita lieta, un tur ir arī taisnība veselības ministrei, ka tās vajadzības aug straujāk. Tas nozīmē, ja mēs esam pagājušā gada pēdējā ceturksnī pielikuši 11 miljonus klāt mediķu algām, tad, reizinot vienu ceturksni ar četriem ceturkšņiem, nākamajā gadā tās vajadzības uzreiz ir 44 miljoni. Tātad vajadzības aug straujāk nekā iespējas, bet mēs nevaram runāt absolūtos skaitļos par samazinājumu. Taisni otrādi, ja mums šī gada fakts būs aptuveni 193 miljoni Veselības ministrijas budžetu tēriņos, tad nākamajā gadā būs pāri par 223 miljoniem veselības budžeta izdevumi. Un varam priecāties par šo pieaugumu. Citās dažās ministrijās gan ir reāls nomināls samazinājums. Līdz ar to es uzskatu, ka šodien valsts budžeta situācija ne tuvu neatbilst attīstītas un plaukstošas valsts situācijai. Tāpēc mēs patlaban cīnāmies faktiski visā frontē un noteikti nonāksim pie rezultāta, jo mēs patlaban gan ieviešam jaunus un pareizākus principus budžeta plānošanā un sadalē, gan arī es šobrīd pasludinu par iekšpolitisko prioritāti kontrabandas un nodokļu nemaksāšanas izskaušanu. Mēs rūpīgi darbosimies ar dienesta koordināciju, lai šo uzdevumu sasniegtu nevis kampaņveidīgi, bet lēni, mierīgi, plānveidīgi un neapturami. Tā kā sākums ir labs, un tieši par cilvēku, par labklājību, par veselību mēs esam domājuši īpaši. Esam, protams, domājuši arī par mūsu ārpolitiskajām prioritātēm, līdz ar to visumā tās naudiņas ietvaros, kura mums ir pieejama, esam optimāli sadalījuši finansējumu pa nozarēm.

— Tad par citu sfēru runājot, kas arī pagājušajā nedēļā tika apspriesta. Tā ir digitālās televīzijas lieta, un vakar Ināra Rudaka, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vadītāja, no jūsu puses ir izpelnījusies neuzticību un arī prasību – pārcelt viņu citā amatā. Vai tad Rudakas kundze būs šī īstā vainīgā digitālās televīzijas lietā?

E.Repše: — Par vainīgajiem un amatpersonu atbildību — to mēs vēl izmeklēsim un izskatīsim, to būtu vēl priekšlaicīgi teikt, bet šobrīd, izvērtējot visas neskaidrības un brīnumus, kas saistās ar šo konkrēto digitālās televīzijas ieceri, ir pamatotas aizdomas par ļoti nopietniem pārkāpumiem, ja ne afērām. Rudakas kundze ir visus šos gadus vadījusi Sakaru departamentu, tātad faktiski stāvējusi klāt šīs koncepcijas izveidei, līgumu slēgšanai, viņa ir bijusi klāt pie visiem saskaņojumiem ar dažādiem ministriem un citām amatpersonām, līdz ar to noteikti viņa ir līdzatbildīga par lietu stāvokli. Šādos apstākļos, pat vēl nekādā veidā neizsakot vērtējumu par viņas atbildības pakāpi, tomēr valsts labākas pārvaldības nolūkos ir nepieciešams pārcelt viņu uz citu ierēdņa amatu, tātad atbrīvot tieši no Sakaru departamenta vadītājas pienākumiem, ko es arī esmu uzdevis satiksmes ministram izdarīt.

— Un vēl, skatoties kalendārā, ir redzams, ka līdz referendumam ir palikuši jau mazāk nekā divi mēneši. Vai šobrīd ir pārliecība, ka referendums varētu būt labi noorganizēts un arī – vai, jūsuprāt, Latvija atbalstīs iestāšanos Eiropas Savienībā?

E.Repše: — Domāju, ka referendums tiek organizēts pienācīgi labi, un notiek arī daudzi sabiedrības informēšanas projekti, it īpaši laukos un mazajās pilsētās par Eiropas Savienību. Patīkami arī tas, ka daži no projektiem, kas tiek īstenoti, īstenībā nemaz neiet ar šīs kampaņas zīmotni, lai gan ir projekti kampaņas ietvaros. Tas nozīmē, ka informēšana notiek organiski, neuzbāzīgi un faktiski atbild uz tiem jautājumiem, kas sabiedrībai varētu rasties. Ceru, ka šie jautājumi tiks atbildēti vēl un vēl pilnīgāk, un, protams, ceru, ka referendums būs sekmīgs un Latvija nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja uz to brīdi par iestāšanos Eiropas Savienībā būs nobalsojusi Igaunija, Lietuva jau ir nobalsojusi, tad Latvija ar savu balsojumu faktiski noslēgs Baltijas ceļu uz Eiropu, un tas būs tāds ļoti svinīgs un atbildīgs brīdis. Kas attiecas uz valdību, tad mēs šodien pat ļoti grūtos finansiālos apstākļos tomēr esam paredzējuši 50 miljonus latu dažādu Eiropas fondu līdzfinansēšanai. Līdz ar to Latvija būs finansiāli gatava iekļauties kopējā Eiropas saimniecībā, tai skaitā mūsu uzņēmējiem, lauksaimniekiem un citiem aktīviem cilvēkiem iegūstot Eiropas dažādos līdzfinansējumus. Protams, te ir jāstrādā ar galvu un jāgatavo attiecīgie priekšlikumi, bet finansiāls segums tam būs, par to mēs jau šodien esam rūpējušies, protams, gaidot sekmīgu referenduma rezultātu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā