Lai paši esam savu novadu saimnieki

Jelgavas rajonā izveidots Ozolnieku novads

Ministru kabinets otrdien, 22. jūlijā, pieņēmis noteikumus par Jelgavas rajona Ozolnieku novada izveidošanu, apvienojot Ozolnieku un Cenu pagastus. Līdz ar šo lēmumu Latvijā ir jau 17 novadi, kas izveidoti saskaņā ar 1998. gadā pieņemto Administratīvi teritoriālās reformas likumu, atbilstoši iepriekšējās valdības ieteiktajam un sākotnēji arī Ivara Gatera vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atbalstītajam 102 novadu veidošanas variantam.

Vienlaikus, strauji tuvojoties brīdim, kas iezīmē likumā noteiktā reformas pirmā posma — pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās — noslēgumu, sabiedrībā saasinājusies domu apmaiņa par reformas iespējamiem tālākas attīstības variantiem. Tās aktivizējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rosinātā pašvaldību aptauja, aicinot iesniegt savus priekšlikumus reformas sakarā, bet kopš 9. jūlija — arī partijas “Jaunais laiks” paplašinātās valdes sēdes lēmums kardināli pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas ieceres un 33 novadus veidot uz pašreizējo 26 rajonu bāzes, paredzot arī lielajām pilsētām iespējas saglabāt atsevišķas pašvaldības.

Ko par jaunajām iespējām domā Jelgavas pašvaldību vadītāji pilsētā un rajonā?

Solis pretī centralizācijai

Māris Ainārs, Ozolnieku pagasta padomes priekšsēdētājs:

— Mūsu pagastā ir veiktas divas iedzīvotāju aptaujas, pēdējā no tām vēl šogad, un tajā 97 procenti respondentu atbalstījuši kopīga novada veidošanu, apvienojoties ar Cenu pagastu. Esam par pagasta līdzekļiem, iztērējot 5000 latu, izstrādājuši apvienošanās projektu, to kā atbilstošu 102 pašvaldību varianta nosacījumiem akceptēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un tagad arī Ministru kabinets. Bet “Jaunā laika” valde sanāk kopā un nolemj, ka jābūt 33 pašvaldībām. Protams, mūsu pašvaldībai, tas nav pieņemams. Ozolnieku iedzīvotāji aicina pašvaldību visiem spēkiem turēties pretī jaunajiem plāniem, un arī viņu viedokli paudu 18. jūlijā Pagastu apvienības valdes ārkārtas sēdē, noraidot 33 novadu veidošanas ideju.

Piedāvātajā variantā pagasta iedzīvotājs ir zaudētājs. Ja jaunā novada pašvaldībā ievēl pa vienam deputātam no katriem 1000 iedzīvotājiem, Ozolniekiem sanāk tikai trīs deputāti, un šāda pārstāvniecība citu pagastu vidū būtu nepietiekama pagasta ļaužu interešu aizstāvībai.

Ko gan trīs Ozolnieku deputāti var spriest, ja kādai Vilces iedzīvotājai vajag palīdzību malkas iegādē, ko Valgundes deputāti var spriest par Ozolniekiem, kur vajag pabeigt sporta zāles būvniecību? Šāda vara ir attālināta no iedzīvotāja, nevar būt pietiekami kompetenta un atgādina atgriešanos pie padomju laiku izpildkomitejām.

Pirms dažiem gadiem es pārliecinājos par lietuviešu pieredzi šādā varas centralizācijas variantā. «Zīmulim mums naudu iedod, bet pēc lodīšu pildspalvas uz centru jādodas,» stāstīja vadītāja kādā pašvaldībā netālu no Kauņas. Tas nozīmē, ka lielākais priekšnieks novadā būs finanšu nodaļas vadītājs. Negribam, lai mūsu nodokļu maksātāju naudu dalītu citi. Cik zinu, lielākā daļa pašvaldību ir pret 33 novadu modeli, ja to tomēr mēģinās realizēt, tā būs klaja demokrātijas ierobežošana.

Runājot par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, — kāpēc gan divas trīs pašvaldības nevar apvienoties kāda projekta realizēšanai? Jau tagad Ozolnieku novads gatavojas startēt ar diviem projektiem SAPARD programmā.

Lielākā novadā lielākas investīciju iespējas

Ziedonis Caune, Vircavas pagasta padomes priekšsēdētājs:

— Manuprāt, visai pamatoti tiek izvirzīts jautājums: vai reformai tieši tagad un nekavējoties ir jānotiek. Bet, ja tas jādara, tad labāk pēc 33 novadu modeļa. Apspriežot iespējamos brīvprātīgas apvienošanās variantus nosacīti pēc 102 pašvaldību modeļa, secinājām, ka, pat septiņām pašvaldībām apvienojoties, naudas nopietniem attīstības projektiem ir par maz.

Arī 33 novadu variantā, protams, svarīgi, cik daudz nodokļu ieņēmumu nonāks pašvaldības rīcībā. Taču lielākā pašvaldībā ir iespējas algot speciālistus, plānotājus, projektētājus, lai budžetu papildinātu ar investīciju piesaistēm. Rajona padomē darbojas attīstības departaments. Varbūt tā darbībā kas jāmaina, bet kāpēc gan jāsagrauj, ja prātīgāk ir izmantot to, kas jau izveidots?

Cita lieta — kādā veidā tiks iecelti izpilddirektori pagastos. Svarīgi šajā procesā nodrošināt demokrātiju. Vienlīdz svarīgi novada pašvaldību vēlēšanās ļaut startēt ne tikai partijām, bet arī vēlētāju apvienībām.

Lai ir 33 — ja nav citas izejas

Aija Tračuma, Kalnciema domes priekšsēdētāja:

— Mūsu attieksme pret piedāvāto 33 novadu veidošanas priekšlikumu ir dalīta. No vienas puses — strādājot pie iepriekšējā varianta, kas paredzēja septiņu pagastu apvienošanu Jelgavas novadā, sapratām, ka tas nav realizējams, jo neatbilst apvienošanas nepieciešamības kritērijiem. Arī apvienošanās ar tuvējo Valgundes pagastu, kas tika apspriesta kā viens no variantiem, nav guvusi ekonomisku pamatojumu un iedzīvotāju atbalstu. Vienlaikus ir skaidrs, ka pašvaldībai vienai pašai nebūs iespējams piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus, kur lielākiem projektiem ir nepieciešams arī ievērojams līdzfinansējums.

Ministrijai iesūtītajos priekšlikumos izteicām pieļāvumu, ka novadu varētu veidot visas 16 Jelgavas rajona pašvaldības. Taču tas ir variants — ja paliekam bez citas izvēles. Uz iespēju, ka, pašvaldībām apvienojoties, palielināsies budžeta līdzekļi, neraugos optimistiski. Kopš 1986. gada strādājot pašvaldībā, esmu pieredzējusi arī laiku, kad rajona padome dalīja līdzekļus pašvaldībām, bet vietējā varēja pieņemt vien politisku lēmumu, kuram nebija finansiāla seguma. Līdzīgi attālināta varētu būt vara jaunajā novadā. Saprotams arī, ka kopīgajā budžetā viena pagasta problēmas var tikt risinātas uz citu rēķina. Tagad vietējās pašvaldības vadītājs redz, kas notiek «apakšā», — kas ir ar skolām, slimnīcu. Ja tās netiek saglabātas sausu ekonomisku aprēķinu dēļ, izglītotie cilvēki brauks darbu un arī dzīvesvietu meklēt pilsētā un gaidītās attīstības vietā var iestāties teritorijas panīkums. Nauda nav vienīgais attīstības motīvs.

Un tomēr — jāsaglabā brīvprātība

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs:

— Esmu par to, lai demokrātiskie procesi valstī turpinātos un nākotnē varētu runāt arī par vēlētām reģionu pašvaldībām.

Ja skatāmies uz pašreizējo ceļu tīklu un citiem infrastruktūras elementiem, tad 33 pašvaldību modelis ir viens no loģiskākajiem. Jā, šī infrastruktūra ir daļēji saglabājusies kopš padomju laika, taču gan pašvaldību funkcija, gan attieksme pret lietām tagad ir cita nekā tolaik, kad rajonā izlēma, ko darīt ciemos. Protams, pastāvot lielākai demokrātijai, katrs ir vairāk spiests domāt un aizstāvēt savu ideju. Kad biju rajona padomes vadītāja amatā, kādā sarunā ar dāņu kolēģiem par attīstības procesiem Latvijā deviņdesmito gadu sākumā viņi uzdeva pašreizējam līdzīgu jautājumu — kā izskatītos, ja viss rajons būtu viena pašvaldība? Tolaik cilvēkiem dažādu jautājumu risināšanā vēl ļoti daudz bija nepieciešama vietējās pašvaldības palīdzība. Tagad, kad sakārtojušies zemes un īpašuma jautājumi, šo vajadzību ir mazāk.

Ja gribam attīstīt un padziļināt demokrātiju, nevaram iet igauņu ceļu, kur apriņķu vadībā ir valsts administrācija. 33 novadu modelis un vēlētas reģionu pašvaldības — no Jelgavas raugoties, tas būtu īsākais ceļš viedokļu saskaņošanai un lielāku projektu realizācijai. Tagad, piemēram, informācijas tehnoloģiju projektam, kas tiks realizēts PHARE programmā, slēdzām līgumus ar 60 pašvaldībām.

Manuprāt, veidojot novadus, nav jābalstās uz konkrētiem skaitļiem — 26, 33 vai citiem, bet jāizdara loģiska un brīvprātīga izvēle. Savukārt, ja apvienošanās notiek, tad tiem pašvaldību vadītājiem, kas daudzus gadus (vismaz divus sasaukumus) ir bijuši šajos amatos, bet tagad zaudē darbu, ir nepieciešamas sociālās garantijas, jo viņi ir atteikušies no sava biznesa un citām iespējām.

Maija Laizāne  — “Latvijas Vēstnesim”