Par Latvijas novadiem nākotnē

Vakar, 24.jūlijā, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar nozaru ministriem un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem

Uz tikšanos ar Ministru prezidentu Einaru Repši kopā ar citiem ierodas Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests un Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis Foto: Uldis Pāže

Ap administratīvi teritoriālo reformu (ATR) joprojām virmo pašvaldību viedokļu dažādība. Piedāvātie modeļi – nosacīti 102 vai 33 novadi – tiek gan kritizēti, gan pelti. Pašvaldības ir pamatoti nobažījušās par savām ierobežotajām iespējām piedalīties Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšanā. Arī ap valsts nākamā gada budžeta sastādīšanu valdošās politiskās domstarpības tieši skar Latvijas pašvaldību dzīvi. Visu šo notikumu pavērsienu negaidot, vakar, 24.jūlijā, pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) ierosinājuma Ministru prezidents Einars Repše un vairāki nozaru ministri tikās ar astoņu lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem. Sarunā piedalījās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, satiksmes ministrs Roberts Zīle, ekonomikas ministrs Juris Lujāns.

Tikšanās notiks arī turpmāk

Tikšanos Ministru prezidents Einars Repše novērtēja kā ierosinātāju labi sagatavotu un atzina, ka pēc abpusējas vienošanās būtu lietderīgi šādas tikšanās rīkot arī turpmāk. Ja ierosinājums par sarunu ar valdības vadītāju un citiem valdības pārstāvjiem izskanēs no pārējām pašvaldībām, Ministru prezidents E. Repše apstiprināja šādas tikšanās iespēju.

LLPA pašreizējais prezidents, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzina, ka viens no sarunas mērķiem bija darīt zināmas lielo pilsētu nostādnes par valsts reģionālo politiku. “Iestājoties ES, Latvijas iedzīvotāji cer uz iespējami drīzu dzīves līmeņa celšanos, kas patlaban mūsu valstī ir tikai 30% no ES vidējā dzīves līmeņa. Kā viens no spēcīgākajiem ieročiem dzīves līmeņa celšanai ir ES piedāvātās iespējas izmantot apmēram vienu miljardu eiro ES finansējumu. Naudas daļa, kas jāiegulda projektu līdzfinansēšanā, būs nepieciešama gan no valsts, gan no pašvaldībām. Trīs gadu laikā ir nepieciešami apmēram 300 miljoni eiro līdzfinansējuma nodrošināšanai. Kādas ir mūsu iespējas? Pašreiz nav pārliecības, ka visas pašvaldības ir spējīgas dot līdzfinansējumu. Neiegūt un neieguldīt ES naudu Latvijas attīstībā būtu lielākā traģēdija visiem mūsu iedzīvotājiem. Latvija ir pārāk neliela valsts, un mums nav lietderīgi uzturēt tik lielu skaitu pašvaldību, kas lielāko daļu savu ieņēmumu tērē administrācijas uzturēšanai. Tas nozīmē, ka par attīstību šādās pašvaldībās runāt nevarēs nekad,” atzina U. Sesks.

Pēc Liepājas pilsētas vadītāja domām, pašvaldības teritoriālais lielums ir cieši saistīts ar pašvaldības spējām ieguldīt naudas resursus investīcijās. Lielākas pašvaldības izdevumi ir salīdzinoši mazi savas pārvaldes uzturēšanai, citādi tas ir nelielā pagastā. Tādējādi liela pašvaldība ir spējīga daudz vairāk naudas novirzīt attīstībai. Nereti mazo pašvaldību necilie nodokļu ieņēmumi un arī saņemtie līdzekļi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda galvenokārt tiek izlietoti darbinieku algām.

Pieci ATR varianti

LLPA vērtējums par Latvijas plānošanas reģionu pašreizējo kapacitāti bija kritisks. Projektu skaits ir neliels, un ne visi ir atzīstami par veiksmīgiem. Apspriešanai un turpmākai izvērtēšanai no LLPA puses tika izvirzīta deviņu, uz lielajām pilsētām bāzētu plānošanas reģionu izveide. Gan projektu sagatavošanas spēja, gan līdzfinansējuma nodrošinājums šādos plānošanas reģionos LLPA redzējumā būtu daudz veiksmīgāks.

Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters atzina, ka saruna ir bijusi vērtīga, jo lielās pilsētas ir attīstības centri. “Cik spēsim atbalstīt un veicināt attīstību šajās pilsētās, tik veicināsim attīstības nodrošināšanu visā valstī,” teica I.Gaters.

Sarunas laikā I.Gaters valdības pārstāvjus un lielo pilsētu pašvaldību vadītājus iepazīstināja ar ministrijā izstrādātajiem pieciem administratīvi teritoriālās reformas variantiem. Tie apskatei un vērtējumam būs pieejami no 28.jūlija. Pirmais variants veidots uz esošo rajonu bāzes un republikas nozīmes pilsētām – 33 novadu modelis. Otrais variants – respektējot viena rajona robežās esošos vairākus attīstības centrus. Trešais – balstīts uz visiem – pēc iedzīvotāju skaita, ekonomiskajiem rādītājiem – valstī esošajiem attīstības centriem. Ceturtais – precizēts 102 novadu projekts, bet piektais – pēc saņemtajiem pašvaldību priekšlikumiem apkopotais variants.

Pēc Ministru prezidenta E.Repšes domām, turpmākai apspriešanai varētu nodot četrus. “Mūsu pirmais uzdevums ir nolemt, cik būs novadu un kādas būs to robežas. Pēc tam varam runāt par citiem jautājumiem, kas skar pašvaldību darbību. Es ceru, ka par novadu skaitu mēs vienosimies tuvākajā laikā. Uzskatu, ka mums nav jāveido divu līmeņu pašvaldības, un es vēlētos izvairīties no reģionālo pašvaldību veidošanas. Plānošanas reģioni, neatkarīgi no to skaita, nākotnē nostiprināsies kā reģionālais līmenis Eiropas līdzekļu apguvei un plānošanai,” atzina E. Repše. Ir iecerēts, ka augusta sākumā par novadu veidošanas modeli lems valdības sēdē.

Ieguvumus mērot

LLPA vārdā Uldis Sesks atzina, ka saruna ar valdības pārstāvjiem deva ieskatu nākamā gada budžeta veidošanā un ļāva apzināties pašvaldību iespējas, plānojot savas investīcijas. Arī LLPA izteiktie priekšlikumi, pēc runātāja vārdiem, ir vērtīgi un noderīgi pārdomām.

“Saruna, ko mēs šodien aizsākām par valsts reģionālo politiku, nav tikai viena nozares ministra (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra) un Ministru prezidenta starpā pārrunājama. Mūsu pašvaldībās dzīvo vairāk nekā 50% no visas Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ, apsteigdami pārējās pašvaldības, uzskatām, ka rīkojamies Latvijas iedzīvotāju vairākuma interešu vārdā,” atzina LLPA prezidents Uldis Sesks.

Zaida Kalniņa,  “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore