Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 24.jūlija sanāksmē

Valsts sekretāru sanāksmē 24.jūlijā Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus “Civilprocesa likumā”, kas paredz noteikt, ka lietās, kurās ir pieprasījums par atjaunošanu iepriekšējā darbā, pirmās instances tiesā un apelācijas instancē tiesas sēde ir jānosaka ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

Pašreiz Civilprocesa likums nenosaka termiņus, kādos jāizskata prasības pieteikumi lietās par darbinieka atjaunošanu darbā. Tas var radīt situāciju, kad ilgstošas lietas izskatīšanas gadījumā, ja tiesas spriedumā konstatēta prettiesiska atlaišana un nepieciešama atjaunošana iepriekšējā darbā, darba devējam jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku, tostarp gadījumos, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.

Grozījumi nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Darba likumā.

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma prasībām; precizētu likuma normas atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam un Personu apliecinošo dokumentu likumam.

Tāpat grozījumos iestrādāta jauna darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamata paredzēšana, ja darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests. Noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar veselības pārbaudi, jāsedz darba devējam; ierobežotas iespējas darba devējam uzteikt darbu darbiniekam, kuram nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai; ierobežotas darba devēja atprasījuma tiesības uz atvaļinājuma naudu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām darbiniekam, kuru atlaiž no darba sakarā ar to, ka atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu; atcelts aizliegums darba devējam uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā darbiniekam, kurš atzīts par invalīdu; uzlikts darba devējam pienākums uzskaitīt darbinieka nakts darba laikā un svētku dienā nostrādātās stundas un virsstundas; noteikta apmaksas kārtība pārtraukumiem bērna barošanai; ieviestas Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības attiecībā uz jauniešu darba aizsardzību, darba laika organizēšanu pieļaujamā maksimālā nedēļas darba laika kontekstā; izslēgts noteikums, ka pārtraukumus ieskaita darba laikā, ja noteikta summētā darba laika uzskaite u.c. redakcionāli grozījumi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Eiropas Integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā.

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu” un Informācijas atklātības likumā (Satversmes 81.panta kārtībā).

Grozījumu projekts likumā “Par valsts noslēpumu” paredz izslēgt ierobežotas lietošanas informācijas jēdzienu, attiecīgi iekļaujot to Informācijas atklātības likumā zem IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS informācijas vēl vienu kategoriju ne tikai NATO un Eiropas Savienības, bet arī Latvijā šāda līmeņa informācijas vajadzībām. Līdz ar to paredzēts izdarīt grozījumus arī Informācijas atklātības likumā, iekļaujot kategoriju – INFORMĀCIJA DIENESTA VAJADZĪBĀM.

Likuma “Par valsts noslēpumu” izstrādē Saeima no tā svītroja sadaļu par ierobežotas pieejamības informācijas jēdzienu un aizsardzību, pamatoti uzskatot, ka tas nav valsts noslēpums. Šis jēdziens tika iekļauts Informācijas atklātības likumā (likuma 5.pants), tā izveidojot administratīvu mehānismu, kā aizsargāt uzņēmējdarbības, fiziskās personas privātās dzīves, atestāciju un valsts institūciju gatavoto dokumentu aizsardzību, bet tikai līdz tās publiskošanas brīdim.

Saņemot līdzvērtīga aizsardzības līmeņa informāciju no NATO – RESTRICTED, valsts institūcijas šo NATO klasificēto informāciju ar Informācijas atklātības likumu nespēja aizsargāt un piešķīra nepamatoti paaugstinātu valsts noslēpuma aizsardzības pakāpi – KONFIDENCIĀLI. Lai aizsargātu šo informāciju ar atbilstoša līmeņa klasifikāciju, tika izdarīti grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, radot jaunu viszemākā līmeņa valsts noslēpuma pakāpi – IEROBEŽOTAS LIETOŠANAS informācija (likuma 3.panta piektā daļa).

Tiesību aktu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Vides ministrijā un Eiropas Integrācijas birojā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu, pabalstiem un kompensāciju”, kas paredz kārtību un apmērus, kādā tiks noteikts valsts civildienesta ierēdņu atalgojums (mēnešalga, piemaksas un prēmijas), pabalsti un kompensācijas.

Noteikumu projektā paredzēts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītāja un ierēdņa mēnešalgas konkrēto apmēru saskaņā ar noteikumu pielikumu Nr.1 “Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalgas” nosaka Ministru prezidents vai ministrs un iestādes vadītājs. Pielikumā norādīti amata nosaukumi un mēnešalgas apmērs Valsts kancelejā, Eiropas Integrācijas birojā un Valsts civildienesta pārvaldē; ministrijās (izņemot Ārlietu ministriju), īpašu uzdevumu ministru sekretariātos; Ārlietu ministrijā; ministriju, Valsts kancelejas un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu padotībā esošajās iestādēs; ministriju padotībā esošajās vietējās (pilsētu, rajonu un reģionu) iestādēs.

Noteikumu projektā paredzēts, ka ierēdnis par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu vai vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem varēs saņemt piemaksu līdz 40 % no minētajam ierēdnim noteiktās mēnešalgas.

Paredzēta materiālā stimulēšana par augstiem darba rezultātiem – līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda un atalgojuma fonda ietaupījumiem. Savukārt paaugstinātas darba intensitātes apstākļos ierēdnis varēs saņemt piemaksu līdz 20% no mēnešalgas.

Noteikumu projekts reglamentē arī pabalstu piešķiršanu, ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, guvis ievainojumu vai citu kaitējumu; cietis smagā nelaimes gadījumā; ģimenes locekļa vai apgādnieka nāves gadījumā; bērna piedzimšanas gadījumā u.c.

Tāpat noteikts, ka ierēdnis nesaņem atalgojumu par laiku, kurā viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus amata pienākumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Eiropas Integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts civildienesta pārvaldē, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sagatavotajā likumprojektā iestrādātas normas, kas nosaka to personu loku, kurām jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumos Eiropas Kopienas (EK) iekšējā tirgū; teritoriju, kurā piemērojams PVN darījumiem EK iekšējā tirgū; stingrākas prasības PVN rēķiniem; citu dalībvalstu ar PVN apliekamo personu pienākumus reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā, kā arī citas normas, kas precizētas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.

Pašreizējais likums “Par pievienotās vērtības nodokli” nenosaka, kā PVN piemērojams darījumiem EK iekšējā tirgū. Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti un vienlaikus arī vienota Eiropas Savienības tirgus dalībnieci, jānodrošina preču un pakalpojumu brīva kustība un jānosaka, kā PVN tiek piemērots darījumiem, kuros iesaistīti preču un pakalpojumu piegādātāji un saņēmēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments