Par 2004.gada valsts budžeta amplitūdām

Pēc divarpus stundām, ko ministri pavadīja krasu viedokļu gaisotnē, valdības sēdē 22.jūlijā tika pieņemts lēmums par valsts budžetu 2004.gadam un fiskālās situācijas stabilizāciju. Kā norādīja Ministru prezidents Einars Repše, vienprātību valsts nākamā gada budžeta prioritāšu noteikšanā, kopējā budžeta fiskālā deficīta apjomu – 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un skaitliski daudzo speciālo budžetu iekļaušanu pamatbudžetā Ministru kabinets ir panācis jau iepriekšējās valdības sēdēs. To E.Repše novērtēja kā progresīvu soli. Bet šīs sēdes uzdevums bija izšķirties par Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem ministriju un citu valsts iestāžu izdevumu samazināšanai. Bija sagatavoti seši varianti, turklāt katram no tiem bija izstrādātas divas piedāvājuma iespējas.

Autoceļiem nākamgad būs tikpat daudz līdzekļu

Par citu valsts speciālo budžetu iekļaušanu pamatbudžetā nekādu īpašu diskusiju nebija, jo Ministru prezidents pauda nostāju arī turpmākajos gados gan Kultūrkapitāla fondam, gan Latvijas Vides aizsardzības fondam līdzekļus piešķirt ne mazāk kā šogad. “Par to, cik būs iespējams piešķirt lielāku līdzekļu daudzumu, būs atkarīgs gan no ministru nostājas lemjot, gan tā gada valsts noteiktās prioritātes,” piebilda E.Repše. Lielākas pārrunas notika par Valsts autoceļu fonda turpmāko finanšu līdzekļu sadalījumu. Par to izvērsti runāja satiksmes ministrs Roberts Zīle.

Satiksmes ministrs uzsvēra, ka ik gadus Latvijā būtu nepieciešams atjaunot 1200 kilometrus valsts autoceļu, bet īstenībā tas izdodas desmit reižu mazāk. Tas nozīmē, ka arvien pieaug to savu kārtu gaidošo ceļu un kilometru skaits, kuriem līdzekļu remontam nepietiek, kuri tiek lietoti un kuru kvalitāte ik brīdi pasliktinās. Ministrs norādīja arī, ka Valsts autoceļu fonda līdzekļi tiek izmantoti ne tikai ceļu remontam un atjaunošanai. No fonda nauda tiek novirzīta arī dzelzceļam – akcīzes nodokļa daļa par dīzeļdegvielu, pasažieru pārvadājumu dotēšanai, mērķdotācija pašvaldībām, kā arī lauku ceļu attīstības programmai. Uz bieži dzirdēto apgalvojumu, ka Latvijas autoceļi tiks sakārtoti ar ES struktūrfondu līdzekļu palīdzību, R.Zīle ieteica nelolot pārliekas ilūzijas, norādot, ka ES interešu lokā šobrīd vienīgi ir starptautiskais autoceļš VIA Baltica. Nepieciešamos remontdarbus un šā ceļa uzlabojumus finansēs no Kohēzijas fonda. Savukārt Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kam var iesniegt projektus ceļu sakārtošanai, pēc ministra teiktā, ar kapitālām rekonstrukcijām nedarbojas. Satiksmes ministrs aizstāvēja viedokli Valsts autoceļu fondam nākamajā gadā finansējumu piešķirt saskaņā ar iezīmētā ienākuma nodokļa prognozi, taču šis priekšlikums valdībā atbalstu neguva, jo būtiski ietekmētu citu ministriju naudas līdzekļu sadalījuma samazinājumu. Ministru kabinets lēma nākamgad finansējumu Valsts autoceļu fondam piešķirt šā gada apjomā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks samazināts

Uz valdības sēdi bija ieradies liels skaits uzņēmēju, paužot nostāju valdībai neatteikties no iesāktā ceļa nodokļu samazināšanā un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) nākamgad samazināt līdz 15%, kā tas šobrīd ir paredzēts likumā. ”Nodokļu jautājums ir pārbaudes kritērijs, vai nu valdība zaudēs uzņēmēju uzticību, vai arī gluži pretēji – stiprinās saliedētību. Pirmajā gadā pēc UIN likmes samazinājuma straujš budžeta ieņēmumu palielinājums nav gaidāms, bet ilgtermiņā nodokļu ieņēmumi pieaugs, jo valdības rīcība, samazinot nodokļu slogu, mudinās uzņēmējus maksāt nodokļus. Atcerēsimies, ka nauda nenāk no strādniekiem, bet gan uzņēmējiem, kas vada uzņēmumu,” ministriem atzina uzņēmēju pārstāvis Viktors Kulbergs.

Viens no Finanšu ministrijas piedāvājumiem, ņemot vērā sarežģīto valsts budžeta situāciju, bija ierosinājums UIN nākamgad samazināt tikai par 1% punktu, tas ir, no 19% līdz 18%. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers kategoriski norādīja, ka Latvijas Pirmā partija, gadījumā, ja UIN netiks samazināts līdz 15%, par nākamā gada valsts budžetu Saeimā nebalsos.

Cilvēks kā valdības prioritāte

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks aicināja valdību neaizmirst, ka galvenā valsts prioritāte tomēr ir cilvēks. Tika izteikts aicinājums Finanšu ministrijai ne vien norādīt uz budžeta līdzekļu nepietiekamību, bet palīdzēt meklēt naudu jaunu programmu un projektu finansēšanā. Par bērniem kā valsts nosauktu prioritāti šajā gadā aicināja domāt arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. “Nākamais ir starptautiskais bērnu aizsardzības gads, un Latvijā, veidojot Īpašu uzdevumu ministrijas sekretariātu bērnu un ģimenes lietās, mēs to nedarījām pašmērķa pēc. Bērnu jautājumi nedrīkst pazust turpmākā laikā no mūsu uzmanības loka,” teica A.Šlesers.

Ievērojams tēriņu samazinājums valsts iestādēm un ministrijām

Balsojot par piedāvātajiem variantiem valsts iestāžu un ministriju tēriņu samazinājumam, valdība vienojās, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu izdevumi tiek samazināti par 6,45%. Samazinājums netiek veikts programmai “Sociālā apdrošināšana”, “Valsts aizsardzība, integrācija NATO”, Saeimai, Kultūras ministrijai, Tieslietu ministrijas apakšprogrammai “Darbinieku prasījumu garantiju fonds”, tiesām, ārvalstu finansējumam, tam paredzētajam līdzfinansējumam, pārējām saistībām un pašvaldību mērķdotācijām un dotācijām, un ministriju izglītības programmu izdevumiem. Atšķirīgs – naudas izteiksmē mazāks – līdzekļu samazinājums saskaņā ar valdības lēmumu ir noteikts prokuratūrai. Jāpiezīmē, ka prioritāte – integrācija Eiropas Savienībā – tiek finansēta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu noteikto izdevumu ietvaros, izņemot izdevumus Eiropas Savienības fondu līdzfinansēšanai un administrēšanai. Šie izdevumi noteikti 50 miljonu latu apmērā. Priekšlikumus par ES līdzekļu precīzu sadalījumu Finanšu ministrija kopīgi ar ministrijām izstrādās līdz 7.augustam, bet to izskatīšana paredzēta Ministru kabineta 12.augusta sēdē.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore