Vidzemes attīstības aģentūras konsultants Hanss Garbe:

"Latvijas centralizētā attīstība nav pieņemama Eiropai"

Lekcija starptautiskā konferencē "Valmieras forums" 2000.gada 2.jūnijā

Māstrihtas līgums, kas tika parakstīts 1991. gadā, bija būtisks solis arī Eiropas reģionālās politikas virzienā. Līgums ļauj sabiedrībai noteikt savu reģionu un atbilstoši subsidiaritātes principam piedāvā ne tikai noteiktas tiesības un priekšrocības, bet arī finansiālas iespējas. Izmantojot šo ar līgumu doto iespēju, izveidojās daudzi "jauni" reģioni, daži — pat neievērojot administratīvās teritorijas vai nacionālās teritorijas robežas. Bet visi šie reģioni sekoja vienam ļoti svarīgam mērķim — ievērot Eiropas iedzīvotāju vēsturiskās un kultūras atšķirības Eiropas reģionos.

Šī Eiropas reģionu politika turpina savu reģionālās harmonizācijas misiju, lai tiktu samazinātas būtiskās reģionālās atšķirības. Jaunā reģionālā politika garantē, ka Eiropas reģionos dzīvojošie saglabās savu mantojumu, paradumus, individualitāti un viņiem būs arī tiesības uz reģionālo pašnoteikšanos. Viņi var saglabāt savu valodu, kultūru, izglītības sistēmu un īstenot tiesības uz reģionālo plānošanu. Ideālā gadījumā agrākie administratīvi politiskie reģioni ir identiski ar kultūras reģioniem. Šādos gadījumos, kā piemēru minot Nīderlandi, var teikt, ka tiem ir liels politiskais un reģionālais spēks — reģionam ir savs parlaments un reģiona pārvaldnieks.

Tipiskākie jautājumi, kurus var deleģēt pašnoteikšanās reģioniem, ir:

1) valoda, ieskaitot dialektus;

2) reliģija, ieskaitot reliģiskās paražas;

3) izglītība, skolas;

4) kultūra, teātris, mūzika;

5) reģionālā plānošana, zemes plānošana un māju celtniecība;

6) reģionālie ceļi, reģionālais sabiedriskais transports;

7) reģionālā ekonomiskā attīstība, ieskaitot tūrismu;

8) pilsētu pārvaldes vadīšana un organizēšana.

Es ticu, ka Eiropas Savienība ir mācījusies no pieredzes un Eiropas savienoto valstu politika tiks īstenota kā federālas Eiropas sistēma reģionu Eiropā.

Tagad ļaujiet man atgriezties pie Latvijas. Kopš šī gada janvāra es un vairāki citi eksperti no Vācijas un Latvijas strādājam pie Vidzemes kā reģiona izveides. Mūs atbalsta Vācijas valdības palīdzības fonds "Transform". Latvija ir neatkarīga jau 10 gadus. Tā meklē sabiedrotos un kādu dienu varētu kļūt par ES dalībvalsti. Kā jūsu Valsts prezidente šajā nedēļā intervijā kādai Vācijas avīzei minēja, Latvija domā, ka varētu kļūt par ES dalībvalsti pēc 2003.gada. Es neticu, ka Latvija iesaistītos jebkādā jaunā politiskā avantūrā, ja nebūtu garantijas par individuālās kultūras un labi noteiktas nacionālās un reģionālās neatkarības saglabāšanas iespējām. Latvija pati ir reģionu veidošanas procesā. Tas acīmredzami ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kurā skaidri noteiktas reģionalizācijas politikas pagaidām vēl nav. Tāpēc Eiropas pieredze, ar kuru dzīvojam Eiropā mēs, varētu kļūt par labu paraugu Latvijas reģionalizācijas procesos.

Es nebiju pārsteigts, ieraudzīdams, ka ar reģionalizāciju saistītā diskusija ir diezgan haotiska. Trīs Latvijas ministrijas, kurās es biju šī gada janvārī, sniedza pavisam atšķirīgus uzskatus par Latvijas jauno reģionu veidošanu:

1. Latvijas reģioni tiks noteikti atkarībā no tā, kā izdevīgāk būtu iespējams izmantot ES reģionālo fondu līdzekļus tajos;

2. Latvijas reģioni tiks noteikti pēc lauksaimniecības funkciju robežām;

3. Latvijas reģioniem jābūt noteiktiem pēc tur nākotnē dzīvojošo cilvēku skaita.

Tas nozīmē trīs ministrijas, trīs atšķirīgus viedokļus un trīs politikas?

Ilgi tika diskutēts arī par 8+1 modeli, kurā Rīga veido atsevišķu reģionu. Par pārējo — šo reģionu struktūru, piemēram, politisko un administratīvo neatkarību, reģionālo pašvaldību izveidi, reģionu vēlēšanām un budžetu — pamatotus argumentus un nostāju neesmu dzirdējis vēl tagad. Faktiski Latvijai šobrīd ir divi atšķirīgi reģioni: Rīga, kurā tiek ieguldīta nozīmīgākā ārvalstu investīciju daļa, un pārējā valsts. Katrs trešais pilsonis dzīvo Rīgā, un katru dienu pieaug Rīgas iedzīvotāju skaits. Atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju ir milzīgas. Centralizācija tikai vienā pilsētā ir vienreizēja Baltijas valstu iezīme. Vidzemes reģionā dzīvo 300 000 cilvēku, iedzīvotāju blīvums ir 10 cilvēki uz kvadrātkilometru. Nedrīkst neievērot to, kā atšķiras Rīgas un pārējās valsts iedzīvotāju ienākumi, dzīves apstākļi, kultūras dzīves iespējas, infrastruktūra, darba iespējas un tā tālāk. Nav brīnums, ka jaunie cilvēki dod priekšroku dzīvošanai galvaspilsētā. Latvija ir ļoti centralizēta valsts, bet šāda politika nav pieņemama Eiropai.

Es nevarēju jūsu valstij rast skaidru politisku pieeju, lai cīnītos ar šīm būtiskajām reģionālajām atšķirībām. ES paraugs, ka bagātie palīdz nabadzīgajiem reģioniem, varētu būt risinājums Latvijai, ja vien Latvijas reģioni ārpus galvaspilsētas vēlas izvairīties no iedzīvotāju masveida izceļošanas, smadzeņu aizplūšanas un investīciju trūkuma. Esošās atšķirības reģionos vairs nevar kļūt lielākas.

Šogad daudz laika esmu pavadījis Vidzemes reģionā. Valmieras, Limbažu, Valkas, Cēsu, Alūksnes, Gulbenes, Madonas rajona iecere ir kļūt par vienu vienību — Vidzemes reģionu. Pēdējos piecus mēnešus esam aktīvi diskutējuši, lai pārliecinātu Vidzemes reģiona politisko un administratīvo lēmumu pieņēmējus, ka ik rajonam ir jākļūst par starpreģionu sadarbības un attīstības pirmās koordinējošās struktūras — Vidzemes attīstības aģentūras (VAA) — dalībnieku. Pirms kāda laika šī aģentūra tika izveidota kā privāta organizācija, kuru finansēja vairāk nekā 600 akciju turētāji, un katrai pašvaldībai ar vismaz 500 iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties daļu akciju, tādās pašās proporcijās pēc tam līdzdarbojoties arī budžetā.

VAA var būt pirmais solis ceļā uz nākotnes reģionālo pārvaldi, kurai vairāk atbildības varētu tikt piešķirts arī no valdības puses. Vidzeme kā reģions ir savas pašnoteikšanās iespēju izveides sākumposmā, un VAA politiķi ir veidojuši tā, lai atbilstošās proporcijās tiktu pārstāvēti vietējo administratīvo vienību iedzīvotāji. Šī pieeja pēc dažām tikšanās reizēm un sarunām tika atzīta par pareizu arī attiecīgajās ministrijās. Laikā, kad tika veidota VAA, neviens likums nenoteica Vidzemē notiekošos procesus. Es gribētu apgalvot, ka šis "no apakšas — uz augšu modelis", piemērs demokrātijas stabilizēšanai, noturēsies un tiks pieņemts un, iespējams, būs aizsākums jaunai reģionalizācijas politikas pieejai.

VAA jābūt kā instrumentam Vidzemes reģiona attīstībā. VAA statūti nosaka iespējas ar pilnu atbildību īstenot plānošanas projektus jebkurā jomā. Ciešajai sadarbībai starp administrāciju un tā saukto tehnisko komiteju jeb plānotāju darba grupu vajadzētu ne tikai veicināt attīstību, bet arī paaugstināt reģionālās attīstības iespējas. Pirmais lielākais uzdevums ir reģionālā attīstības plāna realizēšana, ietverot visus sektorus, nosakot to prioritātes un īstenojamos projektus. Reģionālais attīstības plāns ne tikai noteiks reģionu kā vienotu pēc būtības, bet arī piedāvās projektus, kuriem būs nozīme arī reģiona attīstības perspektīvā. VAA rīkos arī reģionālās konferences, kurās tiks pieņemti reģionālās politikas lēmumi un projekti. Reģionālajā konferencē tiks risināti jautājumi un meklētas vienošanās starp reģiona vienībām, kā arī starp reģionu un Latvijas valdību vai starptautiskajiem fondiem.

VAA izveides iniciatīva nāca no dažiem vietējiem politiskajiem līderiem — Valmieras mēra Māra Kučinska un Madonas mēra Andreja Ceļapītera. Starptautiskā palīdzība negaida šādu iniciatīvu, lai varētu palīdzēt. Būtu nepieciešams saņemt vairāk no starptautiskajiem fondiem, jo sevišķi no Eiropas Komisijas un tās reģionālajiem fondiem. Bet tikai pietiekami organizētus un noteikta lieluma reģionus starptautiskie donori un citu valstu nacionālās valdības pieņem kā līdzvērtīgus partnerus sadarbībai.

Tagad Vidzemes reģionam ir diezgan lielas iespējas tikt akceptētam ne tikai no Vācijas valdības palīdzības programmas "Transform" puses, bet arī no Briseles. Ir vēlēšanās gūt labumu no Briseles Reģionālajiem attīstības fondiem, no kuriem līdzekļus var iegūt ES reģioni. Mēs ceram, ka SAPARD, ISPA un PHARE fondi kļūs pieejami arī šeit. Bet šodienas mērķis ir panākt vienošanos par starptautisko sadarbību starp reģioniem, ko pārstāv "Valmieras foruma" viesi. Cerams, ka uz šīs vienošanās pamata spēsim veiksmīgi sadarboties nākotnē.

Neoficiāls "LV" (Kristīne Valdniece) tulkojums no angļu valodas