Ārlietu ministrijas departamenta direktore Argita Daudze:

"Pārrobežu sadarbība ir starpvalstu attiecību elements"

Foto: Jānis Lukss

Lekcija starptautiskā konferencē "Valmieras forums" 2000.gada 2.jūnijā

Esam šeit kopā ar manu kolēģi Ati Loti, lai gūtu labāku priekšstatu par to, kā īstenojas Latvijas rajonu iniciatīvas, lai satiktos ar reālajiem "spēlētājiem" — pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem, uzņēmējiem, kuri veido attiecības ar saviem partneriem pāri robežām, tādējādi ir aktīvākie pārrobežu sadarbības veicinātāji. Arī no šādu pasākumu kā Valmieras forums izdošanās ir atkarīgs, cik lielas iespējas ir attīstīties pārrobežu sadarbības projektiem, kurus valstiskā līmenī esam ieinteresēti stimulēt.

Šodien jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pilnībā sāk apzināties pārrobežu sadarbības nozīmi un izdevību ne tikai atsevišķiem pierobežas reģioniem, bet arī valstīm un reģionam kopumā.

Pārrobežu sadarbības ietvaros kaimiņvalstu pierobežas reģionu iedzīvotāji īsteno kopīgas aktivitātes, kas ir vērstas uz reģionu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Piedaloties kopīgu projektu izstrādē un realizēšanā, cilvēki abpus robežām veido aktīvus, konstruktīvus kontaktus, apzinās kopīgās, tos vienojošās intereses, tādējādi labāk iepazīstot cits citu. Pārrobežu sadarbība ir vērsta uz praktisku rezultātu sasniegšanu; pašvaldības, apzinoties pierobežas reģioniem raksturīgās problēmas un izmantojot pārrobežu sadarbības mehānismu (eiroreģionu, sadarbības padomju, atsevišķu pašvaldību, rūpniecības un tirdzniecības kameru, uzņēmēju kontaktu u.tml.) dotās iespējas, jūtami var uzlabot dzīves apstākļus savos reģionos, attīstīt infrastruktūru, veicināt iedzīvotāju aktivitāti.

Veiksmīgi ilgtermiņa pārrobežu sadarbības projekti, kuri ir vērsti uz pierobežas reģionu ilgtspējīgu attīstību, infrastruktūras (ceļu, atpūtas vietu, sakaru, viesnīcu, tirdzniecības vietu) attīstīšanu, vides sakopšanu u.tml., ļauj piesaistīt reģioniem investīcijas; tāpat tie palielina kopējo interesi par šiem rajoniem, tādējādi veicinot tūrismu. Ilgtermiņa projektu īstenošana, kuros piedalās divu vai vairāku valstu pierobežas reģioni, ļauj racionāli, ar lielāku atdevi izmantot to rīcībā esošos resursus. Šādi sadarbības projekti dod pozitīvu impulsu uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, "Phare CBC" projekts "Pierobežas reģionu sadarbības padome", kurā ietilpst Latvijas–Krievijas–Igaunijas pierobežas rajoni, ir devis impulsu tūrisma infrastruktūras attīstīšanai; "Phare Credo" projekts "Uzņēmējdarbības veicināšana pierobežas reģionos" veicina uzņēmēju kontaktus, tā ietvaros tiek organizētas dažādas ražotāju produkcijas izstādes, tiek risināts jautājums par uzņēmējdarbību pierobežas reģionos veicinošu pasākumu īstenošanu; kā vēl vienu piemēru var minēt Valmieras forumu, kurš saved kopā uzņēmējus, pašvaldību, tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvjus no vairākām valstīm. Šādi pasākumi uzņēmējiem ļauj atrast partnerus no kaimiņvalstīm, uzsākt jaunu biznesa iniciatīvu īstenošanu, paplašina ražojumu noieta tirgu. Priecājos šajā zālē redzēt Pašvaldību savienības priekšsēdi Jaunsleiņa kungu, kura vadītā organizācija ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi Eiropas Savienības līdzekļu piesaistē dažādiem ar pašvaldību kompetences jomu saistītiem projektiem. Jādomā, ka arī valmieriešu iniciatīvām mazo un vidējo uzņēmēju darbības aktivizēšanai būs iespējas atrast savu papildu finansējumu ar Pašvaldību savienības atbalstu.

Latvija kā zeme, kurā Rietumi satiekas ar Austrumiem, īstenojot pārrobežu sadarbību ar savām kaimiņvalstīm, var dot vērā ņemamu ieguldījumu konstruktīvas, praktiski virzītas sadarbības attīstībai visā Baltijas jūras reģionā, kā arī cilvēku kontaktu veicināšanā (piem., Valmiera spoži izmanto šo izdevību: Valmieras forums — piedalās uzņēmēji gan no Austrumiem, gan no Rietumiem; pirms nedēļas notikušajā Valmieras 5.rokmūzikas festivālā varēja baudīt mūziku gan no Rietumiem, gan arī no Austrumiem). Šāda sadarbība veicina reģiona iekšējo stabilitāti, tā līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī dod ieguldījumu savstarpējas sapratnes un uzticēšanās atmosfēras veidošanai Baltijas jūras reģionā.

Latvija atzīst nepieciešamību aktivizēt pārrobežu sadarbības mehānismus. Auglīga sadarbība šajā jomā notiek starp Latviju un Igauniju, Latviju un Lietuvu, Latviju un Ziemeļvalstīm. Sadarbība attīstās arī ar mūsu austrumu kaimiņiem — Krieviju un Baltkrieviju. Ir izveidoti divi eiroreģioni — Saule un Baltika, darbojas divas pierobežas reģionu sadarbības padomes (LR–KF–IR un LR–LT–BR). Ir īstenots plašs projektu spektrs un uzkrāta nozīmīga sadarbības pieredze. Tas ļauj ne tikai attīstīt mūsu valstu pierobežas reģionu praktiskās attiecības, bet ievērojami veicina arī labu kaimiņattiecību veidošanos valstu līmenī. Vēlētos uzsvērt, ka minēto mehānismu potenciāls nebūt nav izsmelts, ar to palīdzību var tikt īstenoti daudzi interesanti un vērienīgi projekti.

Viens no apstākļiem, kas ņemams vērā informācijas tehnoloģiju un globalizācijas laikmetā, ir tas, ka starptautiskajās attiecībās līdzās klasiskajai diplomātijai var darboties citi "aktieri". Pārrobežu sadarbība ir tā joma, kur tas īpaši labi redzams. Galvenais praktisko sadarbību īstenojošais virzītājspēks, neapšaubāmi, ir jau minētie pārrobežu sadarbības mehānismi, pašvaldības, NVO (piem., tirdzniecības un rūpniecības kameras), uzņēmēji, žurnālisti. Potenciāli lielu ieguldījumu pārrobežas sadarbības attīstībā varētu dot augstskolas (piem., Vidzemes Augstskola, kurai ir labi sakari ar Tartu, Novgorodas un Pleskavas mācību iestādēm, varētu veicināt informācijas par pārrobežu sadarbību izplatīšanu, mācību kursu organizēšanu u.tml.). Jautājumi, kuri nevar tikt atrisināti uz vietas reģionos, tiek skatīti valsts līmenī. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros stimulē šo sadarbību, veidojot tās juridisko bāzi un iesaistot vēstniecības, konsulātus un goda konsulus kontaktu veidošanā. Piemēram, pārrobežu sadarbības līgumtiesiskās bāzes veidošana — 1998.gada 16.maijā Latvijas Republika noslēdza starpvaldību līgumu ar Baltkrievijas Republiku par pārrobežu sadarbības pamatprincipiem, 1998.gada martā līdzīga līguma projekts tika iesniegts arī Krievijas Federācijai; pārrobežu sadarbības pieredzes apmaiņas veicināšana — 1997.gadā sadarbībā ar Somijas Ārlietu ministriju LR ĀM organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju, kurā piedalījās Latvijas pierobežas rajonu pašvaldību pārstāvji, svarīga ĀM funkcija ir arī nepieciešamās informācijas nodrošināšana.

Pievēršot uzmanību pārrobežu sadarbībai kā vienam no starpvalstu attiecību elementiem, Latvijas Ārlietu ministrija pamatojas uz jau uzkrāto Eiropas valstu praksi, kura bijusi veiksmīga. Par to liecina Polijas un Vācijas, Somijas un Krievijas, arī zināmā mērā Norvēģijas–Krievijas vai arī Karpatu reģiona valstu pārrobežas sadarbības paraugi. Eiropas Padome uzskatīja par nepieciešamu izstrādāt starptautisku līgumu par pārrobežu sadarbību — 1980.gada Madrides konvenciju. Latvija tai pievienojās 1998.gadā. Konvenciju ir parakstījusi arī Krievija un gaida tās ratifikāciju savas valsts parlamentā. Konvencijas dalībvalstis ir vienojušās par pārrobežu sadarbības mehānisma izveidošanu, piedāvājot paraugu juridiskās bāzes veidošanai.

Pārrobežu sadarbību stimulē arī Eiropas Savienības īpašas programmas, tai skaitā Ziemeļu dimensija, kura šī mehānisma racionālā izmantošanā saskata iespēju Krievijas rietumu reģionu un Eiropas Savienības dalībvalstu un topošo valstu, arī Latvijas, sadarbības projektu attīstīšanā. Baltijas jūras reģionā ir izveidotas vairākas organizācijas, kas nodarbojas ar reģionālās sadarbības jautājumiem — Baltijas jūras valstu padome, Baltijas jūras valstu subreģionālās sadarbības padome, Baltijas jūras pilsētu sadarbības padome. BJVP vēlas veidot pārrobežu sadarbības fondu, par to politisks lēmums būs jāpieņem ārlietu ministriem, tiekoties Bergenā 20. un 21. jūnijā.

Vēl viena tēma, kuru svarīgi minēt reģionālās sadarbības kontekstā, ir Eiropas Savienības paplašināšanās un ieguvumi no tās gan valstīm, kuras kļūs par ES loceklēm, gan to kaimiņiem. Pēc Eiropas Savienības domām, tieši Krievijas rietumu pierobežas rajoniem ieguvums būs vislielākais. Tādējādi Latvijai un īpaši tās rajoniem ir svarīgi izprast un izmantot jaunās iespējas, ko sniedz pārrobežu sadarbība Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. Kas tam vajadzīgs — griba un prasmes. Valmieras pilsētā un rajonā ir jūtama gan gribas, gan prasmju komponente, kur pēdējai ir īpaši labi priekšnoteikumi, lai to spodrinātu. Šeit ir labas izglītības iespējas — Vidzemes Augstskola, atbalstītāji un sadarbības partneri gan Rietumos, gan Austrumos, partneri no Eiropas Savienības dalībvalstīm uzņēmējdarbībā.

Uzņēmēji, cik man zināms, ir gatavi jauniem izaicinājumiem, tā ir sabiedrības aktīvā un uz konkrētiem rezultātiem orientētā daļa. Tādēļ no uzņēmēju aktivitātes un neatlaidības lielā mērā ir atkarīga valsts attīstība kopumā un līdz ar to arī attiecības ar citām valstīm, īpaši sadarbība starp reģioniem pāri robežām. Varu pievienoties foruma devīzei — stipri reģioni ir pamats stiprai valstij — un novēlēt Valmieras iniciatīvai veiksmīgu turpinājumu un ideju īstenošanos konkrētos darbos.