• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 25. jūlija rīkojums Nr. 469 "Par Koncepciju par grozījumiem tiesību aktos intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.07.2003., Nr. 109 https://www.vestnesis.lv/ta/id/77669

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.7

Par atlīdzības noteikšanu pilsētu, novadu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā

Vēl šajā numurā

30.07.2003., Nr. 109

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 469

Pieņemts: 25.07.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.469

Rīgā 2003.gada 25.jūlijā (prot. Nr.41, 51.§)

Par Koncepciju par grozījumiem tiesību aktos intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos

1. Apstiprināt Koncepciju par grozījumiem tiesību aktos intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos.

2. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus atbilstoši šī rīkojuma 1.punktā minētajai koncepcijai un līdz 2003.gada 31.decembrim iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

Apstiprināta ar Ministru kabineta

2003.gada 25.jūlija rīkojumu Nr.469

Koncepcija par grozījumiem tiesību aktos intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos

Kopsavilkums

Koncepcijas mērķis ir atrisināt trīs trūkumus intelektuālā īpašuma aizsardzībā Latvijā:

1. Nodrošināt nacionālo likumu atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma par tirdzniecības aspektiem intelektuālā īpašuma jautājumos (turpmāk tekstā — TRIPS nolīgums) 50. panta pirmās daļas b) punktam, kas nosaka pienākumu līguma dalībvalstu tiesu varas institūcijām veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus ar mērķi saglabāt atbilstošus pierādījumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

2. Nodrošināt iespēju jebkuram autoram lūgt tiesu nodrošināt viņa civiltiesisko prasību arī nemantiska rakstura prasībās, tādējādi samazinot iespējamo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaitu un autoram nodarīto zaudējumu lielumu.

3. Nodrošināt iespēju operatīvi novērst intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumus un atjaunot ar likumpārkāpumu aizskartās autora likumīgās intereses un tiesības.

Lai novērstu minētos trūkumus, koncepcija paredz šādu problēmas risinājumu normatīvo aktu grozījumu veidā (tās trūkumi un priekšrocības norādītas koncepcijas informatīvā pielikuma IV sadaļā).

 

1. Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”

Civilprocesa likuma 16. nodaļu “Pierādījumu nodrošināšana” papildināt ar kārtību, kādā tiks izskatīts pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās, nodrošinot iespēju tiesai izskatīt šādu pieteikumu bez iespējamā atbildētāja piedalīšanās.

Civilprocesa likuma 19. nodaļu “Prasības nodrošināšana” papildināt ar kārtību, kādā tiks iesniegts un izskatīts pieteikums par prasības nodrošināšanu intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās, nodrošinot iespēju piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus intelektuālā īpašuma pārkāpumu rašanās novēršanai un esošo pārkāpumu pārtraukšanai.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts noteikt zaudējumu atlīdzības pienākumu prasītājam, ja prasības nodrošināšana nemantiskā rakstura prasījumos vai pierādījumu nodrošināšana tiek atcelta jebkādas prasītāja darbības vai nolaidības dēļ pirms prasības celšanas. Tiks noteikts arī termiņš, pēc kura notecēšanas prasības nodrošināšana nemantiskā rakstura prasījumos zaudēs spēku, ja minētā termiņa ietvaros netiks iesniegts prasības pieteikums.

 

2. Likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā”

Autortiesību likuma 40. panta paredzēto triju dienu termiņu paredzēts aizstāt ar desmit dienām, kad pirms koncerta vai cita pasākuma rīkošanas jābūt nepieciešamajiem dokumentiem, kas apliecina darba izmantošanas tiesības.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

Informatīvs pielikums

Koncepcijai “Par grozījumiem tiesību aktos intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos”

Ievads

Ministru prezidenta 2002. gada 15. oktobra rezolūcijā Nr. 20/B-1788-jur Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt koncepciju par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

Ievērojot to, ka jautājumu loks, kas saistīts ar intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesisko regulējumu, ietilpst vairāku institūciju kompetencē, saskaņā ar Tieslietu ministra 2002. gada 12. novembra rīkojumu Nr. 1-1/510 Tieslietu ministrijas pārstāvja vadībā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā ietilpa Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un sabiedriskās organizācijas “Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas” (turpmāk tekstā — BSA) deleģēti pārstāvji. Kā pieaicinātie eksperti darba grupas sēdēs piedalījās Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja un Patentu valdes pārstāvji. Notikušas konsultācijas ar Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūru/Latvijas Autortiesību aģentūru (AKKA/LAA).

 

I. Problēmas formulējums un pašreizējas situācijas apraksts

Personas saukšanai pie atbildības par autortiesību pārkāpumiem ir nepieciešams iegūt apstiprinājumu informācijai par iespējamo pārkāpumu faktu. Šāda informācija bieži vien ir pilnīgi anonīma vai arī lietas sekmīgai atklāšanai ir būtiski neizpaust ziņas par informācijas avotu.

Pierādījumi par pārkāpumu parasti atrodami privātās telpās, ieskaitot, uzņēmumu birojus. Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku iespējas atklāt viņu īpašuma zādzību un iegūt pietiekamus pierādījumus ir apgrūtinātas un bieži vien atņem autoram iespēju aizstāvēt viņa likumīgās intereses un tiesības.

Autortiesību likumā, likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Patentu likumā un Dizainparaugu aizsardzības likumā iestrādātais mehānisms, kas paredz piemērot prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiskā rakstura (nav prasība par zaudējumu atlīdzību), darbojas neefektīvi un nenodrošina intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem spēju ātri novērst vai pārtraukt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Pašlaik tas faktiski iespējams tikai saskaņā ar sarežģītu un laikietilpīgu procedūru, izskatot lietu tiesā pēc būtības. Praksē tiek realizēti ilgstoši un sistemātiski autortiesību pārkāpumi (koncertu un citu izklaides pasākumu organizēšana bez tiesību īpašnieku atļaujas, raidorganizāciju ilgstoša nelikumīga darbība, nelegāla datorprogrammu izmantošana utt.).

Autortiesību likuma 40. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz trīs dienas pirms attiecīgā pasākuma. Minētais termiņš ir nepietiekošs, lai likuma prasības neizpildes gadījumā tiesību īpašnieki spētu aizkavēt vai novērst tiesību pārkāpumu. Problēmas saistītas arī ar to, ka bieži vien šajās trīs dienās ietilpst arī brīvdienas un svētku dienas, kuru laikā praktiski ir apturēta dokumentu (iesniegumu, prasību, utt.) aprite tiesību aizsardzības iestādēs.

Problēmu rada arī fakts, ka atbildība ir paredzēta par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, nevis par attiecīgā dokumenta savlaicīgu nenoformēšanu. Tādēļ, ja pasākuma rīkotājs savlaicīgi nenoformē dokumentu, trīs dienu termiņš ir nepietiekošs, lai tiesību subjekts paspētu īstenot savu tiesību aizsardzību.

Netiek pilnā apjomā pildīts Latvijai saistošais Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par tirdzniecības aspektiem intelektuālā īpašuma jautājumos (turpmāk tekstā — TRIPS nolīgums), kas paredz dalībvalstīm likumdošanā nodrošināt mehānismu, ar kura palīdzību tiesību subjekti var novērst un pārtraukt tiesību pārkāpumus bez lietas izskatīšanas tiesā pēc būtības (provizoriskie pasākumi, pagaidu aizsardzības nodrošināšana).

 

1.1. Starptautiskās saistības

No 1999. gada 10. februāra Latvijā spēkā ir TRIPS nolīgums.

TRIPS nolīguma 50. panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina tiesu iestādēm iespēja pieņemt lēmumus par steidzamu un efektīvu pasākumu piemērošanu ar mērķi:

a) novērst jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos, un īpaši novērst preču ienākšanu komerckanālos, kas ir to jurisdikcijā, ieskaitot importētas preces tūlīt pēc atmuitošanas;

b) saglabāt (nodrošināt) atbilstošus pierādījumus attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem.

Šādus lēmumus pieņem pēc ieinteresētās puses pieteikuma. TRIPS nolīguma 50. panta otrā daļa nosaka, ka tiesu varas institūcijas ir tiesīgas, ja tas ir nepieciešams, pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu piemērošanu bez otrās puses uzklausīšanas, ja pastāv iespējamība, ka jebkāda aizkavēšana var nodarīt nelabojamu kaitējumu tiesību īpašniekam vai ir pierādāms risks, ka pierādījumi tiks iznīcināti.

Pieteikuma iesniedzējam jāpierāda tas, ka viņš ir attiecīgo tiesību subjekts un ka pārkāpuma draudi ir reāli. Tiesa var pieprasīt no iesniedzēja pietiekamu garantiju, kas segtu iespējamā atbildētāja zaudējumus, ja provizorisko pasākumu piemērošana izrādītos nepamatota, vai pieteikums iesniegts ļaunprātīgā nolūkā (piem., lai traucētu konkurentu darbību).

Par pieņemto lēmumu jāpaziņo ieinteresētajām pusēm. Personai, attiecībā uz kuru piemēroti provizoriskie pasākumi, jābūt iespējai saprātīgā laika posmā lēmumu pārsūdzēt.

Provizoriskie pasākumi tiek atcelti, ja tiesību īpašnieks tiesas noteiktā laika posmā nav cēlis tiesā prasību ar lūgumu izskatīt lietu pēc būtības (šis termiņš nevar būt garāks par 20 darba dienām, vai 31 kalendārajām dienām).

Ja provizoriskie pasākumi tiek atcelti un vēlāk ticis konstatēts, ka nav noticis (nebūtu noticis) tiesību pārkāpums un ka pieteikums par provizorisko pasākumu piemērošanu iesniegts ļaunprātīgā nolūka, pieteicējam ir jāatlīdzina atbildētājam nodarītais kaitējums.

 

1.2. Nacionālais tiesiskais regulējums kontekstā ar TRIPS nolīguma prasībām

PIERĀDĪJUMU NODROŠINĀŠANA

Jautājumus par pierādījumu nodrošināšanu TRIPS nolīguma 50. panta pirmās daļas b) punkta un panta otrās daļas izpratnē nacionālajā likumdošanā regulē Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā — CPL) 16. nodaļa “Pierādījumu nodrošināšana”. CPL 98. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt. Atbilstoši CPL 100. panta trešajai daļai pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki. Pierādīt, ka attiecīgais gadījums ir “neatliekams” un prasa pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas, ir pieteicēja pienākums.

Problēma:

Autortiesību pārkāpumu gadījumos bieži vien ir ļoti sarežģīti savākt pierādījumus pārkāpuma pierādīšanai. Savu jēgu zaudē lūgums tiesai nodrošināt pieradījumus, ja tiesa pieteikumu izskata potenciālā atbildētāja klātbūtnē. Piemēram, ja uzņēmumā tiek izmantota kontrafakta programmatūra, tad uzzinot par potenciālā prasītāja pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, tādas nelikumīgas programmas tiks izņemtas no apgrozījuma un lietošanas. CPL 100. panta trešajā paredzētie “neatliekamie gadījumi”, kad tiesa lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu var pieņemt bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas, praksē intelektuālā īpašuma pārkāpumos netiek izmantoti.

PRASĪBAS NODROŠINĀŠANA

Autortiesību likuma 69. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka autortiesību un blakustiesību subjekti, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un citi pārstāvji ir tiesīgi aizliegt savu darbu izmantošanu. Saskaņā ar Autortiesību likuma 69. panta otro daļu, lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakustiesību subjekti var vērsties tiesā. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību). Prakse tomēr pierāda, ka šāds Autortiesību likumā paredzētais speciālais regulējums reāli nedarbojas, īpaši tas izpaužas gadījumos, kad prasītājs lūdz nodrošināt prasību pirms prasības celšanas.

CPL 137. panta otrā daļa nosaka, ka prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās. Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Saskaņā ar CPL 138. panta pirmo daļu iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu, iespējamam prasītājam jāsniedz pierādījumi, kas apliecina prasības tiesības esamību.

Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

Problēma:

Izstrādājot Autortiesību likumu, likumu “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Patentu likumu, Dizainparaugu aizsardzības likumu un nosakot intelektuālā īpašuma tiesību subjektu tiesības vērsties tiesā ar lūgumu piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību), netika nodrošināta piešķirto tiesību realizācijas procedūra CPL.

CPL noteiktie pamati prasības nodrošināšanai ir paredzēti mantisko saistību neizpildes gadījumiem. Piemēram, prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu. Šajā gadījumā potenciālais atbildētājs veic visas iespējamas darbības, lai neveiktu maksājumus saskaņā ar sagaidāmo tiesas spriedumu. Nemantiskā rakstura prasījumos parādniekam nav nepieciešamības samazināt mantu, uz kuru var vērst piedziņu un viņš neveic darbības, kas var kļūt par pamatu prasības nodrošināšanai. Rezultātā intelektuālo tiesību īpašnieks, prasot prasības nodrošināšanu nemantiska rakstura prasījumos, saņem tiesas atteikumu, jo viņš nav spējīgs pierādīt pamatu prasības nodrošināšanai, jo CPL 19. nodaļa “Prasības nodrošināšana” nosaka procedūru mantiska rakstura prasījumu nodrošināšanai.

Līdz ar to speciālo procesuālo normu noteikšana speciālajā (nozares) likumā nav īstenojama kontekstā ar CPL 19. nodaļas “Prasības nodrošināšana” normām un intelektuālā īpašuma tiesību subjekti nav spējīgi efektīvi aizsargāt savas intereses un savlaicīgi novērst pārkāpumu.

 

II. Tiesību akti, kas saistīti ar problēmas risināšanu

1) Intelektuālā īpašuma attīstības un tā aizsardzības nodrošināšanas stratēģija 2001.–2005. gadam;

2) TRIPS nolīgums;

3) Civilprocesa likums;

4) Autortiesību likums;

5) likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”;

6) Patentu likumu;

7) Dizainparaugu aizsardzības likums.

 

III. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta attiecīgā problēma

Nacionālās likumdošanas nesakārtošana atbilstoši starptautiskajam prasībām raksturos Latviju kā intelektuālā īpašuma tiesības ignorējošo valsti. Šāds raksturojums radīs problēmas Latvijai kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas un citu starptautisku apvienību dalībniecei, Eiropas Savienības kandidātvalstij.

Spēkā esošo normu savstarpējs pretrunīgums neļaus arī turpmāk intelektuālā īpašuma tiesību subjektiem un to pārstāvjiem novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu rašanos.

Neradot ilglaicīgu un savstarpēji saskaņotu likumdošanas vidi, netiks labvēlīgi veicināta kultūras industrijas attīstība Latvijā.

Valsts nesaņems nodokļu maksājumus, kas būtu maksājami licencētas produkcijas realizācijas rezultātā.

 

IV. Problēmas risinājuma un nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts

1) Attiecībā uz pierādījumu saglabāšanu

Nacionālajā likumdošanā tiks nodrošināta atbilstība TRIPS līguma 50. panta pirmās daļas b) punktam, kas nosaka pienākumu līguma dalībvalstu tiesu varas institūcijām veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus ar mērķi saglabāt atbilstošus pierādījumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu. CPL 98. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt. Atbilstoši CPL 100. panta trešajai daļai pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki. Pastāvoša iespējamība, ka jebkāda aizkavēšana var nodarīt nelabojamu kaitējumu tiesību īpašniekam, vai pierādāms risks, ka pierādījumi tiks iznīcināti, var kļūt par pamatu “neatliekamajiem gadījumiem” CPL 100. panta trešās daļas izpratnē. Pierādīt, ka attiecīgais gadījums ir “neatliekams”, kas prasa pierādījumu nodrošināšanu bez iespējamo lietas dalībnieku klātbūtnes, ir pieteicēja pienākums.

2) Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanās novēršanu

CPL 19. nodaļu “Prasības nodrošināšana” ir nepieciešams saskaņot ar Autortiesību likumā un citos intelektuālā īpašuma jomu regulējošos speciālajos likumos paredzēto iespēju lūgt tiesu nodrošināt prasību arī nemantiska rakstura strīdos, vienlaikus nosakot iespēju piemērot prasības nodrošināšanas līdzekļus arī attiecībā uz intelektuālā īpašuma pārkāpumu rašanās novēršanu atbilstoši TRIPS līguma 50. panta pirmās daļas a) punktam. Izvēloties prasības nodrošināšanas izpratnes paplašināšanu, ir svarīgi adaptēt arī CPL normas tādu prasījumu praktiskajai realizācijai. Tiks paplašināta prasības nodrošinājuma institūta juridiskā izpratne, CPL iekļaujot norādi uz iespēju piemērot prasības nodrošināšanas līdzekļus arī nemantiska rakstura strīdos. Rezultātā tiks paplašināts arī pamatu skaits prasības nodrošināšanas pieteikuma iesniegšanai.

3) Attiecībā uz Autortiesību likuma 40. panta grozījumu

Paredzēts Autortiesību likumā 40. panta ceturtajā daļā noteikto triju dienu termiņu, kad dokumentiem, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie pasākuma (koncerta, izrādes u.tml.) rīkotāja, aizstāt ar desmit dienām.

Risinājuma trūkumi:

• Prasības nodrošinājuma institūta izpratnes paplašināšana var izraisīt grūtības tā piemērošanā.

Risinājuma priekšrocības:

• CPL tiks noteikta kārtība prasības nodrošināšanai nemantiskā rakstura prasījumos.

• Grozījums Autortiesību likuma 40. pantā ļaus panākt efektīvu intelektuālo tiesību īpašnieka aizsardzību.

• Nacionālais regulējums tiks saskaņots ar TRIPS nolīguma prasībām.

 

V. Problēmas risinājuma variantu sociālekonomiskā un finansiālā ietekme

Problēmas risinājuma varianti neparedz sociālekonomisko un finansiālo ietekmi uz valsts budžetu, pašvaldības budžetiem un uzņēmējdarbību.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!