Vakar, 29. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””.

Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu likumu ar Administratīvā procesa likuma prasībām, ka arī precizētu atsevišķas likuma normas, kas attiecas uz pārskata par nodokļa aprēķiniem iesniegšanas termiņiem, lai vienkāršotu administrēšanu.

Likumprojekts precizē nodokļa likmes par emisijām gaisā, kas veicinātu Latvijas starptautisko saistību samazināt SEG emisijas izpildi un Eiropas savienības direktīvu prasību par kaitīgu emisiju samazināšanu gaisā realizēšanu un lai samazinātu videi mazāk draudzīgu energoresursu izmantošanu un palielinātu energoresursu izmantošanas efektivitāti, kā arī stimulētu vairāk izmantot reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), aizvietojot akmeņogles, un samazinātu piesārņojuma emisijas gaisā.

Tiesību aktā tiek saskaņotas likuma “Par dabas resursu nodokli” normas ar atbilstošajām Muitas likuma normām.

Tāpat likumprojektā ir iestrādātas Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma prasības, kas paredz, ka, transportlīdzekļus reģistrējot pirmo reizi Latvijas Republikā, par tiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Rezultātā tiks samazināta atkritumu rašanās no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī veicināta nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēja izmantošana, reģenerācija un pārstrāde neatkarīgi no tā, vai šim transportlīdzeklim, nogādājot to uz nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumu, ir vai nav tirgus vērtības vai tā ir negatīva.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” funkciju nodošanu”.

Rīkojuma projekts paredz uzdot Ekonomikas ministrijai izstrādāt grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, paredzot kārtību, kādā izbeidzama bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” zemes privatizācijas funkcija. Tiesību akts tiks iekļauts kā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemamie Ministru kabineta noteikumi.

Tāpat Ekonomikas ministrijai jāsagatavo rīkojuma projekts par Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojuma Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” atzīšanu par spēku zaudējušu un noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā.

Līdz ar to spēku zaudē Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra sēdes protokollēmums “Par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” likvidācijas mehānismu”.

Akceptēti grozījumi likumos “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, ieviešot Eiropas Savienības direktīvas par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīva 2001/65/EK).

Ievērojot likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” ciešo saistību, likumprojekts paredz minētās direktīvas jaunās prasības iestrādāt likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” kā izvēles iespēju uzņēmuma gada pārskata sagatavošanā. Likumprojekts “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ietver arī likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai tas būtu attiecināms arī uz komersantiem; no likuma subjektu loka izslēgtu dažus finanšu institūciju veidus, kuri turpmāk gada pārskatus sagatavos, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus. Tāpat no likuma izslēgtas normas, kuras ir pretrunā Starptautisko grāmatvedības standartu prasībām, lai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nerastos tiesību normu kolīzija. Likumprojekts paredz arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

Savukārt likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” paredz ieviest atsauces uz jaunajiem likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” pantiem saistībā ar šīs direktīvas ieviešanu, kā arī papildinformācijas sniegšanu konsolidētā gada pārskata pielikumā un konsolidētajā ziņojumā. Tāpat likumprojekts ietver grozījumus, kas nepieciešami, lai no šā likuma subjektu loka izslēgtu dažus finanšu institūciju veidus, kuri turpmāk gada pārskatus sagatavos, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus; izdarīti precizējumi, kas izriet no likumprojektā paredzētās likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā konsolidētā gada pārskata sastāva izmaiņām, kā arī citi grozījumi, lai saskaņotu šajā likumā lietotos terminus un likumos “Par zvērinātiem revidentiem” un likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” spēkā esošajiem vai likumprojektā “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” paredzētajiem grozījumiem.

Akceptēts noteikumu projekts “Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumi un kārtība”, kas paredz pārdot kapitāla daļas vairākos veidos: pārdodot vienas kapitālsabiedrības kapitāla daļas kopumā, sadalot tās daļās un piedāvājot katru daļu atsevišķi, kā arī apvienojot tās vienā piedāvājumā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka valsts kapitāla daļas pārdod par naudu saskaņā ar sabiedrības statūtos noteiktajiem valsts kapitāla daļu atsavināšanas noteikumiem. Katras sabiedrības kapitāldaļu pārdošanai Ministru kabinets pieņem individuālu lēmumu. Valsts kapitāla daļu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 128.pantu, kas nosaka, ka valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas, kuru turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pārdod atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuros reglamentēti pārdošanas nosacījumi un kārtība.

Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbību līgumu publiskošanas kārtība”. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas paredz privātpersonu pilnvarošanu veikt pārvaldes uzdevumus, kas neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu un sagatavošanu, ja to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos, tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un to var veikt vismaz tikpat efektīvi.

Noteikumi paredz, ka tiešās pārvaldes iestādes informē augstāku iestādi/augstāko amatpersonu par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu, iesniedzot motivētu iesniegumu. Informāciju par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu ievieto iestādes mājaslapā internetā, norādot uzdevumus, laiku, vietu, privātpersonai nepieciešamos resursus un kompetenci pārvaldes uzdevumu veikšanai.

Ja paredzamā līdzdarbības līguma cena pārsniedz 10 tūkstošus latu, saskaņā ar noteikumiem iestāde rīko konkursu, izvērtējot privātpersonu iesniegtos pieteikumus un izvēloties atbilstošāko privātpersonu uzdevuma veikšanai. Līdzdarbības līgumus iestādes vārdā slēdz tās vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs).

Desmit dienu laikā pēc līdzdarbības līguma noslēgšanas informāciju publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietoto iestādes mājaslapā internetā.

Akceptēts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai””.

Normatīvā akta grozījumi paredz visiem vispārējā izglītībā strādājošajiem pedagogiem saglabāt pamata prasību par augstāko pedagoģisko izglītību, bet atsevišķos gadījumos saglabāt tiesības mācīt arī citus mācību priekšmetus, aizstājot prasības par otras vai trešās atbilstošas kvalifikācijas ieguvi augstākās izglītības studiju programmās ar tālākizglītību Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, saņemot par to izglītības un zinātnes ministra apstiprināta parauga sertifikātu.

Gadījumi minēti noteikumu projektā (2.8. – 2.13. apakšpunkts), proti, ja pedagogs pasniedz mazu stundu skaitu – vienu vai divas stundas nedēļā; ja pedagoģiskā darba stāžs, mācot attiecīgo priekšmetu, ir vismaz seši gadi pamatizglītības pakāpē un vismaz astoņi gadi vidējās izglītības pakāpē; ja skolotājs vispārējās pamatizglītības pakāpē māca ievadu ekonomikā, civilzinības un datorzinības, kā arī skolotāji, kuri vispārējās vidējās izglītības pakāpē māca filozofiju, informātiku, biznesa ekonomikas pamatus, politiku un tiesības; ja personai ir profesionālā vidējā izglītība un Latvijas Amatniecības kameras piešķirtā amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim, vai augstākā izglītība un minētā persona strādā par interešu izglītības pedagogu u.c.

Akceptēts noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”.

Noteikumi paredz valsts mērķdotācijas piešķirt līdz 8000 latu pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošanai un līdz 3000 latu administratīvo teritoriju izpētei. Ja pieteikumu iesniedz mazāk par četrām pašvaldībām (grupa), mērķdotāciju apmērs tiek samazināts par 10%. Mērķdotācijas piešķir ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu.

Mērķdotāciju saņemšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā jāiesniedz noteiktie dokumenti, to skaitā pieteikums, grupā ietilpstošo domju/padomju lēmumi par apvienošanos, projekta izstrādes izdevumu tāme u.c.

Visus pieteikumus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izskata un izvērtē ne vēlāk kā mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” noteiktais mērķdotāciju apjoms pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei 2003.gadā paredzēts 160 000 latu apmērā.

Akceptēts noteikumu projekts “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”, veidojot Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu valsts iestādi, kas īstenos valsts politiku bezdarba samazināšanas un darba meklētāju atbalstam.

Aģentūrā paredzētas 28 teritoriālās struktūrvienības – filiāles, kas aptvers visus valsts reģionus un turpmāk tiks optimizētas atbilstoši pakalpojumu saņēmēju skaitam un sniedzamo pakalpojumu klāstam.

Aģentūras funkcijās un uzdevumos ietilps pakalpojumu sniegšana, konsultācijas un palīdzība bezdarba samazināšanai un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstam, paaugstinot sniedzamo pakalpojumu operativitāti, kvalitāti un šo pakalpojumu attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām. Tāpat noteikts organizēt aktīvos nodarbinātības pasākumus; veikt bezdarbnieku un darba meklētāju reģistrāciju un uzskaiti; veikt ar valdības un tās pilnvaroto institūciju lēmumiem noteiktos uzdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzības īstenošanai; informēt sabiedrību par bezdarba situāciju valstī un aģentūras īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanai darba tirgū.

Nolikumā noteiktas aģentūras tiesības, to skaitā tiesības rīkoties ar aģentūras valdījumā esošo valsts mantu un finanšu līdzekļiem, iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, izveidot, likvidēt un reorganizēt aģentūras filiāles, kā arī noteikta aģentūras pārvalde un citi ar aģentūras darbību saistīti jautājumi.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 462 pilsonības pretendenti, to skaitā 45 viņu nepilngadīgie bērni.

Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām un informācija par šīm personām ir saņemta no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Iekšlietu ministrijas Drošības policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments