Par reformas priekšnoteikumiem

Foto: A.F.I.

8. Saeimas deputāts Māris Kučinskis:

Ir daudzi jautājumi, kurus uzdod gan pašvaldību vadītāji, gan to teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kam nav vienalga, kāda nākotne sagaidāma, un uz kuriem nav atbildējuši ne bijušie, ne esošie reformas īstenotāji. Mēģināšu noformulēt būtiskākos.

1. Vai pašvaldībām pēc apvienošanās kaut kādā ilglaicīgā periodā tiks nodrošināts vismaz esošais budžeta bāzes līmenis (iepriekšējā gada apvienoto pagastu budžetu kopsumma)?

2. Vai valsts garantēs (un kādas) dotācijas (atbalsta programmas) infrastruktūrai?

3. Vai valsts nosaka un garantē autoceļu fonda līdzekļu piesaisti attiecīgās pašvaldības autoceļu garumam. Arī līdzekļu pieaugumu, proporcionāli šo līdzekļu pieaugumam valstī?

4. Kā tiks nodrošināta līdzšinējo pagastu centru pārvalde?

5. Kam tiks nodotas rajona padomes nedaudzās funkcijas, kur paliks to īpašumi un līdzšinējais budžets?

Bažas rada īsais laiks, kurā šīs atbildes būtu nepieciešamas, kā arī līdzšinējā prakse: nerēķināties ar pašvaldībām kā nozīmīgiem posmiem valsts attīstības un pārvaldes struktūrā.

Pilnīgākam esošās situācijas novērtējumam vēl jāpiemin divas patiesības, kuras ir bijušas vienādas visās Rietumeiropas valstīs, kur līdzīga reforma ir veikta:

1. Neviena reforma nav veiksmīgi īstenota «tikai brīvprātīgi».

2. Neviena reforma nav veiksmīgi īstenota bez valsts atbalsta.

Vērojot reformas virzību pēdējo mēnešu, arī pēdējo nedēļu notikumu kontekstā, reforma drīzāk balansē starp diviem prognozējamiem un Latvijas attīstībai bīstamiem iznākumiem, nevis virzās uz veiksmīgu noslēgumu:

I variants. Valdība ar pašlaik tai raksturīgo valdošās koalīcijas «vienotību», neskatoties uz pašvaldību iebildumiem, īsteno 33 novadu modeli. Rezultātā pazūd pašu pašvaldību kā viena no valsts attīstības veicinātājspēkiem ideja un tās kļūst par daudz vieglāk kontrolējamu un virzāmu centrālās varas politikas īstenotāju «uz vietām» (nākamais solis varētu būt 33 novadu vadītāji, kurus apstiprina Ministru kabinets vai premjers personiski).

II variants. Nopietnu iebildumu dēļ valdība atsakās no 33 novadu idejas un rudenī atgriežas pie 102+/– novadu idejas. Līdz reformu pabeigšanai tad būs palicis tikai gads, un joprojām būs aktuāli visi neatbildētie jautājumi. Gads un daži mēneši arī līdz pašvaldību vēlēšanām. Līdzšinējā pieredze rāda, ka tas jau būs periods, kurā pašvaldību vadītāji plāno, kā tikt ievēlētiem, tāpēc paaugstinās viņu aktivitāte, noteikti tiks atjaunots lozungs «Nē reformai».

Savukārt partijas vienmēr šajos periodos ļoti izvairās no nepopulāriem lēmumiem (apvienošana vienmēr būs nepopulāra!). Atļaujos apšaubīt, ka šoreiz būs citādi, tāpēc reforma kārtējo reizi var tikt iesaldēta.

Ir virkne loģisku darbību, kuras tiek gaidītas no valdības, ja tā atbilstoši likumdošanai īstenotu 102+/– modeli. Gribas vēlreiz atgriezties pie rietumvalstu pieredzes, jo, manuprāt, tieši tā izsaka visu veiksmes noslēpumu: neviena reforma nav veiksmīgi īstenota bez valsts atbalsta.

1. Tiek apstiprināta (pieļauju, administratīvi teritoriālā likuma labojumu veidā) apvienošanās atbalsta programma, kura paredz:

• nodrošināt vismaz apvienotā bāzes budžeta (plus inflācijas pieaugums) garantiju ne mazāk kā piecu gadu posmam pēc apvienošanās;

• nodrošināt autoceļu līdzekļu piesaisti un proporcionālu pieaugumu attiecīgo apvienoto pašvaldību autoceļu kopgarumam;

• valsts dotāciju esamību vai kārtību, kādā dotācijas infrastruktūras attīstībai iespējams saņemt.

2. Tiek konkretizēti (pieļauju – likuma «Par pašvaldībām» izmaiņu veidā) pašvaldību uzdevumi tās pakalpojumu un pieejamības nodrošinājumam apvienoto pašvaldību teritorijās.

3. Tiek noteikts rajona padomes īpašuma un funkciju liktenis.

4. Tiek apstiprināti brīvprātīgās apvienošanos rezultāti, vajadzības gadījumā tiek izdarītas korekcijas, paralēli iniciējot darba grupu izveidošanos rajonos, un sagatavots galējais Latvijas pašvaldību sadalījuma modelis. Arī tas, protams, tiek apspriests un koriģēts.

Reģionu jautājumu (veidot vai neveidot, vēlēt pārvaldi vai iecelt, nodot funkcijas vai pārņemt) jārisina tikai pēc veiktas administratīvi teritoriālās reformas (turklāt nekavējoties).

Galvenie sarunu partneri – pašvaldību vadītāji, kuri jau tagad veido plānošanas reģionus. Ir jābūt valsts varas vēlmei arī kaut ko deleģēt un uzticēt, jābūt valsts varas gatavībai reformēt arī valsts pārvaldi, īpaši reģionos.

“DIENA”; pēc M. Kučinska raksta “Vai Latvija iegūs stipras pašvaldības?”