Par iepakojuma apsaimniekošanu

Vides ministrs Raimonds Vējonis:

Pagājis jau vesels gads, kopš spēkā stājies Iepakojuma likums. Tas visiem uzņēmējiem, kas savā darbībā ir saistīti ar iepakojumu un tā lietošanu, uzliek veselu rindu jaunu pienākumu. Šis likums ir izstrādāts, pamatojoties uz attiecīgas Eiropas Savienības direktīvas prasībām, tomēr par direktīvu daudz svarīgāka ir mūsu pašu vēlme dzīvot sakoptākā un veselīgākā vidē. Tas, ka ražotājs, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs vai importētājs, kurš izmanto iepakojumu, pats ir atbildīgs arī par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu – proti, tā savākšanu un pārstrādi, pasaulē jau ir kļuvis par ētisku normu. Tai būtu jākļūst par pieņemtu normu arī Latvijā.

Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu uzņēmējs var veikt pats – dibināt iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumu vai arī slēgt līgumu ar šādu uzņēmumu. Tas nozīmē, ka iepakotājam ir iespēja izdarīt visizdevīgāko un ekonomiski pamatotāko izvēli.

Likums no pienākuma apsaimniekot savu iepakojumu atbrīvojis tikai tos uzņēmumus, kuru izlietotā iepakojuma apjoms gadā nepārsniedz 300 kilogramu. Tostarp ir arī mazie veikali. Pārējiem uzņēmumiem ir jāreģistrējas reģionālajā vides pārvaldē vai Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts birojā, kā arī jāorganizē izlietotā iepakojuma savākšana un reģenerācija vai nodošana reģenerācijai. Reizi saimnieciskajā gadā šiem uzņēmumiem reģistra vietā ir jāiesniedz ziņojums par izlietotā iepakojuma savākšanu un resursu atgūšanas apjomiem un veidiem. Šeit gan jāpiebilst, ka pirmais ziņojums iepakotājiem vai iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumiem bija jāiesniedz līdz šā gada 1. maijam. Šobrīd to ir izdarījusi tikai aptuveni trešdaļa Latvijas uzņēmumu.

Jāatzīst, ka iepakojuma apsaimniekošanas infrastruktūra Latvijā vēl nav izveidojusies tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt, tomēr tā attīstās. Pēdējā laika tendences rāda, ka rodas gan jauni projekti, gan jauni uzņēmumi, kas jau pārstrādā izlietoto iepakojumu vai tuvākajā laikā sāks to darīt. Protams, nav tādu nodokļu, kas uzņēmēju iepriecinātu. Tas attiecas arī uz dabas resursu nodokli. Tādēļ nolūkā atvieglot videi draudzīgu uzņēmēju nodokļu nastu Latvijā ir radīts iepakojuma apsaimniekošanu veicinošs mehānisms, kas uzņēmēju mudina brīvprātīgi veikt izlietotā iepakojuma reģenerāciju lielākā apjomā, nekā to paredz normatīvie akti. Vides ministrija ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentiem uzņēmumu, ja tie īsteno brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar vides ministra noteiktajiem kritērijiem un prasībām.

Tiesa gan – līdzekļi, kas iegūti, saņemot nodokļa atvieglojumu, uzņēmuma pilnā apmērā jāiegulda iepakojuma pārstrādē, atbilstoši programmā noteiktajiem attiecīgo pasākumu realizācijas termiņiem. Šī ievērojamā nodokļu atlaide ir būtiska pretimnākšana uzņēmējam, turklāt Vides ministrija apsver arī Latvijas Iepakojuma asociācijas priekšlikumu pilnībā atbrīvot no dabas resursu nodokļa maksāšanas uzņēmumus, kas paši godprātīgi organizē izlietotā iepakojuma pārstrādi.

“DIENAS BIZNESS”; pēc R. Vējoņa raksta “Likums steidzina uzņēmējus”