Par gatavību vēsturiskajai izvēlei

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars:

Vai jūsu kā CVK priekšsēdētāja izpratnē tautas nobalsošana būtiski atšķiras, piemēram, no Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām?

Man būtisku atšķirību nav, jo prasības pret vēlēšanām vai tautas nobalsošanu būtībā ir vienas un tās pašas. Vēlēšanām vienmēr jānotiek saprotami visiem pilsoņiem. Vēlētājam jābūt skaidrībai par balsošanas procedūru un balsu skaitīšanas kārtību. Cilvēkiem, kuri visā valstī organizē vēlēšanas, jābūt apmācītiem un gataviem šim uzdevumam. Jebkurā tautas izvēlē svarīga skaidrība, objektivitāte un precīza likuma izpilde. Turklāt izpildei jābūt vienveidīgai visā valstī, visos vēlēšanu iecirkņos.

Kādi ir referenduma galvenie finansiālie un organizatoriskie parametri?

Budžets noapaļojot ir 1,2 miljoni latu. Aptuveni pusi veido algu fonds. Referenduma dienā visos iecirkņos kopumā strādās aptuveni 12 tūkstoš cilvēku. Pārējās izmaksas – nodokļi, komunikācija, transports... Naudas nav mazāk kā 8. Saeimas vēlēšanām. Komisijas, kas uz vietām tika izveidotas pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām, jau iestrādājušās, uzkrājušas pieredzi. CVK atlicis iedarbināt šo pārbaudīto “mehānismu”.

Kā vēlēšanu procedūru ietekmēs no 1. jūlija ieviestā obligātā dzīvesvietas deklarēšana? Vai tautas nobalsošanas dalībniekiem pasēs tiks iespiests attiecīgs zīmogs?

Tautas nobalsošanā dzīvesvietas deklarēšanai nav nekādas nozīmes. Jebkurš vēlētājs var nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, pirms tam īpaši nepiesakoties. Vienīgais obligātais priekšnosacījums – derīga pilsoņa pase. Šajā personas dokumentā tiks izdarīta atzīme.

Vai CVK garantē, ka iedzīvotāju informēšana un izglītošana nepārvērtīsies klajā propagandas spiedienā pret vēlētājiem?

Atšķirībā no lietuviešiem un poļiem, kuriem noteikts t.s. klusuma periods, mums Latvijā likums tādu neparedz. Mediji uz auditoriju ir tiesīgi iedarboties arī tautas referenduma dienā. Ir tikai viens noteikums – 20. septembrī gan vēlēšanu iecirknī, gan 50 metru rādiusā ap to aizliegta jebkāda aģitācija, kas var ietekmēt pilsoņu izvēli. Citas aktivitātes, piemēram, politisko reklāmu elektroniskajos medijos, likums neaizliedz.

Varu izteikt arī personīgo viedokli – Lietuvā un Polijā problemātisks bija referenduma kvorums. Latvijā vēlētāju aktivitāte tradicionāli ir augstāka, varētu teikt, mūsu pilsoņi ir valstiski atbildīgāki. Šī tendence iezīmējās jau brīvvalsts laikā un saglabājas atjaunotajā Latvijā. Manuprāt, nebūs šīs kvoruma intrigas. Spriedzi uzturēs neziņa par iespējamo balsotāju pret un referenduma ignorētāju skaitu.

ES pretinieki apgalvo, ka likuma norma (referendums uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījušies 50% no 8. Saeimas vēlētāju skaita) ir netaisna, šī pārstāvniecība ir nepietiekama, lai izlemtu valsts suverenitātes jautājumu.

Mums Latvijā pēdējās trijās parlamenta vēlēšanās piedalījās ap 72% balsstiesīgo. Pieredze liecina, ka valstīs ar attīstītām demokrātiskām tradīcijām ap 25% potenciālo vēlētāju ir pilnīgi vienaldzīgi pret vēlēšanām kā demokrātijas instrumentu.

Līdzīga norma kā Latvijai referenduma gadījumā ir citviet Eiropā, tā reāli pārbaudīta politiskajā praksē. Tāpēc šī norma iebildes nerada.

Likums paredz vēlēšanu gaitas kontroli, novērotāju piedalīšanos. Kādas reālas iespējas eiroskeptiķiem 20. septembrī pārliecināties, ka tautas izvēle tiek godīgi fiksēta?

Ja šie cilvēki nav apvienojušies partijā, viņiem īsākais un loģiskākais ceļš nokļūt iecirknī būtu saņemt no jebkuras Latvijā reģistrētas partijas pilnvarojumu novērot 20. septembra balsojumu. Šis pilnvarojums pirms tam nav nekur jāreģistrē, ar šo dokumentu konkrēti aktīvisti var ierasties jebkurā iecirknī. Katrā gadījumā CVK gatava sniegt jebkuru informāciju eiroskeptiķiem. Valstī ir ap 1000 vēlēšanu iecirkņu, un būtu ideāli, ja katrā no tiem novērotāja statusā atrastos pa vienam ES pretiniekam.

Vai jūs savā amatā sajūtat jaunos laikus Latvijas politikā?

CVK ir neatkarīga institūcija. Finansējums komisijai pietiekams, jo no laika gala savus pieprasījumus esam motivējuši, balstoties uz precīzām aplēsēm un likumu. Bet likums, kas regulē vēlēšanas un tautas nobalsošanas, paldies Dievam, uzrakstīts diezgan skaidri. Nav tādas normas, kurai var piemeklēt dažādus skaidrojumus. Līdz ar to mums CVK nav jālemj politiskas dabas jautājumi, tikai likumā paredzētās normas sīkāk jāatklāj procedūrā, lai tās ir skaidras mūsu cilvēkiem iecirkņos, kuriem vairumā gadījumu nav juridiskās izglītības. Tā ka – pat teorētiski izdarīt spiedienu uz CVK ir diezgan neiespējami. Es gribētu teikt, ka patlaban CVK ar likumdevēju un izpildvaru ir lietišķa sadarbība.

Cik noprotams, jums nav šaubu par referenduma sekmīgu tehnisko norisi. Tas atbildīs likuma normām un precīzi fiksēs Latvijas pilsoņu gribu...

Šajā procesā iesaistīts milzums cilvēku un daudzas valsts institūcijas. Mana šābrīža viskarstākā vēlme – lai katrs savā vietā godam izpildītu savu misiju. Lai vēlētājs laikus ieplānotu savu līdzdalību referendumā. Esmu pārliecināts, pilsoņi savu izvēli izdarīs aktīvi un netraucēti.

“KAS NOTIEK?”; pēc A. Tarvida  intervijas “Mums nav jālemj politiskas dabas jautājumi...”

INFORMĀCIJA VĒLĒTĀJIEM

• Vēlēšanu komisijas tautas nobalsošanai jāizveido no šā gada 1. augusta līdz 1. septembrim.

• No 10. septembra līdz referenduma dienai nobalsot nevarēs, bet šajā laikā vēlēšanu iecirkņos tiesīgi pieteikt balsošanu savās atrašanās vietās pilsoņi, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties iecirknī. Balsojumu pieteikt drīkst arī šo vēlētāju kopēji.

• Referenduma dienā vēlēšanu iecirkņi gan Latvijā, gan ārvalstīs būs atvērt no pulksten 8 līdz pulksten 20 pēc vietējā laika.

• Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga LR pilsoņa pase. Atzīme par pierakstu vai dzīvesvietas deklarācija nav vajadzīga.

• 29 ārvalstīs tiks iekārtoti 38 vēlēšanu iecirkņi. Vēlētāji, kuri referenduma dienā uzturas ārzemēs, var nobalsot kādā no tiem vai pa pastu.

• Pēc CVK aplēsēm, uz 1500–2000 vēlētāju valstī darbosies vismaz viens vēlēšanu iecirknis.