Par veselības nodevas koncepciju

Veselības ministre Ingrīda Circene:

Šodien ir izvērsušās asas diskusijas par iespējamo veselības iemaksu jeb nodevu, ar kuras izstrādi vēl nopietni darbojamies. Darba grupas uzdevums šīs sistēmas izveidei ir panākt, lai paplašinātos nodokļu maksātāju loks. Ir būtiski, lai katram cilvēkam būtu lielāka atbildība pašam par savu veselību, lai katrs cilvēks, veicot šo iemaksu, iesaistītos kopējā nodokļu maksātāju lokā, saņemot ne tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet arī valsts noteikto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji šodien ir dažāda veida darba attiecībās, taču nav saistīti ar valsts vai pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, kā rezultātā nodokļu samaksa par viņiem bieži vien netiek veikta pilnā apmērā. Savukārt tad, kad šie cilvēki nonāk attiecībās ar kādu ārstniecības iestādi, viņi vēlas saņemt attiecīgos pakalpojumus pilnā apmērā. Cilvēkiem vajadzētu beigās saprast to, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi attiecībā pret valsti. Ļoti iespējams, ka, ieviešot šo veselības nodevu, nepalielināsies finansējums veselības aprūpei, taču tādējādi tiktu panākts, ka būtu ievērojami vairāk cilvēku, kuri piedalītos šajā procesā. Ir būtiski panākt, lai cilvēki, kuri šobrīd izvairās no nodokļu maksāšanas, būtu ieinteresēti to darīt, saprotot, ka katrs santīms, ko viņi nomaksā šīs nodevas veidā, ir paredzēts viņu veselības aprūpei. Teiksim, samaksājot šīs iemaksas veidā pāris latu mēnesī, un nonākot slimnīcā, viņiem būtu iespēja saņemt pakalpojumu, kura reālās izmaksas ir varbūt pat simt latu.

Veselības aprūpes finansēšanai šobrīd tiek novirzīti 28,4% no iedzīvotāju nodokļa plus valsts piešķirtās mērķdotācijas. Taču jāņem vērā, ka ar nākamo gadu tiks likvidēti speciālie budžeti, kā rezultātā veselības aprūpe būs jāfinansē tikai un vienīgi šīs mērķdotācijas veidā. Neieviešot veselības nodevu, būs ļoti grūti aprēķināt šīs dotācijas apmērus, jo šī mērķdotācija sociālajai sistēmai nav tieši saistīta ar veselības aprūpi.

Jāuzsver, ka, ieviešot veselības aprūpes iemaksu jeb nodevu, nekādā gadījumā nepalielināsies kopējais nodokļu slogs. Tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas šobrīd tiek novirzīta veselības aprūpei, veido 7,1% no kopējās nodokļu masas. Paredzams, ka, ieviešot obligāto veselības nodevu, palielināsies nodokļu maksātāju skaits, kā rezultātā šīs nodevas apjomu varētu noteikt nevis manis minētā 7,1%, bet gan tikai ap 5% apmērā. Tātad faktiski, ieviešot veselības nodevu, kopējais nodokļu slogs varētu pat samazināties.

Maldīgs ir priekšstats, ka, ieviešot šo veselības nodokli, cietēja lomā tiks nostādītas pašvaldības, jo faktiski tie līdzekļi tiks iegūti, pārdalot iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa veidā iekasētos līdzekļus. Jāsaka, ka pašvaldībām neviens negatavojas atņemt līdzekļus, kas tām šobrīd pienākas. Vienkārši valsts tāpat kā līdz šim turpinās veselības aprūpes vajadzībām izmantot noteiktu šā nodokļa daļu.

Šīs veselības nodevas koncepcijas izstrāde pašreiz vēl notiek pilnā sparā, un es pat atturos prognozēt, kad tieši tā varētu tikt ieviesta. Var gadīties, ka darba grupa nonāk pie secinājuma, ka mūsu iecerētais modelis nav efektīvs un mēs no tā atteiksimies.

Jāatzīst, ka šodien sabiedrībai, nodokļu maksātājiem ir radušies ļoti daudz jautājumu, uz kuriem ne es, ne arī kāds cits darba grupas loceklis vēl nespēj atbildēt. Tajā pašā laikā pozitīvs ir apstāklis, ka pietiekami laicīgi ir sākušās diskusijas par šo jautājumu, jo tas dod iespēju darba grupai uzklausīt dažādu nozaru pārstāvju, speciālistu idejas un varbūt pat rast jaunas, vērtīgas idejas.

“DIENAS BIZNESS”; pēc I. Circenes raksta “Nodokļu nasta nepalielināsies”