Lai sabiedrība savā darbībā ir aktīva un pilsoniska

Atis Slakteris, 8. Saeimas deputāts, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Kā jūs vērtējat Saeimā iesniegto jauno likumprojektu paketi, kas regulē nevalstisko organizāciju (NVO) darbību, cik lielā mērā tā veicinās nevalstiskā sektora attīstību?

— Šiem likumprojektiem ir gara vēsture. Diskutablākais ir likumprojekts par sabiedriskā labuma organizācijām. Likumprojekts par biedrībām un nodibinājumiem ir labs un vajadzīgs, jo, neapšaubāmi, ir jāstimulē sabiedrības iesaiste valsts dzīvē. Mums pat ir priekšlikums veidot pilsoniskās aktivitātes fondu, jo lēmumus gan pieņem politiķi, taču, lai viņi spētu to kvalitatīvi izdarīt, ir nepieciešama aktīva sabiedriskā doma. Es ar to ļoti nopietni saskāros, būdams zemkopības ministrs, kad lēmumi tika pieņemti ciešā sadarbībā ar Lauksaimnieku sadarbības padomi. Jo demokrātiskā sabiedrībā tikai diskusijās ir iespējams atrast pareizo risinājumu.

Taču mūsu pieeja sabiedriskā labuma organizācijām ir ļoti piesardzīga. Ideja ir ļoti laba, taču tās realizācijā es saskatu vairākas problēmas. Būtu nepareizi ierobežot un mazināt to organizāciju darbības iespējas, kas jau šobrīd strādā ļoti aktīvi.

— Vai likumprojektā ir pietiekami skaidri definēti kritēriji, pēc kuriem kādai NVO tiks piešķirts sabiedriskā labuma statuss?

— Manuprāt, te ir problēmas. Kas, piemēram, ir amatieru sports? Tas ir mantojums no padomju laikiem. Latvijā profesionālais sports pats par sevi izdzīvot nav spējīgs, jo tirgus ir par mazu. Ja tiek pieņemts likums par sabiedriskā labuma organizācijām — Kristers Serģis būs amatieris vai profesionālis? Latvijā profesionālajām sporta organizācijām arī būtu jāpiešķir sabiedriskā labuma statuss, jo sportisti nes Latvijas vārdu pasaulē. Būtu dīvaini, ja mūsu hokeja vai basketbola komandas nevarētu pretendēt uz sabiedriskā labuma statusu un līdz ar to ziedotāji nesaņemtu nodokļu atlaides. Jo es vēlreiz gribētu uzsvērt — Latvijā profesionālais sports nevar pastāvēt bez atbalsta. Kamēr es neredzu garantijas, ka necietīs jau esošās spēcīgas sabiedriskā labuma organizācijas, kurām ir ziedojuma atļaujas, es atturētos atbalstīt šo likumprojektu.

— Vai jaunie likumprojekti, jūsuprāt, atrisinās NVO finansēšanas mehānismus?

— It kā viss ir paredzēts, taču jāuzmanās, lai, labu gribot, neiznāk otrādi un iespējas darboties zaudē jau strādājošās organizācijas.

— Vai ziedotāji būs pietiekami motivēti ziedot sabiedriskā labuma organizācijām?

— Tā labā lieta ir tā, ka ziedotājs pats varēs izvēlēties, kādiem mērķiem viņš vēlas ziedot. Taču sabiedriskā labuma organizāciju līderiem būs jāpārliecina un jāieinteresē potenciālie ziedotāji atbalstīt konkrēto darbības jomu. Ar jaunu likumu, protams, nevalstiskajam sektoram neradīsies kaut kādi brīnumu lauki pilni ar naudu. Aktīvi būs jāstrādā pašām NVO.

— Vai valstij arī vajadzētu finansēt nevalstisko sektoru?

— Noteikti, jo būs, piemēram, sociāli svarīgas NVO, kurām tomēr būs grūti ieinteresēt ziedotājus. Te būtu nepieciešams valsts atbalsts. Tāpēc, mūsuprāt, būtu jāveido pilsoniskās aktivitātes fonds, kas valsts budžeta naudu sadalītu NVO dažādu projektu realizācijai.

— Vai šobrīd ar to jau nenodarbojas Sabiedrības integrācijas fonds?

— Savā ziņā jā, bet tas aptver tikai vienu sektoru.

— Varbūt vajadzētu nevis dibināt jaunu fondu, bet paplašināt jau esošā fonda darbības jomu, jo sabiedrības integrācija aptver visus valsts un sabiedrības dzīves aspektus?

— Valdības pašreizējā nostādne ir vispār likvidēt fondus, piemēram, Valsts autoceļu fondu, Kultūrkapitāla fondu. Mūsuprāt, NVO sektorā šāds fonds būtu nepieciešams. Piemēram, Kultūrkapitāla fonda ideja bija, lai kultūras cilvēki, attiecīgās nozares eksperti, paši izlemj, kādiem kultūras projektiem nauda būtu tērējama. Tāpat par ceļu fondu. Šobrīd jebkurš autovadītājs zina, ka desmit santīmi no katra iegādātā degvielas litra aiziet ceļu fondam, kurš šos līdzekļus izmanto ceļu remontiem un uzturēšanai kārtībā. Likvidējot šo fondu, lēmumu remontēt vai neremontēt ceļus pieņems valdība. Un, zinot budžeta situāciju, visticamāk, ka šī nauda netiks novirzīta ceļu remontiem.

— Tātad jūs esat pret specbudžetu likvidēšanu?

— Jā, bet es esmu par to, ka tiem ir jābūt caurspīdīgiem.

— Iepriekšējā valdībā jūsu partijas finanšu ministrs Gundars Bērziņš ļoti asi iestājās par specbudžetu likvidēšanu.

— Jā, bet fondi tomēr netika likvidēti. Es nesaku, ka tie būtu jāvairo, taču esošie, it īpaši Kultūrkapitāla fonds, būtu jāsaglabā. Taču finanšu ministra atšķirīgais viedoklis norāda tikai uz to, ka Tautas partijā valda demokrātija, katram ir tiesības uz savu viedokli. Filozofija visu naudu salikt budžetā nav muļķīga, taču problēma ir tā, ka smagā budžeta situācijā nauda, protams, vispirms tiks noņemta Kultūrkapitāla, ceļu, vides fondiem. Taču šajās jomās ļoti svarīga ir prognozējamība. Aplami būtu domāt, ka vispirms visus paēdināsim, tad sūtīsim skolā un tikai tad domāsim par kultūru. Var iznākt, ka tā kultūra tad nevienam vairs nebūs vajadzīga. Mēs vēlamies sekmēt pozitīvu lietu rašanos, bet izputināt labas esošās — neļausim.

— NVO centrs ļoti atzinīgi vērtē jaunajā likumprojektā iestrādāto, ka visas sabiedriskā labuma organizācijas piekļuvē finanšu resursiem būs vienlīdzīgas. Nebūs vairs iezīmētu nodokļu atsevišķām “izredzētām” organizācijām vai nozarēm. Vai arī jūs to vērtējat atzinīgi?

— Tā ir diskutabla lieta. Esmu par to, lai visiem būtu vienlīdzīga pieeja nodokļu atlaidēm. Taču es bīstos, lai nekļūtu sliktāk tiem, kas jau aktīvi darbojas. Man šādas pārliecības nav.

— Kas jūsos rada bažas, ka aktīvi strādājošām organizācijām varētu kļūt grūtāk?

— Tas, ka tām no jauna būs jāreģistrējas.

— Ja tās sevi ir apliecinājušas darbībā, kādas tām varētu būt problēmas saņemt šo sabiedriskā labuma statusu?

— Es zinu, kā notiek pārreģistrācija... Turklāt — kas būs tie vērtētāji? Jā, ir paredzēts izveidot neatkarīgu komisiju, kurā būs atkarīgi speciālisti, kā arī pārstāvji no nevalstiskām organizācijām, kas savā starpā konkurē. Vispareizāk, ja visiem būtu tiesības pretendēt uz šo statusu un nevienam subjektīvi nebūtu tiesības to noraidīt. Tikko ir vērtētāji, sākas korupcija, interešu konflikti utt.

— Tātad, jūsuprāt, jebkurai organizācijai, kas iesniedz pieteikumu uz sabiedriskā labuma statusu, tas būtu jāpiešķir bez izvērtēšanas?

— Tas, protams, ir vienkāršoti.

— Kā jūs vērtējat to, ka jaunā likumdošana paredz atcelt īpašo statusu Latvijas Olimpiskajai komitejai, Bērnu fondam un Kultūras fondam?

— Es šīm organizācijām tomēr saglabātu šo īpašo statusu, jo tās ir īpašas organizācijas. Pats galvenais — nevajag izputināt lietas, kas labi strādā.

— Kādai būtu jābūt NVO un pašvaldību sadarbībai, it īpaši sociālo pakalpojumu jomā?

— Šai sadarbībai jau ir daudz labu piemēru. Ļoti svarīga šajā kontekstā ir administratīvi teritoriālā reforma. Laba sadarbība un atbalsts NVO būs tad, ja pašvaldības būs spēcīgas, ja abi ir nabagi...

— Kā būtu attīstāma filantropija valstī?

— Ļoti svarīga būtu politiķu attieksme. Es domāju, ka politiķi aizvien vairāk apzināsies, ka viņiem ir jāspēj pateikt paldies tiem, kas ir ziedojuši līdzekļus valstiski svarīgām jomām.

— Kādu jūs redzat nevalstiskā sektora attīstību pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā? Vai NVO būs spējīgas apgūt Eiropas naudu?

— Es domāju, ka ļoti pieaugs nevalstisko organizāciju loma un ietekme valsts dzīvē, bet nešaubīgi palielināsies arī konkurence pašu NVO starpā. Eiropā pirmām kārtām mēs būsim pamanāmi ar kultūru un sportu. Lai NVO spētu piesaistīt Eiropas naudu, tām būs jānodrošina līdzfinansējums. Te būtu nepieciešams valsts atbalsts, kuru realizētu manis jau pieminētais Pilsoniskās aktivitātes fonds.

— Kādi būtu galvenie priekšnoteikumi sekmīgai NVO attīstībai?

— Ir jābūt valsts atbalstam nodokļu atlaižu un tiešo subsīdiju veidā. Bet pats galvenais — ir jābūt aktīviem cilvēkiem un viņiem jājūt, ka viņi spēj ietekmēt procesus valstī.

Rūta Kesnere, “Latvijas Vēstneša” informācijas redaktore