Lai nevalstiskās organizācijas ir vienlīdzīgas un stipras

Viesturs Šiliņš, 8. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nevalstisko organizāciju darbību reglamentējošo likumu izstrādes apakškomisijas priekšsēdētājs, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Runājot par jauno likumprojektu paketi, kas regulēs nevalstisko organizāciju (NVO) darbību, kas tajā ir visbūtiskākais un par ko Saeimā varētu būt visasākās debates?

— Jaunā likumu pakete, kas sastāv no trim likumiem, sakārtos daudzus jautājumus. Saeimā 2. lasījumā mēs esam izskatījuši jumta likumu par biedrībām un nodibinājumiem, saņemot vairāk nekā 100 priekšlikumu. Gatavojamies 3. lasījumam. Kāpēc bija vajadzīga jauna likumu pakete? Šobrīd spēkā esošajā likumā par sabiedriskajām organizācijām neatrisināts ir jautājums par finanšu piesaistes iespējām demokrātiskā valstī, tikpat kā nav iniciatīvu vietējo privāto resursu apvienošanai fondos. Tāpēc pašlaik Latvijā veidotie fondi darbojas vai nu kā sabiedriskās organizācijas, vai arī reģistrējas kā bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Ja fonds tiek reģistrēts kā bezpeļņas SIA, tas tiek uzskatīts par uzņēmējdarbības veidu un, kaut arī darbojas sabiedrības labā, nevar pretendēt uz nodokļu atlaidēm ziedotājiem.

Jaunais likumprojekts paredz iegūt jaunu juridisko statusu tām bezpeļņas SIA, kas pēc savas darbības ir fondi vai nodibinājumi un apsaimnieko līdzekļus bezpeļņas mērķiem. Tāpat likums atļauj NVO nodarboties ar saimniecisko darbību, kas nav vērsta uz peļņas iegūšanu. Likumā pirmo reizi tiks definēts, kas ir brīvprātīgais darbs, un tiks noteikta iespēja organizācijām kompensēt brīvprātīgā izdevumus, kas saistīti ar darba veikšanu. Jautājums par brīvprātīgo darbu attiecas arī uz atbalstu skolām, slimnīcām, kultūras iestādēm. Tādēļ perspektīvā ir paredzēta jauna likuma izstrāde, kas šo jomu regulētu.

Viens no būtiskākajiem likumiem ir likums par sabiedriskā labuma organizācijām. Sabiedriskā labuma statusa piešķiršana kādai NVO aizstās ziedojumu atļauju, tādējādi padarot vieglāku iespēju saņemt ziedojumus, savukārt ziedotājiem būs skaidrāks, kādiem mērķiem tad viņi īsti ziedo. Statuss tiks piešķirts uz nenoteiktu laiku, taču organizācijām katru gadu būs jāsniedz pārskats par ziedoto līdzekļu izmantošanu. Lai gan NVO centrs šo likumprojektu atbalsta, es paredzu, ka Saeimā tieši par sabiedriskā labuma organizāciju likumu būs visasākās debates.

Taču šis likums ir ārkārtīgi nepieciešams, jo šobrīd nevalstiskajām organizācijām nav vienādu iespēju ziedojumu saņemšanai. Nav skaidru kritēriju, kurām NVO piešķirt ziedojumu atļauju. 2000. gadā gandrīz 17 miljonu latu un 2001. gadā arī 16 miljonu latu tika ziedoti nevalstiskajām organizācijām. Pašlaik lauvas tiesu ziedojumu saņem sporta organizācijas — 44,4%, labdarības organizācijas — 13% un kultūras organizācijas — 10,4%. Ļoti maz ziedojumu saņem veselības organizācijas — 2,9%.

Turklāt, strādājot pie likumprojektu paketes, es ļoti izjutu, ka pēdējos desmit gadus mūsu valstī ir bijis liels atsevišķu nevalstisko organizāciju lobisms. Mēs saņemam daudz vēstuļu no pašreizējām sabiedriskajām organizācijām, kas ir pret jauno likumu paketi un visiem spēkiem cenšas saglabāt esošo likumu. Es ceru, ka līdz ar jauno likumu pieņemšanu šis lobisms varētu mazināties.

Jaunie likumprojekti paredz ne tikai valstisko funkciju deleģēšanu NVO, bet arī finansējuma nodošanu, kas līdz šim nebija paredzēts.

— Kā valsts izraudzīsies NVO, kurām deleģēt savas funkcijas un finansējumu?

— Konkursa kārtībā, kā arī izvērtējot NVO iepriekšējo darbību.

— Vai sabiedriskā labuma statusa piešķiršana NVO palīdzētu piesaistīt ziedotājus tām NVO, kas darbojas kultūras un sociālajā jomā?

— Tāpēc mēs šo likumu izstrādājam. Katra uzņēmuma interesēs ir veidot labvēlīgu vidi apkārtējā teritorijā, it īpaši no Rīgas attālākās vietās. Tāpēc daudzi uzņēmēji labprāt atbalstītu sabiedriskā labuma organizācijas, kas rūpējas par vides aizsardzību, risina ielu bērnu problēmas, atvieglo dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

— Vai likumā ir skaidri definēti kritēriji, pēc kuriem kādai nevalstiskai organizācijai piešķir vai nepiešķir sabiedriskā labuma statusu, lai neizveidotos situācija, kad kāda nozare tiktu īpaši lobēta?

— Šobrīd notiek diskusijas, cik smalki šos kritērijus iestrādāt likumā un cik daudz atstāt īpašas komisijas, kas darbosies pie Finanšu ministrijas un noteiks šo statusa piešķiršanu, pārziņā. Likumā mēs iestrādāsim tās sfēras, kurās varētu būt šī sabiedriskā labuma darbība.

— Kādās sfērās tas varētu būt?

— Tā varētu būt kultūra, izglītība, sociālā palīdzība, veselības veicināšana, vide un amatieru sports.

— Saeimas deputāts A. Slakteris ir ļoti nobažījies, ka cietīs profesionālais sports, jo viņš uzskata, ka tas bez nopietna atbalsta Latvijā nav dzīvotspējīgs.

— Es gan īsti neizprotu, kāpēc sportam būtu jāpiešķir lielākas privilēģijas nekā, piemēram, profesionālām kultūras organizācijām?

— Varbūt viens no kritērijiem sabiedriskā labuma statusa piešķiršanai kādai organizācijai varētu būt Latvijas tēla nešana pasaulē (kori, deju kolektīvi, kuri uzvar starptautiskos konkursos, bet kuriem dažreiz pietrūkst naudas, lai aizbrauktu viesturnejā)?

— Jā, tam ir liela nozīme, bet ar to nodarbojas Latvijas Institūts. Nevajadzētu izcelt Latvijas tēla popularizēšanas pasaulē funkcijas pāri citām NVO funkcijām. (Šobrīd gan caur Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) tiek izceltas tās NVO, kas nodarbojas ar sabiedrības integrāciju. — R. K.). Likumdošanai ir jābūt vienādai pret visiem.

— Gan NVO centrs, gan A. Slakteris uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai varētu uzticēties tai komisijai, kas piešķirs sabiedriskā labuma statusu NVO. Liela nozīme ir tam, kas darbosies šajā komisijā. Vai komisijas darbs tiks arī noteikts likumā?

— Par šo komisiju es īpaši neesmu domājis. Taču, manuprāt, komisijā būtu jābūt visplašākajai valsts un sabiedrības pārstāvniecībai. Jo tiešām ir ļoti svarīgi, lai komisija strādātu godprātīgi un tās darbs neradītu nevajadzīgus skandālus sabiedrībā.

— Pašlaik ziedotājiem ir ļoti augstas nodokļu atlaides, taču Finanšu ministrija ir nākusi ar iniciatīvu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem aizstāt ar nodokļa apliekamā ienākuma samazināšanu. NVO centrs par to ir nobažījies, uzskatot, ka šāda iniciatīva vispirms ir jānodod sabiedriskai izvērtēšanai. Kā jūs to vērtējat?

— Es domāju, ka jebkurā gadījumā valstij ir jāatbalsta un jāveicina ziedošana.

— Ļoti ieinteresēti ziedot ir lielie uzņēmumi. Kā varētu stimulēt arī vidējos un mazos uzņēmumus iesaistīties ziedošanā?

— Tas ir saistīts ar peļņas uzrādīšanu — ja nav peļņas, nav ko ziedot. Manuprāt, šī likumpakete varētu veicināt bezpeļņas SIA pārveidi par komercsabiedrībām, kas uzrādīs peļņu.

— Daudzās Austrumeiropas valstīs, arī Lietuvā, ir prakse, ka ikviens iedzīvotājs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1% var ziedot pēc savas izvēles kādai sabiedriskā labuma organizācijai. Vai šāda iespēja varētu nākotnē būt arī Latvijas iedzīvotājiem?

— Tā būtu ļoti veicināma pieeja. Es būtu gatavs atbalstīt šādu ideju.

— Vai jūsu apakškomisija būtu gatava nākt klajā ar šādu iniciatīvu?

— Par to varētu runāt pēc zināma laika, kad būs pieņemta šī likumprojektu pakete.

— Valsts naudu projektu veidā NVO sadala SIF. NVO centrs šādu pieeju ļoti apsveic, tikai uzskata, ka fonda darbības lauks varētu būt plašāks, ļaujot pēc iespējas vairāk sabiedriskā labuma organizācijām piekļūt šiem līdzekļiem.

— Katrs no “Jaunā laika” deputātiem ir piesaistīts kādam rajonam, es — Madonai. Un esmu sapratis, ka problēma, it īpaši laukos, ir tā, ka nav tik daudz nevalstisko organizāciju, kas būtu spējīgas uzrakstīt šādus projektus. Ir jādomā par NVO intelektuālo kapacitāti un izglītības iespējām. Taču SIF darbības lauku, protams, varētu paplašināt.

— Vai valsts varētu palīdzēt NVO piekļūt Eiropas naudai, piemēram, garantējot līdzfinansējumu?

— Par to ir bijušas daudzas diskusijas rajonos. No vienas puses, varētu ņemt kredītu, taču, no otras, — nav skaidrs, vai konkrētais projekts tiks atbalstīts. Es domāju, tas būtu jārisina caur resoru ministrijām, atbalstot projektus atbilstoši profilam. Runājot par valsts atbalstu, tā ir nodokļu maksātāju nauda, kuriem būtu jāzina, kāds projekts tiek atbalstīts par viņu naudu. Bez tam mūsu NVO lietderīgi būtu kopējos projektos sadarboties ar sava profila Eiropas Savienības valstu nevalstiskajām organizācijām.

— Cik, jūsuprāt, nevalstiskās organizācijas ir spējīgas ietekmēt procesus valstī?

— Kā kura. Dažas diezgan nopietni. Piemēram, Kultūras fonds, Bērnu fonds, invalīdu biedrības, sporta organizācijas. Tā ka iespējas ir, bet, es domāju, pašas NVO varētu būt aktīvākas.

— Kas šo aktivitāti varētu veicināt?

— Ir jāsakārto likumdošana tieši attiecībā uz finanšu resursu piesaisti, jo spēcīgu NVO ietekme tikai pieaugs.

— Kādēļ tradicionālais īpašās labvēlības statuss tiks atņemts Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Kultūras fondam?

— Jo patlaban es neredzu argumentus, kādēļ tādam būtu jābūt. Turklāt jebkuras organizācijas darbībā ir jābūt caurspīdīguma principam. Šo lēmumu mūsu apakškomisija pieņēma koleģiāli, mums nav pozīcijas pārsvara.

— Cik svarīgs Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būs spēcīgs nevalstiskais sektors?

— Latvijai tas būs ļoti nozīmīgi. Turklāt mūsu valsts pilsoniskās aktivitātes daudzos jautājumos attieksies ne tikai uz Latviju, bet uz Eiropu kopumā. Demokrātiskās valstīs valsts vara uzticas sabiedrībai, kas bieži rod ātrākus, lētākus un arī inovatīvākus risinājumus dažādām nozaru problēmām salīdzinājumā ar centrālo smagnējo valsts aparātu.