Par Krievijas eksporta logu Baltijā

Kompānijas “Transņeftj” viceprezidents Sergejs Grigorjevs:

Vai nu tas kādam patīk vai ne, taču Krievija sākusi aktīvi izmantot savu ģeopolitisko stāvokli pati savās ekonomiskajās interesēs. Sekmīgi tiek pildīts valsts vadības izvirzītais uzdevums paātrinātā tempā būvēt un modernizēt stratēģiski svarīgās transporta sistēmas, pirmām kārtām, jūras ostas un cauruļvadus līdz tām - šos sava veida “eksporta logus”. Tiek īstenoti vairāki superprojekti Krievijas ziemeļrietumos un dienvidos. Tieši tādēļ trim ceturtdaļām nacionālā eksporta pirmoreiz ir iespējams izmantot pašu ostu industrijas jaudas. Der atgādināt, ka pēc PSRS sabrukuma Krievijai palika tikai viena pati dziļūdens osta Novorosijskā. Ir pamats tādu pašu “bumu” sagaidīt arī Tālajos Austrumos. Turklāt visām pašlaik būvētajām un projektētajām transporta sistēmām ir ne tikai ekonomiska, bet arī ģeopolitiska nozīmē.

Īpaši nozīmīga nacionālajai ekonomikai ir Baltijas cauruļvadu sistēma (BCS), kuras celtniecība tika uzdota valsts kompānijai “Transņeftj”. Tas ir viens no visperspektīvākajiem projektiem, jo orientēts radīt jaunu virzienu ogļūdeņražu izejvielu eksportam. 2001. gada decembrī tika nodota pirmā BCS kārta. To mūsu speciālisti pēc Krievijas projekta izbūvēja 18 mēnešos normatīvos paredzēto 40 mēnešu vietā. Jau pirmajā ekspluatācijas gadā sistēma sasniedza pilnu projektēto jaudu - 12 miljoni tonnu naftas gadā. Pašlaik palielinām BCS jaudu, un līdz gada beigām tā pieaugs vēl par 6 miljoniem tonnu naftas.

Pakāpeniski atsakoties no dārgā tranzīta caur ārzemju ostām, valsts nostiprina savu ekonomisko drošību. Turklāt aprēķināts, ka 20 BCS ekspluatācijas gados valsts budžets nodokļu un nodevu veidā saņems apmēram pusmiljardu dolāru. Pērn vien, ieņēmumi no naftas transporta pa jauno maršrutu sasniedza 100 miljonus dolāru. Krievijas kravas nosūtītāju transporta izmaksas šeit par tonnu naftas ir par 3-4 dolāriem zemākas nekā Ventspilī un Odesā. Tas ir svarīgs arguments cīņā par pircēju.

Pēc BCS otrās kārtas būvdarbu pabeigšanas 2004. gada vasarā un projektētās jaudas sasniegšanas Primorskas naftas termināls (tas atrodas Somu jūras līča krastā 140 km uz ziemeļrietumiem no Sanktpēterburgas) pēc Novorosijskas kļūs par otru lielāko naftas ostu Krievijā. Perspektīvā sistēma varēs transportēt līdz 62 miljoniem tonnu ogļūdeņražu. Turklāt paredzēts katru gadu pārsūknēt arī 9 miljonus tonnu naftasproduktu un 2,5 miljonus tonnu sašķidrinātas gāzes.

Daudziem tas nepatīk. Maija sākumā amerikāņu laikraksta “Washington Times” rakstīja, ka “Transņeftj”, pārtraukdama naftas pārkraušanu Latvijas ostā Ventspilī, kļuvusi “par ieroci Krievijas ultranacionālistiem un imperiālistiem, kuri gribētu okupēt Latviju” (!). Avīze raksta, ka “naftas blokāde ir Krievijas atbilde uz Rīgas pozīciju Irākas jautājumā”. Taču patiesībā sakarā ar BCS pirmās kārtas nodošanu atkritusi nepieciešamība izmantot Latvijas naftasvadu. Rezultātā Latvija šogad var zaudēt apmēram 250 miljonus dolāru naftas tranzīta ieņēmumu. Taču vainot Krieviju nav pareizi. Sūknēšanas apturēšanas iemesls ir ekonomiskais izdevīgums.

Ventspils no Krievijas priekšstatiem par globālo transporta sistēmu nepavisam netiek izsvītrota. Tā ir laba, moderna osta ar kvalificētu personālu. Problēma ir tā, ka mūsu kompānijai šobrīd nav pietiekamu cauruļvadu jaudu, lai naftu novirzītu par Jaroslavļas-Ventspils maršrutu. Lai maģistrāli modernizētu, nepieciešami lieli līdzekļi.

Mums piedāvāja iegādāties daļu Ventspils ostas. Tika paziņots, ka visa termināla vērtība ir 200 miljoni dolāru un piedāvāta 34% paja, taču nevis visas ostas, bet tikai tās sastāvdaļas - ostas naftas bāzes - trešdaļa. Turklāt tika uzskatīts, ka “Transņeftj” jāinvestē 140 miljoni dolāru naftasvada modernizācijā uz Latviju. Ne darījuma noteikumi, ne cena, mūs, gluži dabiski, nevarēja apmierināt. Te jāpasaka skaidri un gaiši, ka bez Krievijas naftas un naftasproduktiem Latvijas ostas vērtība ir tuva nullei. Tādēļ tālākai uz tirgus attiecībām dibinātai sadarbībai nepieciešams atrast savstarpēji pieņemamus noteikumus. Diemžēl, tīri ekonomisko Ventspils noslogotības problēmu Latvijā cenšas pārvērst par starptautisku un politisku. Konkrētu priekšlikumu vietā mēs dzirdam absurdus apvainojumus diktātā, centienos iedzīt bankrotā, nosmacēt ar blokādi, pārvērst vadu par politisku rungu utt. Tiek likti lietā mēģinājumi lobēt jautājuma risinājumu visaugstākajā līmenī naftas kompānijās. Mūs biedē ar apelācijām pie Eiropas Savienības, PTO, ASV prezidenta un Valsts departamenta. No šī paša komplekta ir arī raksts Vašingtonas laikrakstā...

Šobrīd iespēja dialogam vēl ir.

Pēc “MOLODJOŽ ESTOŅIJI”