Par kaimiņu goda parādu Latvijai
Lietuvas un Latvijas attiecībās bez tā sauktā cūku kara un jūras robežas ratifikācijas aizkavēšanās ir vēl viens nepatīkams aspekts - Lietuva ir parādā Latvijai vairākus miljonus litu par diplomātisko palīdzību padomju okupācijas laikā no 1981. līdz 1991. gadam. Lietuva ilgus gadus mēģināja noklusēt šo parādu, tomēr galu galā bija spiesta ņemt vērā Latvijas prasības to atdot.
1980. gadā izsīka Lietuvas zelta rezerves, kuras Lietuvas diplomātiskais dienests, kas pildīja trimdas valdības misiju, varēja izmantot un ar tām nodrošināt savu eksistenci. Ar šo zeltu tika uzturēta Lietuvas vēstniecība Vašingtonā, kas kļuva par neatkarīgās Lietuvas diplomātisko štābu. Kad beidzās zelta rezerves, toreizējais pagaidu pilnvarotais Lietuvas lietās Vašingtonā Stasis Antans Bačkis vērsās pie Latvijas diplomātiskā dienesta, kam vēl bija finansiāli un materiāli resursi, ar lūgumu palīdzēt uzturēt Lietuvas vēstniecību Vašingtonā.
Latvijas pārstāvji piekrita un tika parakstīts attiecīgs līgums, atbilstoši kuram neatkarīgās Latvijas diplomātiskie pārstāvji katru gadu piešķīra Lietuvas pārstāvjiem noteiktu summu. Lietuvas vēstniecība Vašingtonā par Latvijas naudu tika uzturēta no 1981. līdz 1991. gadam. Latvija brāļiem lietuviešiem šajos gados aizdeva līdz pusotram miljonam dolāru.
Ar naudas atmaksāšanu saistīto dokumentu meklēšana un pozīciju saskaņošana stipri ieilga. Lietuvas valdība 2000. gadā konstatēja, ka ir pietiekami daudz dokumentu un beidzot var sākt starpvalstu vienošanās izstrādi.
Pēc “KAUNOS DIENA”