Par Eiropas garu Austrumeiropā

Paneiropas (Eiropas no Atlantijas līdz Klusajam okeānam) prezidents Otto fon Hābsburgs:

Jūs četrdesmit trimdas gados Amerikā uz jautājumu, kuru valsti jūs uzskatāt par savu dzimteni, atbildējāt: Eiropu. Kas jūs pamudināja uz šādu atbildi?

Raugoties no Amerikas, es sapratu, ka Eiropa eksistē kā kaut kas vienreizējs un mēs šī kontinenta problēmas varam atrisināt tikai apvienojoties. No attāluma man arī kļuva skaidrs, ka daudz kas vieno, piemēram, portugāļus un poļus: mums ir eiropeiska kultūra, kopējas vērtības un kopīga vēsture. Arī dažādību Eiropā es vērtēju kā priekšrocību. Es neesmu amerikāņu tautu katla piekritējs. Man Eiropa ir to valstu un tautu summa, kas veido Eiropu.

Kā, raugoties atpakaļ, jūs vērtējat lēno Eiropas nāciju saaugšanu?

Ir briesmīgi tuvredzīgi nozākāt Ameriku. Mēs nedrīkstam aizmirst, par ko mums ir jāpateicas Amerikai: par drošību iepretī kādreizējai Padomju Savienībai. Arī šodien mums ir vajadzīga draudzība ar Ameriku. Taču tas nedrīkst nozīmēt, ka mums ir jārīkojas tāpat kā amerikāņiem. Mēs ejam savu eiropeisko ceļu.

No vairākām pusēm dzirdami aicinājumi Eiropas kodolam - tātad valstīm, kas dibināja Eiropas Savienību - uzņemties prioritāru lomu Eiropas atjaunošanā.

Es to uzskatu par neprātu. Nav tāda Eiropas kodola, nav tādas Eiropas nomales, runa ir vienīgi par Eiropu. Nevis valsts lielumam, bet to personu kvalitātei un kompetencei, kas rīkojas, ir jānosaka attiecīgās valsts ikreizējā nozīme ES iekšienē. Savienības vēsturē bieži vien mazas valstis ir devušas lielu ieguldījumu.

Vai Eiropai ir jākļūst par globālo spēlētāju, jāpārstāv kopējs viedoklis un jābūt patstāvīgam kursam ārējā un drošības politikā?

Protams, ka mums tam ir pakāpeniski jāgatavojas. Tas, kurš ir iepazinies ar vēsturi, zina, ka nekas nav tik bīstami kā vienlaikus būt bagātam un vājam - kā šodienas Eiropai.

Kas satur kopā Eiropu?

Eiropa ir kristīgs kontinents. Man tas ir svarīgi. Tur, kur nav Dieva, atļauts ir viss. Eiropas konstitūciju, kurā nav atsaukšanās uz Dievu, es vērtēju kā vēsturisku kļūdu. Tur slēpjas briesmas Eiropas kultūrai. Eiropas gars, to es konstatēju visos manos ceļojumos, vairāk ir dzīvs Austrumos nekā Rietumos.

Ko jums nozīmē eiropeiskais gars?

Ar to es saprotu izpratni par to, cik svarīga Eiropa ir drošībai. Bez drošības neattīstās kultūra un nav ekonomiskā progresa. Mēs Rietumos to viegli aizmirstam, jo jau ilgi dzīvojam mierā un labklājībā. Austrumos vēl ir ļoti daudz cilvēku, kuri ļoti labi atceras krievu okupāciju.

Pēc “DER STANDARD”