Par jaunas ASV intervences iespējām

Buša administrācija plāno veikt miera uzturēšanas operāciju Libērijā, pirmajā Āfrikas republikā, ko dibinājuši 19. gadsimtā no ASV atbraukušie brīvlaistie vergi. ANO, Lielbritānija un Francija uzskata, ka ASV ir morāls pienākums veikt operāciju Libērijā. Pēc cīniņa ar ANO par Irāku tas būtu jauns pagrieziens Džordža Buša politikā.

Savas vēlēšanu kampaņas laikā ASV prezidenta kandidāts solīja bez rūpīgas apsvēršanas vairs neiesaistīt amerikāņu spēkus miera uzturēšanas operācijās. Toreiz, 1993. gadā, ASV vajāja neveiksmīgā operācija Somālijā, kur 18 amerikāņu karavīri gāja bojā, mēģinot ieviest kārtību šajā sašķeltajā valstī. Pēc ieiešanas Afganistānā un Irākā, lai aizstāvētu savas “nacionālās intereses”, kas saistītas ar “situāciju pēc 11. septembra”, Džordžs Bušs plāno piedalīties daudznacionālo spēku sastāvā, lai nodrošinātu mieru Libērijā. Pentagons devis rīkojumu par operācijām Āfrikā atbildīgajai Eiropas pavēlniecībai Štutgartē sagatavot plānu. Tai vajadzētu piedāvāt prezidentam Bušam trīs iespējas. Amerikas prezidents apstiprinājis, ka apsvērs tās visas, lai paātrinātu karadarbības izbeigšanu šajā haosa pārņemtajā valstī. Tāpat Džordžs Bušs vēlreiz aicinājis Libērijas prezidentu Čārlzu Teiloru atsacīties no varas un doties trimdā (saskaņā ar jaunākajām ziņām - Č. Teilors to ir apsolījis - “LV”). ANO, rietumvalstu un Āfrikas valstu vadītāji piedāvājuši amerikāņu vadībā uz Libēriju nosūtīt 3000 ANO karavīru un cer, ka ASV sūtīs 2000 karavīru operācijas veikšanai.

“Ja mēs iejauksimies, tas nebūs tāpēc, ka mūs aicina Francija, Luksemburga vai Lielbritānija”, laikrakstam “New York Times” stāsta kāds atbildīgs administrācijas pārstāvis. Vašingtona apliecina, ka ASV nosūtīs karaspēku tikai tad, ja tai būs iespēja atjaunot ilgstošu mieru Libērijā. Kā norāda minētais laikraksts, principiāls lēmums par līdzdalību miera uzturēšanas spēkos jau ir pieņemts. Baltais nams gaida tikai militāro stratēģu ierosinājumus, lai izlemtu, kāda veida intervence nepieciešama.

Pēc “LE FIGARO”