Par Eiropas pirmrindnieci Lietuvu

Ietekmīgais finanšu izdevums “The Economist” savā publikācijā nosaucis Lietuvu par “Baltijas tīģeri”, norādot, ka Lietuva no visām Eiropas valstīm pagājušajā gadā uzrādījusi visstraujāko pieaugumu. “The Economist” raksta, ka Lietuva pēdējo gadu laikā ir sasniegusi vislabākos ekonomikas pieauguma rādītājus no visām bijušā padomju bloka valstīm. Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir palielinājies līdz 6,7% 2002. gadā. Savukārt šī gada pirmajā ceturksnī Lietuvas IKP pieaudzis jau par 9,4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka šogad un arī 2004. gadā Lietuvas ekonomika pieaugs par 6%. “The Economist” norāda, ka uz tik strauju pieaugumu neviens nevarēja cerēt, jo pirms četriem gadiem šķita, ka, atsvabinājusies no komunisma, “Lietuva virzās uz traģēdiju, nevis triumfu”. Lietuvas ekonomiku jūtami ietekmēja 1998. gada Krievijas finanšu krīze. Te reformas notika vislēnāk, tādēļ tā arī visvairāk cieta. Tomēr ar SVF atbalstu Lietuvas ekonomika atjaunojās. Paātrinājās privatizācijas process, bet valsts izdevumi samazinājās no 38% no IKP 1999. gadā līdz 32% no IKP 2002. gadā. Tā rezultātā valsts budžeta deficīts samazinājās no 8,5% 1999. gadā līdz 1,2% 2002. gadā, bet šī gada pirmajā ceturksnī budžetā jau bija neliels pārpalikums. Strauji pieauga arī ārvalstu investīcijas, bet pagājušajā gadā Lietuvas valdība noslēdza svarīgu līgumu ar Krievijas naftas kompāniju “Jukos”.

Raksturojot Lietuvas pašreizējo ekonomisko situāciju, “The Economist” lieto tādus izteicienus kā eksporta pieaugums, nulles inflācija, stabila nacionālā valūta, bezdarba samazināšanās un budžeta pārpalikums. Izdevums norāda, ka tādā pašā virzienā, tomēr ne tik strauji, attīstās arī abu pārējo Baltijas valstu ekonomika. Latvijas IKP pagājušajā gadā pieauga par 6,1%, bet šī gada pirmajā ceturksnī - par 8,8%. Igaunijā tika reģistrēts attiecīgi 5,8% un 5,2% pieaugums. Tomēr, neskatoties uz straujo pieaugumu, Baltijas valstis ir starp nabadzīgākajām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, atzīmē “The Economist”. Iedzīvotāju ienākumi šajās valstīs ir aptuveni piecas reizes mazāki nekā ES valstīs. Tomēr Baltijas valstis strauji tuvojas 15 ES valstīm, kur pagājušajā gadā tika reģistrēts tikai 1% pieaugums.

Pēc LETA-ELTA