Lai pildītos valsts kase, augtu valsts labklājība

Valsts ieņēmumu dienests pirmajā pusgadā:

Par nodokļu ieņēmumiem un nodokļu administrēšanu

23.jūlijā plkst.11 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Kārlis Ketners, Galvenās muitas pārvaldes direktora v.i. Normunds Rudzītis, Finanšu policijas pārvaldes direktors Juris Timšans, Muitas kriminālpārvaldes direktors Vladimirs Vaškēvičs Iekšējā tirgus aizsardzības darba grupas sanāksmē informēja Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru un finanšu ministru Valdi Dombrovski par situāciju nodokļu iekasēšanas jomā, paveiktajiem un iecerētajiem pasākumiem nodokļu iekasēšanas uzlabošanā, kontrabandas un fiktīvas uzņēmējdarbības apkarošanā.

Kā pirms tikšanās atzīmēja VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners, “Ieņēmumu pieaugums šā gada pirmajā pusgadā ļauj VID darbu vērtēt kā sekmīgu un apliecina, ka VID iet pareizajā virzienā — ne tikai kontrolējot un sodot, bet arī informējot un izglītojot, VID tuvinās savam mērķim — panākt godprātīgu nodokļu nomaksu.”

Kā norādīts darba grupai iesniegtajā VID ziņojumā, 2003.gada pirmajā pusgadā VID valsts budžetā kopumā iekasējis 866,45 milj. latu, izpildot 2003.gada ieņēmumu plānu par 50,7 % un VID administrējamo ieņēmumu plānu par 103,7%.

Vislielākais ieņēmumu pieaugums ir vērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IeIeN) — ieņēmumu plāns izpildīts par 112,5%, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), neskatoties uz to, ka samazinājusies VSAOI likme no 35,09% uz 33,09%, — ieņēmumu plāns izpildīts par 105%, kā arī akcīzes nodoklim ieņēmumu plāns izpildīts par 102,7%.

VID informēja arī par otru nozīmīgāko VID darba prioritāti — cīņu pret PVN karuseļshēmām un fiktīviem uzņēmumiem. Šā gada pirmajā pusgadā VID ir veicis sešas reizes vairāk PVN deklarāciju ticamības pārbaudes nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā, pavisam pārbaudot 80% jeb 220 634 PVN deklarācijas. VID ir pieņēmis lēmumus atteikt PVN pārmaksu atmaksu 7,1 milj. latu jeb 7% apmērā no pieprasītās PVN summas. Par PVN pārmaksu pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem VID Finanšu policijas pārvaldei ir nosūtīti materiāli par 46 ar PVN apliekamajām personām par kopējo darījumu summu 4 milj. latu, lai lemtu par krimināllietas ierosināšanu.

2003. gada pirmajā pusgadā VID veiktās piedziņas rezultātā budžetā papildus ieskaitīti 55,2 milj. latu, kas ir par 9,2 milj. latu jeb par 20,1% vairāk nekā 2002. gada pirmajā pusgadā. 2003. gada pirmajā pusgadā veiktas 134 998 piedziņas darbības, kas ir par 37 899 darbībām jeb 39,0 % vairāk nekā 2002. gada pirmajā pusgadā. Daudz biežāk tiek lietots arī tāds soda veids kā licences atsaukšana. 2002. gada laikā tika atsauktas licences 176 reizes, bet jau 2003.gada pirmajā pusgadā — 257 reizes.

VID norādīja — lai sekmētu akcīzes nodokļa iekasēšanu un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī lai novērstu negodīgu konkurenci uzņēmumu starpā, VID par noteikumu pārkāpumiem naftas produktu (degvielas) aprites jomā ir anulējis 27 licences. Savukārt alkohola aprites jomā VID licencēšanas komisija par noteikumu pārkāpumiem ir anulējusi 20 licences.

Šā gada sešos mēnešos VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas veikušas 121 pārbaudi alkohola aprites jomā. Par konstatētajiem pārkāpumiem 41 gadījumā ir ierosināta administratīvo pārkāpumu lieta. Turklāt jāatzīmē, ka VID Akcīzes preču pārvalde ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumus 177 lietās, ko izskatīšanai saistībā ar alkohola aprites noteikumu pārkāpumiem iesniegušas citas institūcijas.

Saistībā ar pārkāpumiem akcīzes preču apritē VID un citu institūciju ierosinātajās lietās ir pieņemti 425 lēmumi, piemērots naudas sods 78 490 latu, konfiscēts — 35 637 litri naftas produktu, 171 321 paciņa cigarešu, 21 780 litri alkoholisko dzērienu, kā arī astoņas automašīnas, ar kurām tika veikti akcīzes preču aprites pārkāpumi.

Pamatojoties uz VID Muitas kriminālpārvaldes sniegto informāciju, VID Akcīzes preču pārvaldē anulēja dažādas licences trīs uzņēmumiem, kas veica nelikumīgi ievestas degvielas legalizāciju. Viena tāda uzņēmuma legalizētās degvielas ikmēneša apjoms sasniedza 2 000 000 litru.

VID muitas iestādes, lai sekmētu valsts iekšējā tirgus aizsardzību, 2003.gada pirmajā pusgadā par pārkāpumiem muitas jomā sastādīja 1 153 administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlika naudas sodus - kopā 80,37 tūkstošu latu apmērā. Papildus tika aprēķināti nodokļi 1 087,55 tūkstošu latu apmērā, par muitas parādiem tika aprēķināta soda nauda 71,99 tūkstošu latu apmērā. Konstatējot nenotikušos eksporta gadījumus, tika novērsts kaitējums valstij 164,47 tūkstošu latu apmērā.

Laika posmā no 2003.gada 18.marta līdz 30.aprīlim VID reģionālo iestāžu muitas iestādes veica pastiprinātas kontroles pasākumus noteiktām lauksaimniecības preču grupām — gaļa un tās izstrādājumi, piens un piena izstrādājumi, cukurs. Minētajā laika posmā muitas iestādes veica 2525 pārbaudes pāri valsts robežai un muitas noliktavās deklarētajām lauksaimniecības precēm, kuru rezultātā tika papildus aprēķināti muitas maksājumi 20,73 tūkstošu latu apmērā. Kontroles pasākumu rezultātā sastādīti pieci administratīvā pārkāpuma protokoli, kuru rezultātā uzlikti naudas sodi 0,47 tūkstošu latu apmērā un konfiscētas 0,35 tonnas cukura.

Saskaņā ar VID Galvenās muitas pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas vienošanos jau no šā gada marta tiek veikta 100% pārtikas un lauksaimniecības preču svēršana ar svaru sistēmām aprīkotajos autoceļu robežkontroles punktos.

VID reģionālās muitas pārvaldēm ir uzdots veikt pārbaudi uzņēmumos, kuriem š.g. februārī, ievedot gaļu brīvam apgrozījumam, deklarētā cena bija zemāka par 30% un vairāk, nekā tika uzrādīts muitas iestādēs.

Šogad VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki ir ierosinājuši 17 krimināllietas un septiņas krimināllietas ir nosūtītas kriminālvajāšanas uzsākšanai, viena krimināllieta nosūtīta citām tiesību aizsardzības iestādēm. Krimināllietu izmeklēšanas ietvaros izņemts:

• cukurs — 47 500 kg;

• metāllūžņi — 162 050 kg;

• spirts — 9 000 litru.

Pašlaik galvenās prioritātes VID Muitas kriminālpārvaldes darbībā ir cīņa ar naftas produktu, pārtikas produktu, konvencionāli aizliegto preču un citu vērtību kontrabandu. Šo uzdevumu sasniegšanai tiks pastiprināti profilaktiskie, pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvi taktiskie pasākumi, izmantojot Latvijas likumdošanā paredzētās administratīvās, kriminālprocesuālās un operatīvās darbības.

VID informēja Iekšējā tirgus aizsardzības darba grupas vadītāju A.Šleseru arī par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kas, pēc VID uzskatiem, sekmētu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Pēc VID domām, “fiktīvo” uzņēmumu apkarošana nav tikai VID kompetence, tā prasa arī citu valsts institūciju, tostarp spēka struktūru, iesaistīšanu, kā arī administratīvu un cita veida pasākumu izmantošanu. Joprojām normatīvajos aktos nav definēti jēdzieni “fiktīvs uzņēmums” un “fiktīvas personas”, līdz ar to nav seku uzņēmumu sadarbībai ar šādām personām.

Lai nodrošinātu VID ar informāciju par nodokļu maksātāju norēķinu kontiem, VID ierosina papildināt Kredītiestāžu likumu, paredzot, ka ziņas par fizisko un juridisko personu atvērtajiem un slēgtajiem kontiem sniedzamas VID elektroniski divdesmit četru stundu laikā no to atvēršanas (slēgšanas).

Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus administratīvo sodu piemērošanai nodokļu maksātājiem, VID iesaka veikt grozījumus un papildinājumus “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk — Latvijas APK), paredzot administratīvo atbildību arī fiziskajām personām — uzņēmuma grāmatvežiem un vadītājiem, palielinot sodus par pārkāpumiem, kas saistīti ar akcīzes precēm.

Kā norādīja VID ģenerāldirektors K.Ketners, “VID var darboties tikai esošās likumdošanas ietvaros, tāpēc, ja mēs vēlamies uzlabot situāciju iekšējā tirgū un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, ir nepieciešama arī aktīva valdības līdzdalība likumdošanas un normatīvo aktu attīstībā un veidošanā, lai tiktu izslēgtas iespējas apiet nodokļu maksāšanu, nodarboties ar kontrabandu un nelegālu uzņēmējdarbību, it kā nepārkāpjot likumu un nesaņemot par to attiecīgu sodu”.

Tikšanās laikā Ministru prezidenta palīgs un finanšu ministrs atbalstīja VID izteikto priekšlikumu Latvijas APK paredzēt administratīvās atbildības palielināšanu uzņēmuma amatpersonām par fizisko personu nodarbināšanu bez darba līguma noslēgšanas, par nodokļu nomaksas neveikšanu par darba ņēmējiem vai daļēju to veikšanu.

Par VID Akcīzes preču pārvaldes veikto kontroli

Par kontroles pasākumiem

Šā gada 1. pusgadā VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas kopumā veikušas 384 pārbaudes, no kurām 87 gadījumos konstatēti pārkāpumi. 2003. gada 1. pusgadā VID Akcīzes preču pārvalde kopumā izskatījusi 425 lietas, tostarp 90 VID Akcīzes preču pārvaldes darbinieku pārbaužu rezultātā ierosinātās lietas un 335 citu institūciju izskatīšanai piesūtītās lietas. Par veikto pārbaužu rezultātā konstatētajiem pārkāpumiem šajā laika periodā kopumā piemērots naudas sods 78,49 tūkst. latu apmērā.

Degvielas aprites jomā šā gada pirmajos sešos mēnešos VID Akcīzes preču pārvaldes darbinieki veikuši 263 pārbaudes. Veikto pārbaužu rezultātā 60 gadījumos ir izņemti pārbaudei degvielas kvalitātes paraugi, no kuriem neatbilstība konstatēta 13 gadījumos. Par konstatētajiem pārkāpumiem 47 gadījumos ierosinātas administratīvo pārkāpumu lietas. VID Akcīzes preču pārvalde izskatījusi un pieņēmusi lēmumus 20 lietās, ko izskatīšanai saistībā ar degvielas aprites noteikumu pārkāpumiem iesniegušas citas institūcijas. Veikto pārbaužu rezultātā kopumā konfiscēti 35 637 litri degvielas.

Realizējot kontroles pasākumus uzraudzības sistēmas ietvaros, VID Akcīzes preču pārvalde konstatējusi, ka vairumtirdzniecības tīkls bieži tiek izmantots nelegālās degvielas izplatīšanai legālajā degvielas tirgū, manipulācijās ar naftas produktiem, lai tiktu piemērotas zemākas akcīzes nodokļa likmes, kā arī degvielas piegādei faktiski neeksistējošiem patērētājuzņēmumiem. Lai novērstu šādas nelegālas darbības, kā arī lai kopumā uzlabotu degvielas aprites valsts uzraudzību un nodrošinātu efektīvāku akcīzes nodokļa iekasēšanu, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.septembra noteikumos Nr.311 “Naftas produktu (degvielas) aprites noteikumi””, kas šobrīd ir saskaņots ar visām ieinteresētajām institūcijām un sagatavots iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Noteikumu projektā iestrādātas normas, kuru mērķis ir nodrošināt uzraudzības sistēmas caurskatāmību, paaugstināt akcīzes nodokļa iekasēšanas efektivitāti un nostiprināt legālā degvielas tirgus aizsardzību pret nelegālās produkcijas nelabvēlīgo konkurenci, kā arī paaugstināt uzņēmumu atbildību, ierobežojot degvielas vairumtirgotāju darbību. Noteikumu projekts paredz arī degvielas patērētāju reģistra izveidošanu, kā arī precizē jau esošās normas.

Šā gada sešos mēnešos VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas veikušas 121 pārbaudi tabakas izstrādājumu aprites jomā. Par konstatētajiem pārkāpumiem vienā gadījumā ir ierosināta administratīvo pārkāpumu lieta. Turklāt VID Akcīzes preču pārvalde ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumus 106 lietās, ko izskatīšanai saistībā ar tabakas izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpumiem iesniegušas citas institūcijas. Šā gada 1. pusgadā veikto pārbaužu rezultātā konfiscēta 171 321 paciņa tabakas izstrādājumu

2003. gada 1. pusgadā VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas veikušas 121 pārbaudi alkohola aprites jomā. Par konstatētajiem pārkāpumiem 41 gadījumā ir ierosināta administratīvo pārkāpumu lieta. VID Akcīzes preču pārvalde ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumus 177 lietās, ko izskatīšanai saistībā ar alkohola aprites noteikumu pārkāpumiem iesniegušas citas institūcijas. Šā gada 1. pusgadā veikto pārbaužu rezultātā konfiscēti 21 780 litri alkoholisko dzērienu.

Par pārbaužu rezultātā konstatētajiem pārkāpumiem 2003. gada pirmajos sešos mēnešos VID Akcīzes preču pārvalde konfiscējusi 8 automašīnas, tostarp divas a/m “Mercedes Benz”, pa vienai a/m VAZ, a/m “VW Polo”, a/m “VW Passat”, a/m “VW Transporter”, a/m BMW-520, a/m “Opel Ascona”.

Par licencēšanas darbu

Šā gada 1. pusgadā kopumā VID izsniedzis 3950 licences un izziņas, tostarp 2878 licences un izziņas tabakas izstrādājumu aprites jomā, 779 licences degvielas aprites jomā, 270 licences alkohola aprites jomā un 23 licences alus aprites jomā. Šajā laikā VID kopumā anulējis 446 licences, no tām 50 licences anulētas par noteikumu pārkāpumiem.

Par noteikumu pārkāpumiem 2003. gada 1. pusgadā VID anulējis 20 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, divas licences tabakas izstrādājumu aprites jomā, tostarp vienu izziņu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai un vienu licenci tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai, 27 licences naftas produktu (degvielas) aprites jomā, tostarp 12 licences degvielas vairumtirdzniecībai, 5 licences degvielas mazumtirdzniecībai, 8 licences degvielas ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, vienu licenci degvielas ražošanai un vienu izziņu fiziskai personai par tiesībām iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus (kurināmo), kā arī vienu izziņu alus vairumtirdzniecībai.

Par VID Rīgas reģionālās iestādes darbu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas reģionālās iestādes (RRI) faktiski iekasētie valsts kopbudžeta ieņēmumi 2003. gada 6 mēnešos ir 233,19 milj. latu, valsts kopbudžeta reģiona ieņēmumu plāna izpildi nodrošinot 109,28% apmērā. Faktiskie ieņēmumi, salīdzinot ar 2002. gada attiecīgo periodu, ir pieauguši par 6,49% jeb par 14 203,59 tūkst. latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpilde 2003. gada 6 mēnešos ir 105,78%. Faktiski iekasēti 20,89 milj. latu, kas ir par 1,64 milj. latu jeb 8,53% vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā periodā.

Lielāko īpatsvaru valsts pamatbudžeta maksājumos veido uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas faktiski iekasēti 20,75 milj. latu apmērā.

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu iekasēti 14,44 tūkst. latu apmērā. Faktiski iekasētie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1. pusgadā ir 1,7 milj. latu, tas ir par 1 miljonu latu jeb 149,39% vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā periodā. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva ir iekasēta 1,54 milj. latu apmērā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2003. gada 6 mēnešos ir iekasēti 128 milj. latu un 83,7 milj. latu apmērā, kas attiecīgi veido 107,15% un 113,74% no plāna prognozes. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, salīdzinot ar 2002. gada 1. pusgadu, iekasētas par 3,45% vairāk un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — par 11,01% vairāk. Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi veido 589,41 tūkst. latu.

2003. gada 1. pusgadā no PVN pārmaksas tika atmaksāti uz nodokļu maksātāju kontu un novirzīti citu nodokļu parādu segšanai 45,56 milj. latu.

2003. gada 1. pusgadā no UIN pārmaksas tika atmaksāti uz nodokļu maksātāju kontu un novirzīti citu nodokļu parādu segšanai 3,2 milj. latu.

Piedziņas darbību rezultātā 2003. gada 6 mēnešos tika piedzīti 26 156,70 tūkst. latu, kas ir par 6035,63 tūkst. latu jeb 30% vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā periodā (20 121,07 tūkst. latu).

Lielākās piedzītās summas bija valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas ir 10 789,15 tūkst. latu jeb 41,25% no kopējās piedzītās summas. Tas ir par 2008,41 tūkst. latu jeb 22,87% vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā periodā. Pēc piedzītās summas apjoma nākamajā vietā ierindojas pievienotās vērtības nodoklis, kura piedzītās summas veido 4698,74 tūkst. latu (17,96% no kopējās piedzītās summas), un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar piedzīto summu 4620,54 tūkst. latu (17,66% no kopējās piedzītās summas).

2003. gada 6 mēnešos tika veiktas 67 559 piedziņas darbības, kas ir par 25 737 piedziņas darbībām jeb 61,54% vairāk nekā 2002. gada 1. pusgadā.

2003. gada 1. pusgadā VID RRI ir iesniegusi 155 pieteikumus par maksātnespējas atzīšanu, kopējais šo uzņēmumu nodokļu parādu apjoms ir 171,8 milj. latu. Jūnijā 24 uzņēmumi pasludināti par maksātnespējīgiem. No tiem lielākās parādu summas bija SIA “Kanters” (19,00 milj. latu), SIA “Matriks DI” (13,2 milj. latu), SIA “Siloils” (5,4 milj. latu) un SIA “Alehandra” (4,3 milj. latu).

Informācija sagatavota, izmantojot VID Rīgas reģionālās iestādes sniegtos datus.

Par VID Kurzemes reģionālās iestādes darbu

VID Kurzemes reģionālās iestādes administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts kopbudžetā 2003. gada 1. pusgadā veido 33,54 milj. latu. Kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2002. gada 1. pusgada kopbudžeta ieņēmumiem, ir par 9,0% jeb 2759,95 tūkst. latu lielāki, bet, salīdzinot ar 2003. gada 1. pusgada plānu, par 2,2% jeb 722,47 tūkst. latu lielāki.

2003. gada 1. pusgadā valsts pamatbudžetā iekasēts 1398,77 tūkst. latu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas — 20 288,34 tūkst. latu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 11 558,43 tūkst. latu, iekšzemē iekasētais akcīzes nodoklis — 337,65 tūkst. latu, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 173,02 tūkst. latu, dabas resursu nodoklis — 298,57 tūkst. latu.

Salīdzinot 2003.gada 1. pusgada ieņēmumus ar 2003.gada 1. pusgada plānu, redzams, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), neskatoties uz to, ka samazinājusies VSAOI likme no 35,09% uz 33,09%, iekasētas par 3,3% jeb 644,08 tūkst latu vairāk, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) — par 11,1% jeb 1157,20 tūkst. latu vairāk.

2003. gada 1. pusgadā VID Kurzemes reģionālās iestādes nodaļās veiktas 1715 tematiskās pārbaudes. Visvairāk pārbaudes veiktas par tēmu “darba devēji” — 1285 pārbaudes. Pārbaudes veiktas arī mazumtirdzniecībā, darbībās ar akcīzes precēm, par grāmatvedības datu atbilstību normatīvo aktu prasībām. 848 tematiskajās pārbaudēs konstatēti pārkāpumi. Visvairāk pārkāpumu konstatēts mazumtirdzniecībā — preču uzskaites un preču pavadzīmju aprites kārtības neievērošana un naudas summa kases aparāta naudas kastē nesakrīt ar kontroles izdrukā norādīto, EKA žurnāla neaizpildīšana atbilstoši prasībām. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka nav maksāta uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darījumos ar kokmateriāliem konstatēta kokmateriālu pārvadājumu neatbilstība prasībām — nenoformējot transporta pavadzīmi rēķinu.

Par konstatētajiem pārkāpumiem sastādīti 815 protokoli. Par 502 protokoliem pieņemts lēmums uzlikt naudas sodu. Soda naudas uzliktas par kopējo summu 43 880 latu. 14 gadījumos aprēķināti papildu maksājumi budžetā par kopējo summu 2270 latu. 18 gadījumos nodokļu maksātāju lietas nosūtītas izskatīšanai citām institūcijām, un 313 gadījumos pieņemti lēmumi izbeigt lietvedību, piemērojot mutisku aizrādījumu.

Sadarbībā ar citām institūcijām veiktas 180 tematiskās pārbaudes.

Informācija sagatavota, izmantojot VID Kurzemes reģionālās iestādes sniegtos datus.

Par VID Latgales reģionālās iestādes darbu

VID Latgales reģionālās iestādes administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts kopbudžetā šā gada pirmajā pusgadā ir 27,5 miljoni latu, kas ir par 2,44 miljoniem latu jeb 9,7 % vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā laika periodā. Valsts kopbudžeta reģiona ieņēmumu plāna izpilde veido 108,1 %.

Valsts pamatbudžetā VID Latgales reģionālā iestāde iekasējusi 1,55 miljonus latu. Lielāko valsts pamatbudžeta īpatsvaru veido uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas iekasēts 1,02 miljonu latu apmērā, izpildot 2003. gada pirmā pusgada plānu uzņēmuma ienākuma nodokļa iekasēšanā par 130,9 %.

Neskatoties uz to, ka samazinājusies valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme no 35,09 % uz 33,09 %, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās šā gada sešos mēnešos VID Latgales reģionālā iestāde iekasējusi 16,73 miljonus latu, kas ir par 1,2 miljoniem latu jeb 7,7 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 8,9 miljoni latu, kas ir par 1,7 miljoniem latu jeb 19,7 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2002. gadā, savukārt dabas resursu nodoklis šā gada pirmajā pusgadā iekasēts 214,37 tūkstošu latu apmērā.

Informācija sagatavota, izmantojot VID Latgales reģionālās iestādes sniegtos datus.

Par VID Vidzemes reģionālās iestādes darbu

VID Vidzemes reģionālā iestāde 2003. gada 1. pusgadā valsts kopbudžetā iekasējusi 29 131,0 tūkst. latu, kas ir par 3365,72 tūkst. latu jeb 13,1 % vairāk nekā 2002. gada 1. pusgadā.

Neskatoties uz to, ka samazinājusies valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme no 35,09 % uz 33,09 %, VID Vidzemes reģionālā iestāde 2003. gada 1. pusgadā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekasējusi 18 774,08 tūkst. latu apmērā, kas ir par 907,09 tūkst. latu jeb 5,1 % vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā laika periodā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šajā periodā ir 10 642,51 tūkst. latu, kas ir par 1 469,7 tūkst. latu jeb 16,0 % vairāk nekā 2002. gada 1. pusgadā, uzņēmumu ienākuma nodoklis — 1 229,8 tūkst. latu, kas ir par 255,56 tūkst. latu jeb 26,2 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā, akcīzes nodoklis — 3247,87 tūkst. latu, kas ir par 42,8 % vairāk nekā pagājušā gada 1. pusgadā, dabas resursu nodoklis — 269,43 tūkst. latu, muitas nodoklis — 255,50 tūkst. latu.

2003. gada 1. pusgadā VID Vidzemes reģionālā iestāde veikusi 2038 tematiskās pārbaudes, no tām 85 % kompleksās pārbaudes. Tematiskajās pārbaudēs papildus aprēķināti maksājumi budžetā 15,78 tūkst. latu apmērā.

Muitas pārvaldē veiktas 4962 fiziskās preču kontroles. Par konstatētajiem pārkāpumiem sastādīti 86 administratīvo pārkāpumu protokoli un uzlikta soda nauda 2500 latu apmērā.

2003. gada 1. pusgadā VID Vidzemes reģionālā iestāde veikusi 90 auditus, kā rezultātā papildus aprēķināti 5,34 milj. latu. Muitas pārvaldē veiktas 36 pēcimporta lietu pārbaudes, kā rezultātā aprēķināts muitas parāds 93,34 tūkst. latu apmērā un uzlikts naudas sods 93,61 tūkst. latu apmērā.

Informācija sagatavota, izmantojot VID Vidzemes reģionālās iestādes sniegtos datus.

Par VID Zemgales reģionālās iestādes darbu

VID Zemgales reģionālā iestāde 2003. gada 1. pusgadā valsts kopbudžetā iekasējusi 33,8 milj. latu, kas ir par 3 milj. latu jeb 9,85% vairāk nekā 2002. gada 1. pusgadā.

VID Zemgales reģionā uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi 2003. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2002. gada attiecīgo laika periodu, pieauguši par 57,9 tūkst. latu jeb 3,4%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - par 163,08 tūkst. latu jeb 11,1%, akcīzes nodokļa ieņēmumi — par 396,26 tūkst. latu jeb 112,1%, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — par 1,5 milj. latu jeb 7,9%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — par 1,9 milj. latu jeb 19,8%.

2003. gada 1. pusgadā VID Zemgales reģionālā iestāde veikusi 80 nodokļu auditus, kuru rezultātā papildus aprēķināti 5,2 milj. latu. Šajā laika periodā VID Zemgales reģionālajā iestādē veiktas 1803 tematiskās pārbaudes, no kurām 1272 gadījumos atklāti pārkāpumi. Tematisko pārbaužu rezultātā 710 gadījumos pieņemti administratīvo pārkāpumu lēmumi, piemērojot naudas sodu 61,6 tūkst. latu apmērā.

PVN pārmaksas atmaksai VID Zemgales reģionālā iestāde šā gada 1. pusgadā saņēmusi 1904 pieprasījumus no 580 ar PVN apliekamajām personām 7,5 milj. latu apmērā. PVN kontroles pasākumu gaitā šajā laika periodā VID Finanšu policijas pārvaldei nosūtīti materiāli par 6 nodokļu maksātājiem par PVN summu 312,41 tūkst. latu apmērā. Trijos gadījumos ierosinātas krimināllietas par PVN summu 294,57 tūkst. latu apmērā.

VID Zemgales reģionālajā iestādē 2003. gada 1. pusgadā veiktas 21906 piedziņas darbības, kuru rezultātā piedzīti 5,4 milj. latu nokavēto maksājumu. Lielākās piedzītās summas bija valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas sastādīja 2,5 milj. latu jeb 47% no kopējās piedzītās summas. 25% jeb 1,3 milj. latu no kopējās piedzītās summas veidoja piedzītā summa par pievienotās vērtības nodokli, 20% jeb 1,1 milj. latu — par iedzīvotāju ienākumu nodokli, 6% jeb 320,5 tūkst. latu — par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Informācija sagatavota, izmantojot VID Zemgales reģionālās iestādes sniegtos datus.

Par VID amatpersonu darbības pārbaudi

Lai pārbaudītu VID amatpersonu darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, ik gadu no 1999. gada saskaņā ar VID ģenerāldirektora rīkojumu notiek minētajā rīkojumā konkrēti norādīto VID amatpersonu pārbaude. 2002. gadā pārbaudītas 146, galvenokārt augstākā līmeņa VID amatpersonas. Pārbaužu rezultātā mutvārdu aizrādījumi izteikti sešām amatpersonām, par divām amatpersonām pārbaudes materiāli tika iesniegti VID nodokļu administrācijai, lai izvērtētu papildu deklarācijas pieprasīšanas nepieciešamību.

2002. gadā VID reģionālo iestāžu Muitas pārvaldes kopumā veikušas 184 iekšējās kārtības noteikumu ievērošanas pārbaudes. Kopā VID muitas ierēdņiem 2002. gadā ir piemēroti 110 disciplinārsodi, to skaitā 30 piezīmes, 65 rājieni, septiņos gadījumos pazemināta alga, sešos gadījumos amatpersonas atlaistas no darba un divos gadījumos notikusi pazemināšana amatā. Riska analīzes rezultātā 2002. gadā Galvenās muitas pārvaldes Iekšējā audita daļa veikusi vairākas operatīvās pārbaudes muitas kontroles punktos par muitas amatpersonu atbilstošu rīcību, veicot muitas kontroli. Pārbaužu rezultātā ir konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi — nedeklarēta preču ievešana, sastādīti trīs administratīvo pārkāpumu protokoli, kā arī konstatēti muitas amatpersonu pārkāpumi, kas saistīti ar pienākumu nepildīšanu muitas kravu kontrolē.

VID Galvenās nodokļu pārvaldes Audita daļa un Tematisko pārbaužu daļa 2002. gadā saņēmusi un izskatījusi 96 nodokļu maksātāju sūdzības par VID amatpersonu rīcību, galvenokārt sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) pārmaksu atmaksu aizkavēšanu. Saņemot nodokļu maksātāju sūdzības par PVN pārmaksu atmaksu aizkavēšanu, lai izvērtētu VID teritoriālo iestāžu amatpersonu rīcības pamatotību, VID Galvenā nodokļu pārvalde pieprasa VID reģionālajām iestādēm sniegt informāciju un paskaidrojumus par PVN pārmaksas pārbaudes gaitu. VID Galvenā nodokļu pārvalde izvērtē saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā dod attiecīgus norādījumus VID reģionālajām iestādēm trūkumu novēršanai.

VID Finanču policijas pārvaldē 2002. gadā operatīvo pasākumu rezultātā ierosinātas četras krimināllietas pēc Krimināllikuma 320.panta 1.daļas (par kukuļņemšanu). 2002. gadā Finanšu policijas pārvaldē pārbaužu rezultātā 11 gadījumos piemēroti disciplinārsodi, to skaitā sešas piezīmes, trīs rājieni, bet divos gadījumos pazemināta alga.

Kopumā 2002. gadā VID amatpersonu darbības pārbaužu rezultātā piemērots 151 disciplinārsods. Lielākais skaits disciplinārsodu piemērots par pienākumu nepildīšanu — 119 gadījumos, par pienākumu nepildīšanu, kas radījusi kaitējumu, — 13 gadījumos, par padoto darbinieku darba nepietiekamu organizēšanu — septiņos gadījumos, par pilnvaru pārsniegšanu — četros gadījumos.

Savukārt 2003. gada pirmajā pusgadā kopumā VID amatpersonām piemēroti 105 disciplinārsodi, tajā skaitā 41 piezīme, 34 rājieni, 14 gadījumos samazināta alga, 13 gadījumos amatpersonas atlaistas no darba un trīs gadījumos amatpersonas pazeminātas amatā.

Šā gada pirmajā pusgadā amatpersonu darbības pārbaužu rezultātā VID Muitas pārvaldes amatpersonām noteikti 75 disciplinārsodi, to skaitā 27 piezīmes, 25 rājieni, 10 gadījumos samazināta alga, divos gadījumos amatpersonas pazeminātas amatā un 11 gadījumos — atlaistas no darba.

Veikto pārbaužu rezultātā VID Galvenās nodokļu pārvaldes amatpersonām par dažādiem pārkāpumiem piemēroti 13 disciplinārsodi, to skaitā izteiktas piecas piezīmes, seši rājieni, bet divos gadījumos amatpersonām samazināta alga.

Vismazāk disciplinārsodu — septiņus šā gada pirmajā pusgadā — ir saņēmušas VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas. VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas par dažādiem pārkāpumiem sodītas, saņemot piezīmes.

Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas nodaļa