Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 31.jūlija sanāksmē

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas paredz noteikt, ka Valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju, ja būvniecība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Grozījumi nepieciešami, lai saskaņotu teritorijas plānošanu un būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus. Pašreiz spēkā esošā redakcija (noteikumu 120.2. apakšpunkts) nosaka — ja būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta vai ar atkāpēm no noteikumu 138.punktā minētā darbu veikšanas projekta saskaņojuma, Valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju. Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa paredz, ka “zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem”. Savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka būvniecību atsevišķos zemes gabalos ierobežo teritorijas plānojumos un detālplānojumos noteiktās prasības. Tāpat Ministru kabineta noteikumi Nr.423 „Noteikumi par teritorijas plānojumiem” nosaka, ka teritorijas plānojumos ietverams nosacījums, ka jauna būvniecība attiecīgajā administratīvajā teritorijā uzsākama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām, kā arī uzsvērts, ka pirms būvniecības sākšanas obligāti izstrādājams detālplānojums.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par robežkontroles punktu vienotās videonovērošanas sistēmas pilnveidošanu”. Koncepcija piedāvā trīs variantus, kā risināt jautājumu un veikt nepieciešamos pasākumus robežkontroles punktu videonovērošanas sistēmas turpmākai ekspluatācijai un modernizācijai.

Pašlaik vairāki videonovērošanas sistēmas uzdevumi netiek pilnībā realizēti, piemēram, nav iespējama robežšķērsojošo transportlīdzekļu identifikācija, nav iespējams pilnībā novērot robežkontroles un muitas procesa darbības; ieraksta specifika un kvalitāte neatbilst izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem u.c. Tāpēc saskaņā ar valdības 2003.gada 9.maijā nolemto Iekšlietu ministrija izstrādājusi 3 problēmas risinājumu variantus.

1.variants paredz saglabāt videonovērošanas sistēmu ekspluatāciju pašreizējā līmenī. Tādējādi nebūtu vajadzīgi steidzami ieguldījumi un papildu budžeta līdzekļi, tomēr saglabāsies problēma, ka nav iespējama transportlīdzekļu robežšķērsošanas fakta noskaidrošana un nav iespējama robežkontroles un muitas kontroles procesa novērošana.

2.variants paredz robežkontroles punktos uzstādīt transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuru automātiskās atpazīšanas videonovērošanas sistēmas un operatīvās novērošanas videosistēmas. Tas dos iespēju fiksēt automatizētā datu bāzē transportlīdzekļu robežšķērsošanas faktu un tā vizuālo informāciju, kā arī laikus konstatēt noziedzīgā nodarījumā iesaistīta transportlīdzekļa mēģinājumu šķērsot valsts robežu. Varianta realizācijai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni Ls 521 401 apmērā.

Savukārt 3.variants paredz uzstādīt transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuru automātiskās atpazīšanas videonovērošanas sistēmas un operatīvās novērošanas videosistēmas robežkontroles punktos uz Latvijas perspektīvās ES ārējās robežas, bet uz robežas ar Igauniju un Lietuvu (perspektīvās ES iekšējās robežas) uzstāda tikai transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuru automātiskās atpazīšanas videonovērošanas sistēmas. Šī varianta realizēšanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni Ls 347 020 apmērā.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” reorganizāciju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izveidi”. Rīkojuma projekts paredz aģentūras juridiskā statusa maiņu - no 2004.gada 1.janvāra līdzšinējās bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības vietā tā būs Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras juridiskā statusa maiņa neprasa papildu līdzekļus.

Rīkojuma projekts paredz, ka aģentūra ir funkciju, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā un Valsts kontrolē.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”, kas paredz dzīvnieku pārvadāšanas kārtību, kā arī dzīvnieku īpašnieka un pārvadātāja tiesības un pienākumus pārvadāšanas laikā.

Noteikumu projekts reglamentēs dzīvnieku pārvadāšanas kārtību; vispārējās labturības prasības mājas viennadžu, govju, aitu, kazu un cūku pārvadāšanai, tostarp prasības pārvadāšanai ar dzelzceļa transportu, autotransportu, ūdenstransportu un gaisa transportu; prasības mājputnu, trušu un citu zīdītāju, putnu, mugurkaulnieku un aukstasiņu dzīvnieku pārvadāšanai; prasības dzīvnieku barošanai, dzirdināšanai un atpūtai pārvadāšanas laikā.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 8.punktu un Veterinārmedicīnas likuma 59.panta 3.punktu un saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvu 91/628/EEC, jo pašreizējie MK noteikumi Nr.309 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” nav pilnībā saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments