Ministru prezidents:

Par 2004.gada valsts budžetu

Ministru prezidents Einars Repše uzsver, ka 2004. gada valsts budžeta tēriņiem paredzēti 2 miljardi 20 miljoni latu, kas ir par 150 miljoniem latu vairāk nekā šogad. 2004. gada budžets būs īpašs ar to, ka pirmoreiz tas tiek veidots, par pamatu ņemot pieejamos naudas līdzekļus, nevis vēlmju sarakstu, kā tika darīts līdz šim.

Līdz ar to nākamajā gadā gaidāms budžeta pieaugums par 150 miljoniem latu, nevis samazinājums, kā tas iepriekš kļūdaini apgalvots. Līdzekļu pieaugums, salīdzinot ar šo gadu, paredzēts, piemēram, Veselības ministrijas (Ls 38,1 mlj.), Satiksmes ministrijas (Ls 27,4 mlj.), Vides ministrijas (Ls 12,6 mlj.), Aizsardzības ministrijas (Ls 9,9 mlj.) un Labklājības ministrijas (Ls 760 tūkst.) budžetā.

Turklāt vēl 50 miljoni latu rezervēti dažādu Eiropas Savienības fondu gaidāmā finansējuma līdzfinansējumam. Šī nauda būs tā, kas Latvijas izaugsmei var nest pat trīskāršu ieguvumu, jo, šos līdzekļus saprātīgi izmantojot kā līdzfinansējumu dažādos ES finansētos projektos, mēs saņemsim papildu naudu no Eiropas. Šādu projektu iniciatori var būt gan ministrijas, gan iedzīvotāji.

Ministru prezidents norāda, ka ministri ir atbildīgi par to, kā veidot savu ministriju budžetu tiem piešķirto līdzekļu ietvaros. Protams, veicot bāzes izdevumu optimizāciju, nedrīkst ciest tās funkcijas, kas vitāli nepieciešamas Latvijas iedzīvotājiem, taču var tikt samazināti mazāk aktuālu projektu līdzekļi, ministriju administratīvie izdevumi un tamlīdzīgi. Ministriem ir arī iespēja meklēt mazāk lietderīgu līdzekļu izmantojumu citu ministriju budžetos, argumentēti pārdalot tos par labu aktuālākām programmām savējā. Katrs ministrs ir atbildīgs ne tikai par savu nozari, bet arī par valsts budžetu kopumā, tādējādi neviens nedrīkst izvairīties no dažādu programmu salīdzinošas analīzes starp ministrijām.

E.Repše aicina ministrus un ministrijās strādājošos ierēdņus darboties radoši un domāt, kā veikt viņiem uzticētās valstiskās funkcijas tiem pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros. Tas noteikti ir iespējams, tikai prasa no ierēdņiem papildu darbu un iedziļināšanos.

“Nekas nav vieglāk kā visu atstāt pa vecam, nedomāt un pat nepūlēties atrast risinājumu,” norāda Ministru prezidents, piebilstot, ka pašlaik nav tādas pārliecības, ka visi līdzekļi, kas tiek tērēti valsts budžetā, izmantoti maksimāli lietderīgi.

Jānorāda, ka nākamā gada valsts budžetā paredzētais deficīts (2% no IKP) valsts parādu palielinās vismaz par 120 miljoniem latu. Vēl lielāks budžeta deficīts un līdz ar to arī valsts parāda palielinājums nav pieļaujams, ja vēlamies saprātīgi domāt par mūsu bērnu nākotni un valsts turpmāku attīstību. Tādēļ nav pieļaujama šķietama problēmu risināšana uz aizņemšanās un budžeta deficīta rēķina.

Par jauniem tēriņiem un jaunām prioritātēm lemsim tad, kad budžetā būs ienākusi papildu nauda. Tādējādi varēsim ieguldīt attīstībā, nevis patēriņā.

Ministru prezidents uzsver, ka, tikai ministriem, deputātiem un ierēdņiem aktīvi strādājot, iespējams rast risinājumu iespējami saprātīgākai 2004. gada budžeta līdzekļu izlietošanai.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments