Lai mūsu vedējiem labi ripo

Jelgavas autobusu parks attīstības meklējumos

No 1. jūlija uz galvaspilsētu braucošajiem Jelgavas mikroautobusiem galapunkts ir nevis Satekles ielā, kur atpakaļceļa pasažieri bieži stāvēja garās rindās zem klajas debess, bet gan Rīgas autoostā. Tur biļetes uz Jelgavu tagad var nopirkt kasēs un arī iepriekš rezervēt. Tā ir viena no pārmaiņām, ko ieviesusi jaunā vadība, kopš pašvaldības bezpeļņas uzņēmums atbilstoši Komerclikumam reorganizēts par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jelgavas autobusu parks”. SIA valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs uzsver, ka uzņēmuma sekmīgas darbības pamatā ir pieprasītu pakalpojumu attīstīšana.

Kad iznākumu raksturo peļņa, nevis apgrozījums

“Ja bezpeļņas uzņēmumā algu pieaugums atkarīgs no apgrozījuma pieauguma, ir likumsakarīgi, ka tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai šo apgrozījumu palielinātu. Tagad autobusu parks ir komercuzņēmums, un mūsu uzdevums ir ne vien sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus transporta pakalpojumus, bet arī gūt no šīs darbības peļņu,“ P. Salkazanovs neslēpj, ka saistībā ar dažādiem apgrozījuma palielināšanas paņēmieniem uzņēmumā daudzos posteņos bijušas nepamatoti lielas algas un pirmais darbs bijis, sākot ar pašu vadību, tās samazināt. “Reorganizācijas gaitā visiem darbiniekiem tika piedāvāts turpināt darbu SIA, deviņi cilvēki dažādu apsvērumu dēļ līgumus ar jaunajiem nosacījumiem neparakstīja.“

Vērtējot no iespējamās peļņas aspekta, par nepamatotu atzīta uzņēmuma iepriekšējās vadības stratēģija uz kredīta iegādāties autobusus “Neoplan” un attīstīt starptautiskos pārvadājumus. “Starptautiskie pārvadājumi devuši aptuveni desmito daļu no Jelgavas autobusu parka ieņēmumiem, taču kopumā šis virziens bijis nerentabls. Redzot nežēlīgo konkurenci un bankrotus specializētā starptautisko pārvadājumu biznesa tirgū, jāsecina, ka pilsētas pārvadājumu uzņēmumam te nav ekonomiski pamatotu perspektīvu.» Uzņēmuma valdei jau esot idejas, kā rīkoties, lai, mazinot šā virziena zaudējumus, attīstītu pelnošos regulāros pārvadājumus.

8 jauni fordi un 23 pilsētas autobusi

“Septembrī ceram saņemt no Berlīnes 23 lielos pilsētas tipa pārvadājumu autobusus. Tas ir nomas līgums, kuram iespēju rada Jelgavas domes delegācijas vizītes laikā Berlīnē parakstītais protokols par sadarbību ar Berlīnes pilsētas pašvaldību, pārvadājumu uzņēmumu un Investīciju banku,“ stāsta P.Salkazanovs.

Pēteris Salkazanovs atzīst, ka daļai jau novecojušo “Otoyol” autobusu ir ārkārtīgi lielas remonta izmaksas un no tiem jātiek vaļā. Nepieciešamība pēc labākiem autobusiem ir arī rajona pārvadājumos, lai uzlabotu to kvalitāti.

Noslēdzot līgumu ar Hansabanku un kompāniju “Hanza līzings”, iegādāti astoņi jauni “Ford Transit” mikroautobusi, kas jau kursē Jelgavas – Rīgas maršrutā.

“Ar tiem gan vēl ir par maz, lai nodrošinātu atļaujām atbilstošu reisu skaitu un vienlaikus arī Darba likumam atbilstošu darba režīmu autovadītājiem,” saka uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka Rīgas maršruta nodrošināšanai paredzēts iegādāties vēl vairākus mikroautobusus.

Tiek arī gādāts, lai autoostas informācija būtu pieejama internetā, lai, savietojot datorprogrammas, nodrošinātu ātru tās apmaiņu starp biļešu kasēm Jelgavā un Rīgā.

Nebūs pilsētas taksobusu

Jau vairākus gadus likums aizliedz pilsētā taksobusu pārvadājumus, un tādu vairs nebūs arī Jelgavā. Izmaiņas likumā tika pieņemtas pēc Rīgas pilsētas pārvadātāju protestiem, ka taksobusi, neievērojot brauciena noteiktos laikus un pieturas, rada haosu satiksmē un zaudējumus autobusu maršrutos. Arī Jelgavas parks atbilstoši likumam likvidēs taksobusus, daļu no tiem pārveidojot par maršruta taksometriem.

Šoferi kļūst par komersantiem

Jelgavas autobusu parkam ir līgumattiecības ar 200 autovadītājiem, kas, nomājot uzņēmuma transportlīdzekļus, jau vairākus gadus darbojas kā individuālā darba veicēji. Saistībā ar Komerclikumu un uzņēmuma SIA statusu viņi tagad pārreģistrējas par komersantiem. Savukārt autobusu papildinājums prasīs vairāk šoferu – komersantu.

“Valdes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Ļubļinska, kas savulaik ne bez autovadītāju pretestības ieviesa šādas līgumattiecības, pēc četru gadu prombūtnes atgriežoties uzņēmuma vadībā, ar gandarījumu konstatē, ka šoferi ir saskatījuši ne vien sistēmas mīnusus, bet arī lielākas priekšrocības un tagad darbam pieiet ar gluži citu attieksmi. Seko, lai mašīnas remonts būtu veikts rūpīgi, paši gādā par pakalpojuma kvalitāti un pasažieru komfortu,” atzīst P.Salkazanovs un piebilst, ka uzņēmums ir pretimnākošs pārreģistrācijas izdevumu segšanā.

Satrauc pārmaiņas valsts budžeta veidošanā

Pārvadātājus ir satraucis valdības lēmums likvidēt speciālos budžetus, līdz ar to nosakot citu principu Autoceļu fonda veidošanai.

“Ir saprotams, ka publiskas naudas apsaimniekošanai jābūt caurskatāmai un to nevar nodrošināt, deleģējot šīs naudas administrēšanu fonda padomei. Lieli līdzekļi tiek iztērēti tikai fonda naudas administrēšanai (2002. gadā ap 2 miljoni latu), un šai summai ir tendence augt. Taču situāciju varētu atrisināt Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē šīs sadales kārtību,” pamato P.Salkazanovs. Lai arī pašlaik fonda līdzekļi budžetā tiek plānoti šāgada apjomā, proti, 85 tūkstoši latu, P.Salkazanovs ir pārliecināts, ka fonda veidošana no pamatbudžeta asignējumiem nozīmē reālu līdzekļu samazinājumu gan pašvaldībām ceļu uzturēšanai un remontiem, gan pārvadātājiem nerentablo reisu dotācijai un no 1. aprīļa paredzētā degvielas akcīzes nodokļa pieauguma kompensācijai.

“Akcīzes nodokļa pieaugums līdz ar prasību degvielas tirgotājiem veidot lielākus uzkrājumus izpaudīsies degvielas cenu kāpumā vismaz par 10 santīmiem litrā. Tā kā šis pieaugums nav ieplānots nākamā gada budžetā, pārvadātāji būs spiesti vērsties pie sabiedrisko pakalpojumu regulatora ar projektiem par tarifu maiņu un šo starpību vajadzēs samaksāt iedzīvotājiem,” paredz Jelgavas autobusu parka vadītājs. Problēmas, viņaprāt, varētu radīt arī likuma norma, kas neļauj pamatbudžeta līdzekļiem (atšķirībā no speciālā budžeta) pāriet nākamā saimnieciskā gada budžetā un tādējādi izveidot uzkrājumus, kas ir vajadzīgi, piemēram, ceļu uzturēšanai gada pirmajos mēnešos vai ilgākā laikposmā – lielāku projektu realizēšanai.

Latvijas pasažieru auto pārvadātāju asociācija, kuras biedrs ir arī Jelgavas autobusu parks, jau brīdinājusi par iespējamām protesta akcijām, ja valdība atteiksies no iezīmētu nodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas Autoceļu fondā. Jo īpaši jaunais fonda veidošanas princips var ietekmēt lauku iedzīvotājus, kur pietrūks līdzekļu ceļu tīkla attīstībai un autobusu reisu saglabāšanai.

Maija Laizāne  – “Latvijas Vēstnesim”