Lai stabila vieta zem tirgus saules

Georgs Lībermanis, LU Dr. h.c.oec., valsts emeritētais zinātnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums

“LV” 10.07.2003., Nr.103

Īpaša problēma ir “gaidīšanas laika” ilguma sakars ar IKP pieauguma tempu. Šis ilgums ir atkarīgs no konkrētās nozares un investīcijas objekta īpatnībām. Tā, piemēram, tirdzniecībā, investējot līdzekļus papildu preču piedāvājumā, var visai īsā laikā palielināt preču pārdošanu, peļņu, tikai nedaudz pārkārtojot tirdzniecības telpas. Lauksaimniecībā, ja līdzekļi ieguldīti zemes pirkšanā un pārējo nepieciešamo resursu iegāde notikusi agrā pavasarī pirms lauku darbu sākuma, pirmie ienākumi no šīs zemes apsaimniekošanas var tikt saņemti jau pēc 5-7 mēnešiem. Toties “gaidīšanas laiks” investīcijām kādas jaunas rūpnīcas izveidē var vilkties vairākus gadus. Tāpēc, zinot kāda gada kopējo investīciju apjomu bez konkrētas piesaistes dažādam “gaidīšanas laikam”, vēl nevar kaut cik reāli noteikt IKP gaidāmo pieauguma tempu. Vai tas nozīmē, ka Latvijā esam ieinteresēti investīciju projektos tikai ar īsu “gaidīšanas laiku”? Nekādā gadījumā! Īss “gaidīšanas laiks” likumsakarīgi ir saistīts ar mazu IKP palielinājumu. Turklāt racionālā investīciju politika obligāti domā arī par rītdienu un parītdienu.

Protams, ir arī nepacietīgi investori, kas vēlas pēc iespējas drīzāk saņemt loloto peļņu. Viņus saista nozares ar īsu “gaidīšanas laiku” un ātru investēto līdzekļu apriti. Šajā sakarībā noteiktu interesi modina uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pēc nozarēm (procentos pēc stāvokļa uz 2002. gada 1. oktobri): apstrādes rūpniecība – 17%, transports – 7%, sakari – 7%, enerģētika – 4%, vislielākais īpatsvars ir nozarei “Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība” – 22%, seko tirdzniecība – 20%, finanses – 17%.2 Investīciju īpatsvara čempionnozarē 2001. un 2002. gadā ārzemju investīcijas pieauga gandrīz trīs reizes, pārējās nozarēs visai pieticīgi – tikai par 10%. Minētais uzkrāto ārējo investīciju sadalījums nebūt nav nejaušs. Viss ir pamatots no spēcīgu motīvu viedokļa: kā varens magnēts citzemju investorus visvairāk pievelk nozares, kur ieguldījumiem ir lielas peļņas saņemšanas labvēlīgi nosacījumi: īss “gaidīšanas laiks”, ātrā līdzekļu aprite.

Atzīmēsim vēl vienu vērā ņemamu parādību par investīciju iedarbību uz IKP lielumu. Pirmā tiešā iedarbība ir vienreizēja un ierobežota ar “gaidīšanas laiku”. Līdz ar to tā samērā nelielā apjomā palielina IKP. Toties otrā pastarpinātā iedarbība ir ilgstoša, atkārtojas arvien no jauna daudzus gadus, kamēr darbojas investīciju objekts. Samērā lielā peļņa, kas sakrāta vairāku gadu garumā, var kalpot par avotu papildu investīcijām. Tā čakli un vienoti darbojas investīciju multiplikators un akselerators, kāpinot IKP pieauguma tempu un radot labu pamatu iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai.

Investīcijas Latvijas tautsaimniecībā

Investīciju plašākā piesaiste ir viena no galvenajām Latvijas valdības neatliekamajām rūpēm. Pēc panākumiem šajā jomā var arī vērtēt ekonomiskās politikas efektivitāti.

Pirmajos neatkarības atjaunošanas gados, sabrūkot okupācijas laika tautsaimniecībai, strauji saruka arī investīcijas (ieguldījumi pamatlīdzekļos), pie tam lielākā mērā, nekā samazinājās ražošana un pakalpojumi. Stāvoklim stabilizējoties, sāka pieaugt arī investīcijas, sekmējot IKP augšupeju. Pēdējos septiņos gados investīciju gada vidējais pieauguma temps līdzinājās 18,2%. Šis iepriecinošais augstais rādītājs slēpj sevī gan strauju kāpumu (vairāk nekā +40% 1998. gadā), gan kritumu (-4% 1999. gadā), gan tempu krišanos pret vidējo līmeni (+12% 2002. gadā)3. Bet arī šis “zemais” investīciju pieaugums divas reizes pārsniedz pēdējā gada IKP izaugsmes tempu. Ņemot vērā “gaidīšanas laiku”, tas ir labs pamats IKP tālākai palielināšanai. Ieskatu investīciju nozaru struktūrā sniedz 1. tabula.

Dati par investīciju pieaugumu konkrētā nozarē var radīt maldīgu priekšstatu par šīs nozares lomu IKP gada lieluma noteikšanā. Tā, piemēram, investīcijas 2002. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujāk pieauga lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (216%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (182%). Investīciju īpatsvars šīm nozarēm ir visai pieticīgs (attiecīgi 3,1% un 0,2%), un līdz ar to šo nozaru iespaids uz IKP pieaugumu ir visai neliels. 2002. gadā IKP pieauguma tempu (6,1%) visvairāk iespaidoja investīciju izaugsme (par 38%) apstrādes rūpniecībā ar investīciju īpatsvaru 18,1% un investīciju palielinājums transportā, glabāšanā un sakaros par 14% ar investīciju īpatsvaru 27% no visām nefinanšu investīcijām. Atbilstoši tam veidojās arī investīciju tehnoloģiskā struktūra. Pēc EM aplēsēm, kopš 1997. gadā šajā jomā dominē tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, kas 2000. gadā sasniedza ap 43% visu nefinanšu investīciju.5 Īpaši jāraksturo investīcijas būvniecībā. 2002. gadā to pieaugums bija 10% (tātad zemāks par nefinanšu investīciju kopējo pieauguma tempu visā Latvijas tautsaimniecībā), bet īpatsvars – tikai 2,7%. Tomēr nevajadzētu investīcijas būvniecībā vērtēt kā maznozīmīgas. Zināma daļa jaunbūvju ir obligātais pamats jauniem, arī paplašinātiem un modernizētiem objektiem ražošanā un pakalpojumu sfērā, kas pēc “gaidīšanas laika” palielinās IKP. Arī infrastruktūras attīstība kā visai nozīmīgs priekšnoteikums IKP izaugsmei ir saistīta ar būvniecības paplašinājumu. Tā, piemēram, no 2002. gadā 4186 izdotajām būvatļaujām jaunbūvēm 2416 jeb 58% ir atļaujas jaunceltnēm ražošanas, pakalpojumu un infrastruktūras jomā.

Diemžēl situāciju jauno dzīvojamo ēku celtniecībā nevar raksturot kā apmierinošu. No 1771 izsniegtās būvatļaujas 1743 jeb 98,4% ir domātas viendzīvokļa māju, vasarnīcu un dārza māju celtniecībai. Nav īpaši jāskaidro, kas galvenokārt var atļauties investēt naudu šādos objektos. Jauno dzīvokļu celtniecība ierindas iedzīvotājiem Latvijā gandrīz nenotiek. 28 jaunbūves visā valstī (no kurām vēl daļa ir divdzīvokļu mājas) nevar uzskatīt pat par pieticīgu mēģinājumu risināt dzīvokļu problēmu, sevišķi trūcīgo pensionāru interesēs.

Latvijā aktuāls ir jautājums par investīciju īpašuma formu. Mūsu valstī, tāpat kā citās postsociālistiskās valstīs, kur vēl jāpārvar vairākas pagātnes mantojuma destruktīvās sekas, valsts un pašvaldības īpašuma īpatsvars investīcijās ir lielāks nekā attīstītās tirgus ekonomikas valstīs, t.sk. arī ES. 2. tabula raksturo investīciju sadali pēc īpašuma formām.

2. tabulas dati, fiksējot 2002. gada valsts nefinanšu investīcijas 186,4 milj. latu vērtībā, liecina, ka tās pret šā paša gada IKP līdzinās 3,6% jeb par 0,4 procentu punktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. (ES valstu attiecīgais vidējais rādītājs bija 2,3%.) Būtiski ir tas, ka investīcijas sabiedriskajā sektorā, it sevišķi tā valsts daļā, sarūk un 2002. gadā nefinanšu investīciju pieaugums panākts, vienīgi pateicoties privāto investīciju ievērojamai izaugsmei. Tas nebūt nenozīmē, ka valsts investīcijas sāk zaudēt savu tautsaimniecisko nozīmi. Tirgus, privātā iniciatīva nav visspēcīga. Zinātnieki – tirgus ekonomikas aktīvie piekritēji – atzīst tirgus fiasko investīciju jomā konkrētajos sociālās un infrastruktūras sfēras iecirkņos, piemēram, skolu celtniecībā, ceļu būvniecībā, dabas aizsardzībā. Līdz ar to valsts (arī pašvaldību) investīcijas kļūst absolūti nepieciešamas.

Vienlaikus pamatotas ir bažas, ka investīcijas sabiedriskajā sektorā nebūs pietiekami efektīvas. Ministrijas, citas valsts iestādes, pašvaldības katru gadu cenšas izplēst no budžeta un ārpusbudžeta fondiem prāvākās investīcijas. Mērķtiecīgi darbojas arī lobisti, it sevišķi tāpēc, ka sabiedriskā sektora investīciju projektus īsteno privātās firmas. Vērojama arī pretējā tendence. Budžeta deficīta apstākļos vienmēr būs centieni lāpīt budžeta caurumus uz valsts un pašvaldību investīciju samazināšanas rēķina.

Ievērojot iepriekš teikto, jāatbalsta Latvijas valdības praktiskie soļi, reorganizējot valsts investīciju programmas (VIP) sastādīšanu un realizāciju. VIP, ko sāka pieņemt kopš 1995. gada, vidēji aptver pusi no visām valsts un pašvaldību investīcijām. VIP, tā dinamikas un satura analīze varētu būt atsevišķa raksta temats.

Jau atzīmējām ārvalstu investīciju lomu kopējā investīciju piesaistē. Kādas valsts investori visvairāk ieguldījuši līdzekļus Latvijas uzņēmumu pamatfondu attīstībā? Pēc rādītāja “Uzkrātās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā”, līdere 2002. gada nogalē bija Zviedrija ar īpatsvaru 12,8% šinīs investīcijās un to pieaugumu divos pēdējos gados par 76,9%. Otrajā vietā – Vācija ar īpatsvaru 11,7% un krietni zemāku pieaugumu nekā Zviedrijai – 23,7%. Iepriekšējā perioda līdere Dānija (2000. gadā, pēc minētā rādītāja, īpatsvars 14,0%) pēc diviem gadiem noslīdējusi uz trešo vietu ar īpatsvaru vairs tikai 11,1% un divgadēju samērā zemu pieaugumu 11,9%. No ES dalībvalstīm vēl jāmin Lielbritānija ar īpatsvaru uzkrātajās ārvalstu investīcijās 4,4% un šī rādītāja samazinājumu pēc apjoma par 7,5%, salīdzinot ar 2000. gadu. Somijas attiecīgie rādītāji bija 5,3% un +40,1%. ES dalībvalstu īpatsvars 2002. gada beigās – ap 52% (2000. g. – ap 56%); uzkrātās ES valstu investīcijas aizvadītajos divos gados palielinājās par 3,9%. No citām valstīm jāmin ASV ar īpatsvaru 6,9% un divgadējo pieaugumu 4,8%, kā arī Krievija: īpatsvars – 5,9%, pieaugums divos gados – 13,4%.7

Latvijas gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada maijā, kā jau lemts, palielinās investīciju ieplūdi valstī vispirms no ES centrālajiem investīciju atbalsta fondiem, un pēc gadiem diviem, kad Latvija varēs pievienoties eirozonai, arī privāto investīciju veidā. Tikai jāņem vērā, ka Latvijā investīciju piesaistes ziņā būs jāiztur visai sīva konkurence ar citām jaunajām ES dalībvalstīm. Šīs sāncensības rezultāts būs tieši atkarīgs no tā, cik ātri un efektīvi plašā spektrā Latvijā tiks radīta investīcijām maksimāli labvēlīga tiesiskā un ekonomiskā vide, sākot ar korupcijas izskaušanu, birokrātisko šķēršļu novākšanu un beidzot ar stimulējošiem nodokļu sistēmas pārkārtojumiem.

Raksta nobeigumā atgādināsim vienprātīgu analītiķu atzinumu, ka Latvijā maz ir realizēti “greenfield” projekti, kuros iekšzemju un diemžēl arī ārvalstu investori nodrošina jauno un moderno tehnoloģiju ienākšanu. Vērojama negatīva parādība, ka pat nozarēs, kas ir aicināt aicinātas, kur ir plašas potenciālās iespējas īstenot šādus progresīvus projektus, Latvijā tiek realizēta tieši tā darba daļa, kas piesaista mazāk kvalificētā darbaspēka.8 Tādu starptautisku darba dalīšanu pasaules ekonomikas globalizācijas apstākļos Latvija kā attīstības nosacījumu kategoriski noraida, tāpat kā investīcijas, kas taupa, pārkāpjot dabas aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas striktās normas. Vispārēji prātojumi te nepalīdz! Saeimai, valdībai, visām attiecīgajām institūcijām ir jāsagatavo ražena augsne, lai ikviens investors būtu ieinteresēts veikt ieguldījumus tieši augstās tehnikas un tehnoloģijas zinātņietilpīgajās nozarēs ar augstu konkurētspēju pasaules tirgū. Tas prasa krietni vairāk investīciju nekā līdz šim visu līmeņu izglītībā, modernās zinātnes attīstībā, attiecīgajā infrastruktūrā, kā arī jaušamas ekonomiskas priekšrocības augstā kalna kāpējiem.

2 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – LR EM, 2002. gada decembris, 45., 46. lpp.

3 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – LR EM, 2002. gada decembris, 38. lpp.

4 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, 3/2003, 95. lpp.

5 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – LR EM, 2002. g. decembris, 40. lpp.

6 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, 3/2003, 95. lpp.

7 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, 3/2003, 99. lpp.

8 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. – LR EM, Rīga, 2002. g. decembris, 46. lpp.

1. tabula

Nefinanšu investīcijas pēc darbības veidiem 2000. gadā4

2.tabula

Nefinanšu investīcijas pēc īpašuma formām 2002. gadā6