Starptautiskās humanitārās tiesības aktuālas ir vienmēr

Irena Grigaļonīte, Lietuvas Sarkanā Krusta Starptautisko humanitāro tiesību projekta vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kādēļ tika nolemts organizēt šādu akadēmiju, vai tas ir saistīts ar situāciju pasaulē vai mūsu valstu integrāciju NATO?

— Šīs akadēmijas organizēšana nav saistīta ar konkrētiem notikumiem pasaulē vai mūsu valstu ārpolitiskajiem procesiem. Jo Sarkanais Krusts informāciju par kādu bruņotu konfliktu kādā pasaules valstī un saucienu pēc palīdzības saņem jau kopš tā dibināšanas, nedaudz pārspīlējot, katru dienu. SHT savu aktualitāti nav zaudējušas ne brīdi. Lietuvas Sarkanais Krusts, tāpat kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, vēlas šīs tiesības popularizēt sabiedrībā. Tagad arī mūsu valstu karavīri starptautisko miera spēku sastāvā atrodas dažos pasaules karstajos punktos, līdz ar to viņiem ir kļuvušas saistošas šīs tiesības, tāpat kā žurnālistiem, kas strādā konfliktu zonās. Vasaras akadēmija ir viens no veidiem, kā padarīt saprotamākas studentiem šīs tiesības, mēs ceram, ka tās tiks mācītas arī civilajās augstskolās, jo juristam, kurš vēlas strādāt starptautiskās organizācijās, bez šīm zināšanām neiztikt. Mūs tikai nedaudz pārsteidza tas, ka akadēmijā nepiedalās neviens žurnālistikas students. Varbūt tēma viņiem likās pārāk specifiska, kas žurnālistiem nevarētu būt aktuāla.

— Kā jūs izvēlējāties lekciju tēmas un pasniedzējus, uz ko tika likts galvenais akcents?

— Mēs centāmies aptvert visus SHT galvenos aspektus, kā arī runājām par bēgļu tiesībām, kas gan ir atsevišķa tiesību nozare. Taču daudzi bēgļi ir sekas bruņotiem konfliktiem, tādēļ mēs uzskatījām, ka ir jārunā arī par šo jautājumu. Protams, desmit dienu laikā studenti varēja gūt tikai priekšstatu par starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Taču tas ir tikai iesākums, kam, cerams, būs arī turpinājums, kaut vai darbi, kurus studenti rakstīs par SHT, lai dabūtu attiecīgu starptautisku diplomu. Lektori bija gan no jūsu valsts, gan Lietuvas, gan Amerikas un Vācijas augstskolām.

— Vai SHT jauns izaicinājums nav terorisms, kura upuri ir tieši civiliedzīvotāji?

— Terorisms ir kriminālnoziegums, un tas ir jāvērtē un jāsoda pēc kriminālās likumdošanas, nevis starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Manuprāt, terorismu nevar atzīt par bruņotu konfliktu.

— Akadēmijā bija arī lekcija par žurnālistu darbu, raugoties no SHT viedokļa. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk!

— Ženēvas konvencijā ir panti, kas paredz karadarbības zonā strādājošo žurnālistu aizstāvību neatkarīgi no tā, kuru valsti viņi pārstāv. Žurnālisti tiek aizstāvēti tāpat kā pārējie civiliedzīvotāji, nedaudz citādi gan ir ar militārajiem korespondentiem, kas darbojas militāro spēku sastāvā. Taču žurnālistiem ir arī savi pienākumi, piemēram, viņi nedrīkst filmēt karagūstekņus. Irākas kara laikā gan šis konvencijas pants tika pārkāpts. Žurnālisti, atspoguļojot karadarbību, reizēm grēko, to padarot par realitātes šovu vai kaut ko līdzīgu Holivudas filmai. Manuprāt, žurnālista uzdevums būtu dokumentāli atspoguļot to, kas norisinās, apzinoties, ka viņa sižets daļēji veido šī bruņotā konflikta vēsturi un, pats galvenais, starptautiskās sabiedrības attieksmi pret to. Tā ka žurnālisti uzņemas arī lielu atbildību, strādājot konfliktu zonās.

— Kā jūs kā cilvēks, kas strādā ar SHT, uzskatāt — vai būtu nepieciešama kāda organizācija, kas bruņotu konfliktu laikā uzraudzītu, lai tajā iesaistītās valstis nepārkāptu Ženēvas konvencijās noteiktās tiesību normas?

— Zināmu uzraudzības darbu veic Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, taču tā savu informāciju nedrīkst publiskot, līdz ar to tā nevar būt par pamatu, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības. Par uzraudzības organizāciju varētu kļūt kāda starptautiska nevalstiskā organizācija, kurai starptautiskā sabiedrība uzticētos un būtu izslēgts jebkāda veida lobisms. Līdz šim likumi ir pieņemti pēc bruņotiem konfliktiem, tos izvērtējot. Vienīgais izņēmums ir lāzerieroču lietošanas aizliegums, kas tika pieņemts, pirms vēl kāds tos bija lietojis.

— Kā jūs vērtējat Lietuvas sabiedrības informētību par SHT?

— Lietuvas Sarkanais Krusts daudz dara, lai šīs tiesības popularizētu. Mēs rīkojam speciālas nometnes un kursus jauniešiem, kur stāstām par šīm lietām, cenšamies arī ieinteresēt žurnālistus. Līdztekus šai nometnei Lietuvas SK jaunatnes nodaļa rīko savu akciju, braucot ar velosipēdiem pa valsti un stāstot cilvēkiem par SHT. Taču pats galvenais — šogad visās Lietuvas skolās tiks ieviests tāds priekšmets kā starptautiskās humanitārās tiesības. Ja bērniem jau skolā tiks stāstīts par humānismu kā vērtību, es domāju, viņi to atcerēsies, arī būdami pieauguši. Jo SHT darbosies tikai tad, ja katram no mums ikviena cilvēka cieņa un dzīvība būs vērtība.

— Cik spēcīgs Lietuvā ir Sarkanais Krusts?

— Ļoti nozīmīgi ir tas, ka Lietuvā ir pieņemts Sarkanā Krusta likums, kas atvieglo mūsu darbu, kā arī aizsargā krusta emblēmu. Daudzām savām programmām, piemēram, sociālām, mēs saņemam valsts atbalstu. Šo akadēmiju ar transportu nodrošināja Lietuvas Aizsardzības ministrija, kurā darbojas SHT ieviešanas komisija, kurā piedalās arī mūsu Sarkanā Krusta pārstāvji. Runājot par finanšu piesaisti mūsu organizācijai, ļoti nozīmīgi ir tas, ka, sākot ar šo gadu, ikviens Lietuvas iedzīvotājs 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pēc savas izvēles var ziedot kādai nevalstiskai organizācijai. Sarkanais Krusts ļoti cer uz iedzīvotāju atsaucību.