Par karotāju savā ministra krēslā

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis:

Galvenais mans sasniegums ir tas, ka noziedzība ir samazinājusies par apmēram trijiem procentiem. Bojā gājušo skaits uz ceļiem ir samazinājies par 30 procentiem, līdzīgas tendences ir vērojamas visās jomās.

Tāpat es esmu apmierināts, ka ir izdevies palielināt policistu algas vidēji par 80 latiem. Vieniem par 250, citiem par 20 latiem. Tas bija lielākais algu palielinājums kopš 1993. gada. Treškārt, esmu apmierināts ar Drošības policijas darbu. Piemēram, korupcijas jomā tai ir vairāk aizturēto nekā KNAB.

Tomēr ir tādas lietas, ar kurām es nevaru būt apmierināts. Joprojām nav atrisināts jautājums par jauna policijas kvartāla celtniecību. Policijas mājas būtu jāuzbūvē jau tuvākajā laikā. No Stabu ielas ēkas mums steidzami jāaiziet, jo tā drīzumā var sabrukt. Un kas tad atbildēs par to? Tāpat neesmu apmierināts ar austrumu robežas izbūves gaitu - esam sarežģītā situācijā un, līdzīgi uzņēmējiem, jūtamies kā ķīlnieki.

Konkrētāk, ar ko neesat apmierināts?

Tas lielā mērā ir iepriekšējā ministra atstātais mantojums, tie nav tikai saimnieciski jautājumi. Kopš paša sākuma robežas atjaunošanai bijusi politiska nokrāsa. Situācija ir tiešām sarežģīta - līgumi ir noslēgti, uzņēmēji strādā, dažas būves jau gandrīz gatavas, bet finansējuma nav. Taču līgumsaistības ir jāpilda.

Pārbaudes veic Valsts kontrole, KNAB, arī policija veic izmeklēšanu, jo ir ierosināta krimināllieta. Protams, ir svarīgi, lai visi vainīgie darbinieki tiktu saukti pie atbildības un adekvāti sodīti, taču pašreiz tikpat svarīgi arī rast risinājumu situācijai ar objektu būvi. Joprojām uzskatu, ka ministrijas darbinieki var strādāt profesionālāk, tieši tāpēc arī reformas skar ne tikai policiju, bet arī ministrijas administratīvo aparātu.

Nereti jūs esat rīkojies visai populistiski: apmeklējat naktsklubus un ķerat narkotiku tirgoņus, tirgū tvarstāt “spirtik-vodka” piedāvātājus, bet Jāņos - iereibušus šoferus utt. Vai ministram jātēlo policists?

Ministram ir jāzina, ko un kā dara policists. To nevar uzzināt, sēžot ādas krēslā pie datora un lasot ziņojumus. Lai es varētu spriest, prasīt papildu līdzekļus, pieņemt lēmumus par policistu darbu, man ir jābūt priekšstatam par to. Es negribu lēmumus pieņemt uz labu laimi.

Jā, es esmu dzirdējis no daudziem, ka nodarbojos ar populismu. Tomēr atzīstiet - četru brīvdienu laikā, Līgo svētkos, nebija neviena bojā gājušā. Atcerieties, pavisam nesen, 2000. gadā, gāja bojā 26 cilvēki. Tiem ceļu policistiem, kuri strādāja svētku laikā, bija vajadzīgs stimuls un atbalsts. Viņiem jājūt, ka augstāk stāvošas amatpersonas nesēž kabinetos. Kurš no mums negribētu sēdēt pie ugunskura un iedzert alu, bet visi 400 policisti tika izdzīti uz ielas. Es esmu tāds, kāds esmu. Es nedaru to, ko uzskatu par nevajadzīgu. Savukārt, aizejot uz tirgu, es saskaros ar realitāti un valdības sēdēs varu izteikt konkrētus ierosinājumus. Ierosinu tirgos aizliegt vispār tirgot gan cigaretes, gan alkoholu. Tad būtu skaidri spēles noteikumi.

Jūs esat jauns cilvēks. Strādājot par iekšlietu ministru, esat saskāries ar realitāti, kas parastajam mietpilsonim nav zināma un pat nojaušama. Vai neesat paspējis vilties Latvijas valstī?

Nākot strādāt, es biju domājis, ka būs lielāki līdzekļi. Cilvēkus uztrauc drošība uz ielas, nevis pretgaisa aizsardzība. Es atbalstu Aizsardzības ministriju. Tomēr, ja Iekšlietu ministrijai būtu divi procenti no iekšzemes kopprodukta, tad es varētu garantēt, ka mūsu valstī dzīvot būtu daudz drošāk. Rīgā situācija vēl ir ciešama, bet laukos policisti braukā ar veciem žiguļiem, kuri dažbrīd pat netiek līdz notikuma vietai, jo vienkārši nojūk.

Skatoties nākamā gada budžetu, policijai nebūs liela pieauguma. Ar to es nekādi nevaru būt apmierināts, jo man svarīgi nodrošināt rezultātu - lai mēs Latvijā justos drošībā. Te man nāk prātā bijušā Lietuvas iekšlietu ministra ar humoru teiktais: “Kamēr Lietuvas Aizsardzības ministrija gatavojas karam, Iekšlietu ministrija karo katru dienu.”

Vai esat lepns, ka izdevies izdarīt kaut ko Latvijas labā?

Esmu sācis veidot veiksmīgu personāla politiku. Es vēlos redzēt strādājam cilvēkus, kuri nedomā, kā piepildīt sev kabatas. Manā pakļautībā ir vairākas amatpersonas, kuras domā līdzīgi. Es vēlos, lai ministrijā strādā cilvēki, kuri pārredz laukumu, nevis ir burta kalpi. Šobrīd es cenšos mainīt darbības metodes. Es nevēlos cīnīties tikai ar sekām, bet pievērst lielāku uzmanību tieši profilaksei. Vai tad tas ir slikti, ka pēc Jāņiem nebija vecāku, kuri sērotu par bojā gājušajiem bērniem? Man pārmet populismu, taču tas ir viens konkrēts rezultāts.

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc M. Kossoviča intervijas “Pamēģiniet nopirkt divus litrus spirta. Neizdosies!”