Par profesionāļiem bruņotajos spēkos

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Jūs sabiedrību esat pārsteidzis ar paziņojumu par profesionālas armijas izveidošanu. Sakiet, kā būs ar šīs armijas rezervēm kara gadījumā, jo tad nevienam nebūs pienākuma savu valsti aizstāvēt kā tikai tiem, kam par to maksā naudu.

Profesionāla armija jau nenozīmē, ka civilie cilvēki šādā vai citādā veidā nebūs iesaistīti valsts aizsardzībā. Turpinās Zemessardzes attīstība, efektivizācija un nostiprināšana, kas arī būs šī rezerve. Tāpat kā jaunsardze, no kuras izaugs nākamie zemessargi un karavīri. Profesionālā dienestā būs augsti motivēti karavīri, kuri pēc līguma beigām būs gatavi strādāt arī Zemessardzē, līdz ar to tā būs profesionālāka. Mobilizācijas rezerve būs tieši zemessargi.

Bet vai pārējiem pilsoņiem nebūs pienākuma dienēt?

Pārējie cilvēki varēs darboties caur civilās aizsardzības un valsts civilā sektora nodrošinājuma sistēmām, darbavietām, pašvaldībām.

Vai armijā šos pārējos varēs iesaukt?

Jā, iesauksim saistībā ar valsts aizsardzības koncepciju, lai izpildītu tos uzdevumus, kādi paredzēti valsts aizsardzības gadījumos. Jāņem vērā, ka nākamgad Latvija kļūs par NATO - kolektīvās drošības sistēmas - dalībnieci, turklāt politologi un militārie speciālisti apgalvo, ka tāda tipa konvencionāla rakstura kari ar milzīgu cilvēku skaita dalību, kāds bija Pirmais un Otrais pasaules karš, vismaz Eiropas reģionā vairs nav paredzami, un es šim viedoklim piekrītu! 21. gadsimta drauds Eiropā ir terors, pret kuru jācīnās ar labām tehnoloģijām, augstu profesionalitāti un mobilitāti, protams, kā atbalsts var būt spēki, kuri ir ne tik profesionāli vai pat nav militāra rakstura.

Es tomēr sapratu, ka likums neparedzēs armijā iesaukt visus pilsoņus?

Šobrīd spēkā esošais likums, kas darbosies vēl četrus gadus, paredz obligāto valsts dienestu, bet likums, kas taps, to paredzēs, ņemot vērā situāciju, kāda izveidosies iespējamā draudu vai kara gadījumā. Katra situācija tiks ļoti precīzi reglamentēta, visiem cilvēkiem būs pienākums piedalīties valsts problēmu atrisināšanā un draudu novēršanā.

Vai būs arī jāšauj?

Ja situācija būs tāda, ka tas būs jādara, tad tas būs jādara. Tāpēc jau ir bruņotie spēki, karavīri, kas speciāli tam tiek gatavoti.

No tā jāsecina, ka vajadzības gadījumā Latvijas armijā nebūs tikai astoņi tūkstoši algotņu, bet tik, cik būs vajadzīgs, nu, teiksim, kādi divdesmit tūkstoši.

Domāju, ka vairāk.

Krievu presē bija apgalvots, ka līdz ar profesionālās armijas izveidi nedarbosies likums par obligāto dienestu un līdz ar to ap 70 000 nepilsoņu steigšus kļūs par pilsoņiem, jo zudīs galvenais iemesls, kāpēc līdz tam tas netika darīts. Jo jādien un jāaizstāv Latvija vairs nebūs...

Latvija nevar savu dzīvi pakļaut nepilsoņu vēlmei izvairīties no kalpošanas Latvijas valstij. Mūsu valsts attīstība ir latviešu tautas kā pamatnācijas atbildība un intereses, turklāt daudzi cittautieši ir gatavi darboties līdzi. Mums tas jādara neatkarīgi no dažādām laikrakstu spekulācijām un vienas otras amatpersonas skata uz šīm lietām.

Piemēram, neatkarīgi no integrācijas ministra Muižnieka viedokļa...

Jā, varbūt, ka viņam ir pavisam citāda filozofiska izpratne. Manuprāt, bruņotajos spēkos jāuzņem tie cilvēki, kam ir motivācija profesionāli dienēt un uz kuriem var paļauties.

“LAUKU AVĪZE”; pēc A. Drēziņa un V. Krustiņa intervijas “Aizsardzības ministrijai nepieciešama politiķu griba”