Par vērtību pārvērtēšanas kopsakarībām

Latvijas Inteliģences apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Škapars:

Līdz 20.septembra referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā ir palicis pāris mēnešu un, kaut arī ar novēlošanos, pašlaik Latvija ir piesātināta ar eiroaktivitātēm. Laikraksti, iestādes un sabiedriskās organizācijas, eirožurnālisti, eiroeksperti un eiropraktiķi, eirooptimisti un eiroskeptiķi spriež un sver par un pret, ieguvumus un zaudējumus. Īpaši apmācīti speciālisti tiekas ar tautu individuāli. Pierāda, pārliecina, tiecas kliedēt šaubas. Eiromikrobusiņi mēro kilometru simtus, piestāj cilvēku pulcēšanās vietās, vairo eirozinības, dala informācijas lapiņas un reklāmas bukletus. Savukārt daļa iedzīvotāju sūdzas par informācijas un zināšanu trūkumu.

Viens eiroaktivitāšu cēliens ir aizvadīts, un pienācis brīdis apjēgt izdarīto, sasniegto un turpmāk darāmo. Par to, cik Latvija ir gatava referendumam un kā gatavoties šim vēsturiskajam izlēmības brīdim viedokļi ir dalījušies.

Vieni apgalvo, ka svaru kausos jāliek par un pret motīvi. Par un pret argumentu smagums. Eirooptimistu un eiroskeptiķu līdztiesīgā polemikā jāizlemj būt vai nebūt Eiropā.

Citi uzskata, ka jādod ikvienam iedzīvotājam iespējami plašāka informācija par Eiropas Savienību un visu izšķirs informācijas apjoms un pamatīgums.

Savukārt pragmatiķis sver naudu - cik Latvija iegūs, cik zaudēs, iekļaujoties Eiropas Savienībā.

Arī par līdzekļiem, kā uzrunāt sabiedrību, viedokļi ir atšķirīgi. Noteicošais ir individuālā pieeja - iespēja eiroekspertam un eirospeciālistam uzrunāt neizlēmīgo pilsoni individuāli. Tā vieni. Citi uzskata, ka tautas sagatavošana nobalsošanai jāuztic sabiedrisko attiecību profesionāļiem. Visu izšķirs vērienīga un efektīva reklāma.

Katrā no šiem viedokļiem ir daļa patiesības, katrs no šiem darbības un aktivitāšu virzieniem dos savu artavu, gatavojoties tautas nobalsošanai. Jēga un nozīme ir izskaitļot un aplēst ieguvumus un zaudējumus, nozīme ir subsīdijām, ko saņems Latvijas lauki. Svarīgi ir apjēgt Latvijas uzņēmumu, speciālistu un Latvijas valsts konkurētspēju Eiropas tirgū. Taču Eiropai paplašināšanās ir liela mēroga pavērsiens ar tālejošu nozīmi. Bet Latvijai iekļaušanās Eiropas Savienībā vispirms ir Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības nākotnes jautājums. Dziļš vērtību pārvērtēšanas process. Tāpēc pārcentīgi diskutējot par atsevišķo, tiecoties tvert un aptvert visus indivīdus un visas jomas, var pazaudēt kopsakarības. Tverot neaptveramo, pazaudēt būtisko.

Latvijas un Baltijas gadījumā par un pret svaru kausos ienāks grūtāk taustāmas un ar vienkāršu acu skatienu grūtāk tveramas lietas. Turklāt to īpatsvars būs liels. Latvijas gadījumā par un pret svaru kausos lielu un izšķirošu īpatsvaru veido ģeopolitiskās un vēsturiskās dimensijas. Latvijas vēstures dramatiskie un traģiskie pavērsieni, vēsturiskie “smagumpunkti”, Latvijas ģeopolitiskā vieta. Latvija atrodas ja ne globālu, tad pavisam noteikti kontinentālu interešu karstajā punktā.

Ģeopolitisko konfliktu šķēpi aizvadītajā gadsimtā uz Latvijas zemes ir krustojušies vairākkārtīgi, bet Latvijas tauta jo bieži ir atradusies uz būt vai nebūt asās smailes. Pat par centieniem palikt neitrāliem mums ir nācies maksāt. Maksāt ļoti dārgi.

Otrais pasaules karš atšķēla Latviju no Eiropas, un atgriešanās Eiropā nav šīs kampaņas organizatoru pirmatklājums. Latvijas un Baltijas ceļš - tā ir tautas kustība, kas kopš trešās atmodas sākumiem bija virzīta uz neatkarību un Latvijas atgriešanos Eiropas demokrātiskajā telpā. Tie nav teorētiski vai publicistiski spriedelējumi. Tās nav arī valdošās elites vīzijas. Tie ir reāli procesi un tautas aktivitātes, kas aizsākās pirms 15 gadiem. Tūdaļ pēc Tautas frontes nodibināšanas. Toreiz Latvijas un Baltijas ceļa mērķi uz Eiropu izvēlējās tauta.

Jā, Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā ir vēsturiski krasa un būtībā epohāla parādība. Latvijas tautai tā ir līdzvērtīga trešās atmodas pārvērtībām.

Taču man ne vien šķiet, bet es esmu pārliecināts, ka latviešu tauta un Latvijas pilsonis savu izvēli par atgriešanos Eiropā ir izdarījis, ka šajā saspringtajā kampaņā mēs pārlieku daudz enerģijas, spēka un līdzekļu tērējam, lai «vervētu» un pārliecinātu potenciālos balsotājus, atspēkotu eiroskeptiķu argumentus. Protams, tas piederas pie demokrātijas. Un tomēr...

Kampaņas uzstādījums sašaurina, sasīcina un vienkāršo mērķus, pārsātina sabiedrību ar informatīvu un pragmatisku aģitāciju, informācijas blīvums izraisa alerģiju. Turklāt notikušie referendumi kandidātvalstīs pierādīja, ka par balsojums nav pati akūtākā problēma. Iedzīvotāji pārliecinoši balsoja par savas valsts iekļaušanos Eiropas Savienībā. Pirmais klupšanas akmens bija iedzīvotāju pasivitāte un nepietiekamā piedalīšanās balsojumā. Dažkārt pirmsreferenduma brāķus nācās labot ar lielveikalu reklāmas trikiem. Neapšaubāmi, ka šāda balsotāju vervēšana un vilināšana pie urnām pazemina šā vēsturiskā mirkļa nozīmi. Jaunākās aptaujas liecina, ka eiroatbalstītāju nepietiekama piedalīšanās balsošanā var izšķiroši ietekmēt referenduma iznākumu arī Latvijā.

Otrā problēma saistīta ar Latvijas gatavību iekļauties Eiropas Savienībā, ar Latvijas nišu un lomu jaunajā Eiropā, ar Latvijas nākotnes modeli.

Latvijas Inteliģences apvienība (LIA) ir tiekusies izvairīties no pragmatiskiem kampaņas pasākumiem. LIA gluži tāpat kā Eiropas kustība Latvijā nesaņem arī finansiālo atbalstu no valdības kampaņai iedalītā miljona.

Latvijas integrācija un iekļaušanās Eiropas Savienībā ir viens no LIA pamatvirzieniem kopš 1997. gada 9. maija, kad notika Latvijas inteliģences konference “Latvija ceļā uz Eiropas Savienību”. Kopš tā laika ir notikušas astoņas inteliģences konferences par Latvijas integrācijas problēmām Eiropas Savienībā. Mēs tajās izraudzījāmies plašai sabiedrībai vitālākās un akūtākās problēmas. Mezgla problēmas, kas izšķir Latvijas valsts un sabiedrības dzīvotspēju, attīstību, konkurētspēju, iekļaujoties Eiropas Savienībā.

Paies tikai gads. Atvērsies robežas. Tiks noņemtas barjeras brīvai personu, brīvai preču, brīvai pakalpojumu, brīvai kapitāla kustībai. Un vēl daudzām brīvestībām. Brīvības nebūs tikai ieguvumi. Tās būs arī nesaudzīgs konkurences spiediens. Kādā mērā Latvija tam ir gatava? Kas jādara, lai tā būtu gatava? Cik gatava būs Eiropas Savienība, lai paplašināšanās ietu kopsolī ar attīstību? Kāda būs Latvija Eiropas Savienībā?

Mēs esam pārliecināti, ka šādas atklātās diskusijas, līdzdarbojoties plašai sabiedrībai, tuvinās mūsu iedzīvotājus reālai izpratnei gan par Latvijā, gan ES esošajām un arī tuvākas vai tālākas nākotnes problēmām. Tas varētu vairot ne vien eirooptimistu, bet arī eiroreālistu skaitu Latvijā. Tātad būtu uz zināšanām un izpratni balstīta ticība un paļāvība jaunajai Eiropai, kas konsolidētu sabiedrību un motivētu balsot par iekļaušanos Eiropas Savienībā.

“DIENA”; pēc J.Škapara raksta “Dažas pārdomas par tautas nobalsošanu”